Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiLatvija turpina uzstāt uz taisnīgiem tiešajiem maksājumiem visiem ES lauksaimniekiemIlze Vabole, AgroPols
05.01.2012 5. janvārī zemkopības ministre Laimdota Straujuma, tiekoties ar Francijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Šantālu Puarē (Chantal Poiret), uzsvēra, ka Latvija prasa Eiropas Savienības (ES) nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam ieviest taisnīgus tiešos maksājumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieks Kaspars Funts. Zemkopības ministre norādīja, ka tiešie maksājumi visiem dalībvalstu lauksaimniekiem būs taisnīgi tikai tad, ja minimālais tiešo maksājumu līmenis būs ne mazāks par 80 procentiem no ES vidējā. Kā zināms, Latvija uzskata, ka ir nepieciešamas kardinālas izmaiņas tiešo maksājumu sistēmā un tās jāievieš jau 2014. gada. Pašreizējais Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums nepiedāvā adekvātu tiešo maksājumu izlīdzināšanu, tāpēc Latvija EK priekšlikumam nepiekrīt un nevar to atbalstīt. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma arī pauda Latvijas nostāju, ka Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta kopapjomu nākamajā ES plānošanas periodā nedrīkst samazināt. Ja tomēr tiks rosināts samazināt lauksaimniecībai atvēlēto ES budžeta apjomu, tad samazinājums vai finansējuma pārorientācija nedrīkst notikt, samazinot ES finansējumu mazāk attīstīto valstu reģionu atbalstam. Tikšanās laikā zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Francijas vēstniece Šantāla Puarē pārrunāja nepieciešamību palielināt abu valstu sadarbību lauksaimnieciskās produkcijas tirdzniecības jomā. 2011. gadā Latvijas tirdzniecības bilance lauksaimniecības preču jomā ar Franciju bijusi pozitīva eksportēts ir vairāk nekā importēts. 2011. gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas produkcijas eksporta apjoms uz Franciju sasniedza 45,2 miljonus eiro, no kā lielākā daļa 82 procenti bija kokrūpniecības produkcija. Salīdzinoši liela Latvijā ražotās produkcijas eksportvērtība bija arī zivju produktiem, piena produktiem un olām. Savukārt lauksaimniecības produkcijas imports no Francijas uz Latviju šajā pašā pārskata periodā sasniedza 40 miljonus eiro, kur lielāko daļu veidoja bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu grupas produkti vīns, stiprie alkoholiskie dzērieni un minerālūdens. |