Politikas jaunumi

Lauksaimnieku tikšanās ar Valsts prezidentu

Zemnieku Saeima (ZSA) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), pirms Lietuvā plānotās Baltijas valstu prezidentu sanāksme, 27. novembrī tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai pārrunātu Latvijas pozīciju un turpmāko rīcību lauksaimniecības politikas jautājumos Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta ietvaros, informēja ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Zemnieku Saeimas pārstāvji prezidentam uzsvēra, ka pēdējais ES Padomes prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājums daudzgadu budžetam paredz Baltijas valstu lauksaimniekiem 75% līmeni no ES vidējiem tiešmaksājumiem tikai 2020. gadā! Baltijas lauksaimniekiem šāds piedāvājums nav pieņemams un Baltijas zemnieki gatavi aktīvi aizstāvēt savu pozīciju par vienlīdzīgiem maksājumiem jau no 2014. gada. Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir bijis pietiekami ilgs pārejas periods - jau no 2004. gada - tiešo maksājumu izlīdzināšanas jomā un tā turpināšana kārtējos 7 gadus nav pamatojama ne ar kādiem argumentiem.

Pēc Zemnieku Saeimas iniciatīvas, jau vairāk nekā gadu Baltijas lauksaimnieki uzstājuši, ka nākošajā plānošanas periodā finansējumam lauksaimniekiem ir jābūt vienlīdzīgam. Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aicināja prezidentu atbalstīt lauksaimnieku pārstāvjus visās sarunās: „ Ja šīs pēdējās - novembra - diskusijas par Eiropas daudzgadu budžetu varam uzskatīt par sagatavošanos, tad janvārī mums ir jābūt vēl stiprākiem un visām trim valstīm kopā jāaizstāv sava konkurētspēja un nacionālās intereses visos līmeņos.”

Valsts prezidents pauda atbalstu Latvijas pozīcijai par to, ka Baltijas valstīm ir jāsasniedz vienāds tiešo maksājumu līmenis, sākot ar 2014. gadu. Prezidents uzsvēra, ka 2014. – 2020. gadu laikā tas jāpielīdzina vismaz nākošās valsts tiešo maksājumu līmenim. Tāpat prezidents apstiprināja, ka viņš informēs savus kolēģus par Latvijas nostāju un aicinās saglabāt stipru kopīgo triju valstu pozīciju.

LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, vērtējot tikšanos ar valsts augstāko amatpersonu, atzina: „Prezidents, kā vienmēr ir lietas kursā par problēmu un viņam ir  izpratne par lauksaimnieku situāciju. Baltijas valstīm negodīguma izskaušana  maksātu 1 miljardu, bet vakar ES vairākus desmitus miljardus noraksta Grieķijai! Kā mēs lai to saprotam?”

Pēc tikšanās ar prezidentu ZSA un LLKA pārstāvjiem bija arī darba tikšanās ar Ārlietu ministru E. Rinkeviču. Ņemot vērā, ka diskusijas par Eiropas daudzgadu budžetu vēl ne tuvu nav beigušās, lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka līdz rezultātam ir vairāku mēnešu darbs. Šobrīd ir svarīgi koncentrēt spēkus un turpināt strādāt un savstarpēji koordinēt savas aktivitātes visos līmeņos.

„Esam gandarīti par operatīvo informācijas apriti starp nevalstiskajām organizācijām un ministriju par daudzgadu budžeta sarunu gaitu.  Guvām detalizētu informāciju par sarunu gaitu un apliecinājumu, ka Latvija neatkāpjas no savas  pozīcijas. Guvām apstiprinājumu, ka esošā visu līmeņu labā sadarbība un aktivitātes palīdz sarunu vešanas procesā”, pēc tikšanās ar ministru pauda Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Kā zināms, 23. novembrī ES līderu samits par bloka daudzgadu budžetu noslēdzās bez rezultātiem. Pēdējais ES Padomes prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājums daudzgadu budžetam paredz Baltijas valstu lauksaimniekiem 196 eiro (138 latus) lielu platību maksājumu par hektāru, bet tas varētu būt tikai 2020. gadā. Lauksaimniekiem šāds piedāvājums nav pieņemams un Baltijas zemnieki gatavi jaunām protesta akcijām. Baltijas zemnieku prasība ir vienlīdzīgi maksājumi jau no 2014. gada.

Nākamais sarunu raunds par bloka daudzgadu budžetu varētu notikt nākamā gada janvārī.