Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiLaimdota Straujuma turpina skaidrot nepieciešamību ieviest taisnīgus tiešos maksājumus - šoreiz Vācijas vēstniekamIlze Vabole, AgroPols
30.03.2012 Ceturtdien, 29. martā zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Klausu Burkhartu, lai pārrunātu jautājumus par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada, pastāstīja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieks Kaspars Funts. Zemkopības ministre Vācijas vēstnieku informēja par Latvijas nostāju, ka ES nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam nepieciešams izlīdzināt tiešos maksājumus, lai tie beidzot būtu taisnīgāki pret visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem un nākotnē atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieki netiktu nostādīti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos. Vācijas vēstnieks Klauss Burkharts sarunā ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu uzsvēra, ka Vācija izprot situāciju, ka tiešo maksājumu apjomi, kurus saņem Latvijas lauksaimnieki nav adekvāti. Vācijas vēstnieks arī uzsvēra: ir būtiski, ka trīs Baltijas valstis Latvija, Lietuva un Igaunija savu prasību pēc taisnīgiem tiešajiem maksājumiem aizstāv kopīgi, kas vieš lielākas cerības, ka Latvijas prasība ES tiks saklausīta. Tāpat arī Latvija, uzskata, ka Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstības politikā lielākam uzsvaram ir jābūt uz lauku uzņēmējdarbības un konkurētspējas stiprināšanu un nevis tikai uz vides un ar klimata izmaiņām saistītu problēmu risināšanu. Kā zināms, Latvijas prasība Eiropas Komisijai ir taisnīgi un objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais tiešo maksājumu līmenis ir vismaz aptuveni 80 procentu apmērā (ap 214 eiro par hektāru) no ES vidējā, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, turklāt sākot jau ar 2014. gadu. |