Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiStarptautiskā konference dod iespēju Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem labāk iepazīt situāciju Baltijas valstu lauksaimniecībāDace Millere, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC)
18.05.2012 Jūrmalā 3. maijā notika starptautiska Latvijas Lietuvas pārrobežu konference par kopējo lauksaimniecības politiku KLP nevienlīdzība sekas un iespējas. Tā notika ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) atbalstu un pēc šīs komitejas locekļa no Latvijas Armanda Krauzes iniciatīvas, lai iepazīstinātu Eiropas valstu vadošas amatpersonas un arī citus interesentus ar situāciju Latvijas un Lietuvas lauksaimniecībā un laukos kopumā. Konferences darbu Latvijā nodrošināja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), Valsts Lauku tīkls un SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Pasākumā piedalījās vairāk nekā simts dalībnieku no Vācijas, Skotijas, Bulgārijas, Dānijas, Slovākijas, Ungārijas, Portugāles, Zviedrijas, Beļģijas, Nīderlandes, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Nākamajā dienā konference darbu turpināja Lietuvā. Konferences atklāšanas sesija Konferenci vadīja Armands Krauze, atklāšanas sesijā dodot vārdu uzrunām vairākiem lauksaimnieku organizāciju un ministriju pārstāvjiem. EESK Lauksaimnieku kategorijas prezidents Īvs Somvils konferences dalībniekiem nodeva sveicienus komitejas priekšsēdētāja Stafana Nilsona, kā arī īsumā pastāstīja par komitejas darbu, kurā strādā 344 locekļi no 27 valstīm. Viņš uzsvēra, ka ir labi zināms, ka Baltijas valstis saņem vismazākos tiešos platību maksājumus un ir labvēlīgi noskaņoti par maksājumu izlīdzināšanu, taču jāņem vērā pašreizējā situācija, un tajā komiteja izvēlējusies pievērst lielāku uzmanību jauno lauksaimnieku atbalstam.
EESK pārstāvis no Lietuvas Mindaugs Maciulevičs vērsa uzmanību uz to, ka par situāciju lauksaimniecībā jāinformē visa sabiedrība, jo tā skar ne tikai pārtikas ražotājus, bet arī patērētājus un piegādātājus. Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras pārstāvis Romets Sormus atzina, ka kopš pagājušā gada panākta auglīga Baltijas valstu nevalstisko lauksaimnieku organizāciju sadarbība, kas, cerams, dos panākumus cīņā par taisnīgu un godīgu lauksaimnieku konkurenci Eiropā. Kopš iestāšanās ES trīs mūsu valstis ir paveikušas ļoti daudz, bet šis pārejas periods bijis arī ļoti grūts. Sākās strauja attīstība, bet augsta ir arī cena", kas par to jāmaksā resursi, kas lielā apjomā jāiegulda lauksaimnieciskajā ražošanā. Tāpēc šāds pasākums ir ļoti svarīgs, lai skaidrotu citu valstu cilvēkiem situāciju Baltijā.
Sēdi vadīja EESK loceklis Franks van Oršots no Nīderlandes. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Sektora ekonomikas un politikas analīzes vienības vadītāja Guna Salputraraksturoja minēto laika periodu, sakot, ka kopš 1991. gada tas bijis pārejas periods no plānveida uz brīvo ekonomiku, bet kopš 1999. gada saimniekošanā ļoti daudzas nianses nosaka šā pirmā pārejas perioda sekas. Diemžēl apkopotie dati liecina, ka daudzos rādītājos Latvijā ražības līmenis atrodas zem vidējā veco dalībvalstu līmeņa, piemēram, kviešu audzēšanā u. c. Zemāka ir arī darbaspēka produktivitāte un bruto pievienotā vērtība. Taču jaunajām ES dalībvalstīm 2007.-2013. gadā iespējams atbalstīt savu ekonomikas izaugsmi aptuveni divas reizes mazākā apjomā nekā vecajās dalībvalstīs. Tāpēc izveidojusies situācija, ka vecās dalībvalstis spēj veiksmīgi konkurēt Eiropas iekšējā tirgū, bet jaunās ārējā. Ja dažādā attīstības līmeņa valstis izlēmušas apvienoties, jācenšas darīt tā, lai labums būtu visiem. Bet mēs pagaidām varam tikai cerēt, ka ES līdervalstis, kam ir lielāka teikšana, spēs saprast, ka KLP jāveido vienlīdzīgi. LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis uzstājās ar prezentāciju Latvijas lauki kurp ejam? Viņš uzsvēra, ka konferencē tiek runāts par lauksaimniecību, bet tā ir ļoti cieši savijusies ar lauku teritoriju attīstību. Būtiski ir izšķirties, ko mēs vēlamies redzēt nākotnē laukos, - nelielu iedzīvotāju skaitu ar lieliem ieņēmumiem vai apdzīvotus laukus? Fakti liecina, ka laika posmā no 2004. līdz 2010. gadam no laukiem, un īpaši pierobežas, devušies prom aptuveni 200 tūkstoši cilvēku. Un viņi nebrauc uz Rīgu, bet uz citām valstīm, jo Latvijas lauksaimniecība cilvēkus nespēj nodrošināt ar darbu un pienācīgu infrastruktūru. Šobrīd jau ir vairāki novadi, kuros iedzīvotāju blīvums ir sasniedzis kritisko mazāk par pieciem cilvēkiem uz kvadrātkilometru. Turklāt visbiežāk tie ir veci cilvēki. Aprēķināts, ka 2023. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, par 35% samazināsies pirmskolas vecuma bērnu skaits, kas atstās vēl graujošāku iespaidu uz infrastruktūru nepieciešamo pakalpojumu klāstu un apjomu laukos. Ieņēmumu ziņā starp Rīgu un pierobežas novadu iedzīvotājiem pastāv seškārtīga atšķirība, un tāpēc nav iespējams noturēt cilvēkus teritorijā, kuru saucam par ES ārējo robežu un vēlamies, lai tā būtu apdzīvota. Mazāk attīstītajās teritorijās līdz 88% nodarbināto ir tieši lauksaimniecībā, jo tur citu alternatīvu nav. Mēs maldinām jauniešus, stāstot, ka būs nopietns atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem!!! Īstenībā pieejamie 40 000 eiro ir nenopietna summa, lai uzsāktu saimniekošanu no nulles", ir jābūt vēl citām atbalsta programmām jauniešu saglabāšanai laukos! Tādējādi, iespēja attīstīties ir tikai tiem jaunajiem lauksaimniekiem, kuri pārmanto vecāku saimniecības. Lai gan aptauju dati liecina, ka 79% Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka laukiem nepieciešams īpašs atbalsts, redzam, ka praksē tā nenotiek, un lauki iztukšojas. Kopējais lauksaimniecībā nodarbināto skaits no 138 tūkstošiem 2005. gadā samazinājies līdz 80 tūkstošiem 2010. gadā. Neizbēgami Latvijas agrobizness nākotnē nespēs absorbēt lielo darba ņēmēju skaitu, un šīs nozares konkurētspējas samazināšanās arī provocēs tālāku lauku depopulāciju, kas negatīvi ietekmēs lauku sociālekonomisko attīstību, ja netiks attīstītas nelauksaimnieciskās darba vietas. Īpaša problēma ir tā, ka Latvijas zemi šobrīd intensīvi izpērk ārzemnieki, tajā skaitā pensiju fondi, nodrošinot sev labu ieguldījumu nekustamajā īpašumā un regulārus ienākumus no nomas, taču laupot Latvijas zemniekam iespēju strādāt uz savas zemes. Noslēgumā Mārtiņš Cimermanis teica: - Mēs lauksaimniecības politiku neplānojam tikai tiem, kas šeit dzīvo tagad, bet nākotnei!LOSP valdes loceklis Armands Krauze savukārt pauda, ka viņam skats uz nākotni šķiet cerīgs, ko apliecinājusi EESK jauniešu plenārā sesija un komisijas apkopotie secinājumi Rio+20 par jauniešu vēlmi darboties lauksaimniecībā, radot jaunas darba vietas, attīstot zaļo saimniekošanu, kas spēs radīt ilgtspējīgu lauksaimniecību. Diemžēl, runājot par KLP, jāsecina, ka tieši tā daļēji samazinājusi Latvijas lauksaimnieciskās ražošanas apjomus, jo pēc iestāšanās ES sākās straujš pārtikas produktu eksporta vilnis uz Latviju. Šī lētā produkcija ar lielām eksporta subsīdijām veicināja mūsu lauksaimniecības sabrukšanu. No kļūdām jāmācās, un jārūpējas par ilgtspējīgas, ekonomiski pamatotas un spēcīgas lauksaimniecības veidošanu, kas vienlaikus stiprinās lauku teritorijas.
Sēdi vadīja EESK loceklis Adalberts Kīnle no Vācijas. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas eksperts vides jautājumos Pēteris Lakovskis informēja, ka institūta mērķis ir palielināt lauksaimnieciskās ražošanas produktivitāti ar zinātnisko pētījumu palīdzību. Viņš raksturoja deviņas Eiropas dabas zonas, kuru iedalījumu nosaka dažādu dabas apstākļu kopums. Latvija ietilpst lauksaimniecībai vidēji labvēlīgā zonā, jo tikai 44% no tās teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, bet 40% - mežs, un esam ceturtā mežainākā valsts Eiropā. Tikai atsevišķos novados Zemgalē un Latgalē lauksaimniecībā izmantojamā zeme pārsniedz mežu teritorijas. Taču būtiskas vides problēmas, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, nav veidojušās, un vairāk nekā 50% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir labā kvalitātē. Saskaņā ar ES normatīviem, tiek apstrādāti 76% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Īstenojot turpmāko grīninga jeb zaļās komponentes procesu, uzmanība jāvelta mežu un lauksaimniecības zemju kvalitatīvajiem rādītājiem un augu sekai. Tādējādi KLP, kas to nosaka, ir arī ļoti nozīmīgs instruments vides politikas realizēšanā, un zaļošanas pasākumi jāveic visā valsts teritorijā. Diemžēl Latvijā netiek veikts vides monitorings, nav pieejama informācija par augšņu un ūdeņu kvalitāti u. c. Taču, ņemot vērā līdzšinējā Lauku attīstības plāna pieredzi, jārealizē vairāk agrovides (laukmales, aizsargjoslas u. c.) pasākumu augsnes un ūdeņu aizsardzībai no piesārņojuma, tos attīstot arī intensīvajās saimniekošanas teritorijās.
EESK loceklis un zemnieks no Beļģijas Īvs Somvils uzsvēra, ka KLP ietvaros tiek runāts par pārtikas ražošanu un vides aizsardzību, bet tad, kad pilsonis kļūst par patērētāju, viņš vienkārši preci grib nopirkt lētāk. Tāpēc ar lauksaimniecisko ražošanu saistītās problēmas plaši jāizdiskutē sabiedrībā. Runātājs zaļo komponenti uzskata par nepieciešamu pasākumu, lai leģitimētu un saglabātu bioloģisko daudzveidību, vienlaikus domājot par ražīgumu, un piebilda, ka nav domāts 7% zemes atņemt lauksaimnieciskajai ražošanai, bet gan tajās saimniekot, ievērojot ekoloģijas prasības. Beļģijā zaļās komponentes pasākumi esot sabiedrības prasība, taču no KLP šajā jomā varētu vēlēties nevis ierobežojošu, bet veicinošu attieksmi. Šinī virzienā jāiet, ja ES vēlas iegūt pasaules uzticību Eiropas valstu lauksaimniekiem. Bet, lai cilvēki paliktu laukos, jānodrošina viņiem atbilstoši ienākumi un tiesiskā regulējuma stabilitāte.
Sēdi vadīja EESK loceklis Kauls Nurms no Igaunijas. Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras vecākais padomnieks Andress Opkaups uz Igaunijas piemēra ieskicēja problēmu, ka deviņdesmitajos gados mazo zemnieku skaits pieauga, bet kopš 2000. gadā kritās. Ir 36% saimniecību, kuru platība nepārsniedz 5 ha, kopā tādā veidā apsaimniekojot tikai 2% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Bet 69% ir saimniecību, kuru platība pārsniedz 100 ha, un tās izmanto kopā tikai 7% zemes. Igaunijā ir salīdzinoši labvēlīga attieksme pret mazajiem zemniekiem, un šo statusu nosaka pēc saimniecībā nodarbināto cilvēku skaita līdz deviņiem. EESK iesaka mazā zemnieka statusu noteikt pēc saimniecības teritorijas. Taču loģiskāk būtu - pēc tā, no kā viņš iegūst dzīvei nepieciešamos līdzekļus: no ražošanas vai subsīdijām, kas daudzos gadījumos sastāda pat 70% no kopējiem saimniecības ienākumiem. Runātājs atgādināja, ka lauksaimniecībā nodarbināto skaits samazinās gandrīz visās ES valstīs, tikai šim procesam ir atšķirīga dinamika. Baltijas valstīs lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaita samazinājums zināmā mērā saistīts ar padomju laika saimniekošanas sabrukumu, kad sovhozos un kolhozos bija daudz papildus nozaru, kurās arī bija nepieciešami darbinieki. Turklāt papildus faktors ir arī tas, ka saimniekošana kļūst efektīvāka. Palielinās arī lauksaimniecībā nodarbināto vecums, kas nākotnē sola vēl lielāku strādājošo skaita kritumu. Igaunijā vairāk nekā 60% lauksaimniecībā strādājošo ir vecumā no 35 līdz 64 gadiem. Tāpēc EESK priekšlikums ir garantēt gadskārtējus atbalsta maksājumus zemniekiem līdz 40 gadu vecumam un izmantot lauku attīstības programmas, lai sniegtu atbalstu jaunajiem zemniekiem un kooperatīviem. Par aktīvo lauksaimnieku uzskatāms tas, kurš piekopj labu lauksaimniecības praksi un gūst ienākumus no zemes apsaimniekošanu nevis citām nozarēm. Tādējādi Igaunijā tikai puse no lauksaimniekiem būtu iekļaujami aktīvo lauksaimnieku kategorijā.
Debates un secinājumi Debatēs izskanēja visdažādākie viedokļi par KLP ietekmi uz Baltijas valstu lauksaimniecību, atzīstot, ka šai KLP reformai sekos jauna, kam vajadzēs labot šobrīd pieļautās kļūdas. Tāpēc tuvākajā laikā maksimāli plaši ir jāizdiskutē ES atbalsta principi, definīcijas un mērķi, kurus vēlams sasniegt. KLP ir jārūpējas par to, lai labāk būtu dzīvot gan ES kopā, gan katrai valstij atsevišķi. Vienprātīgi tika atzīts, ka Baltijas valstīm nepieciešams palielināt tiešos platību maksājumus, jo tās atrodas grūtākā situācijā nekā citas jaunās ES dalībvalstis, ņemot vērā vēsturisko situāciju un atrašanos padomju režīmā, kā arī iedzīvotāju migrāciju un ES ārējās robežas statusu.
|