Politikas jaunumi

Nepieciešama valstisko institūciju un Latvijas nevalstisko organizāciju vienota rīcība cīņā par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem

Piektdien, 25. novembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma organizēja trīs tikšanās, lai spriestu, kā uzlabot valstisko institūciju un nevalstisko organizāciju rīcību Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvībā Eiropas Savienībā (ES), informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Zemkopības ministre bija vienisprātis ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti, ka Latvijas mērķu sasniegšanai ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformā pēc 2013. gada nepieciešama koordinēta un saskaņota rīcība valsts augstāko amatpersonu starpā. Tāpat nepieciešama valstisko institūciju un Latvijas nevalstisko organizāciju vienota rīcība cīņā par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem.

Tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātu Alfrēdu Rubiku, zemkopības ministre uzsvēra, ka panākt taisnīgus tiešos maksājumus varētu būt iespējams, ja trīs Baltijas valstis un to augstākās amatpersonas arī turpmāk saglabās vienotību šajā prasībā.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka iepazīstināja zemkopības ministri ar EK priekšlikumiem Kopējās lauksaimniecības politikas reformai. Laimdota Straujuma Innai Šteinbukai izklāstīja Latvijas prasību no 2014. gada ieviest taisnīgus tiešos maksājumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, lai beidzot visi ES dalībvalstu lauksaimnieki varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.

Kā zināms, lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem ES lauksaimniekiem, Latvija ierosina noteikt minimālo tiešo maksājumu līmeni 80 procentu apmērā no ES vidējā, ko jāsaņem ikvienai dalībvalstij, sākot jau ar 2014. gadu. Tāpat nepieciešams noteikt arī maksimālo tiešo maksājumu līmeni katrai dalībvalstij 120 procentu apmērā no ES vidējā, ko nedrīkst pārsniegt.