Politikas jaunumi

Zemkopības ministrija izstrādājusi piena nozares attīstības virzienus līdz 2020. gadam

Zemkopības ministrija sadarbībā ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām ir izstrādājusi Latvijas piena nozares attīstības virzienus līdz 2020. gadam. „Piena nozare ir viena no būtiskākajām Latvijas lauksaimniecības nozarēm, tāpēc ir svarīgs skaidrs valstisks redzējums par piena nozares attīstības virzieniem nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Zemkopības ministre vērš uzmanību, ka mērķu sasniegšanā un līdz ar to visas Latvijas piena nozares izaugsmē darbs jāiegulda ne tikai Zemkopības ministrijai, bet arī ražotājiem, visiem nozares dalībniekiem plānojot un vērtējot savas saimniekošanas efektivitāti un sadarbojoties kopīgu mērķu sasniegšanā.

Šādu attīstības virzienu definēšana ir īpaši svarīga šobrīd, kad nozarei ir jāgatavojas strādāt tirgū bez ražošanas ierobežojumiem, jo tuvojas 2015. gads, kad Eiropas Savienībā (ES)tiks atcelta piena kvotu sistēma un ražotājam pašam būs jāseko līdzi tirgus situācijai un tendencēm un ražošana attiecīgi jāplāno, jo pārdošanas iespējas būs atkarīgas no pieprasījuma.

Piena nozares tālāku attīstību plānots veicināt, izmantojot dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Lauku attīstības programmas 2014-2020 pasākumus „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, „Sadarbība”, „Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi”, valsts atbalsta pasākumus, atbalstu kvalitātes shēmām, atbalstu mazo uzņēmumu sadarbībai, īso pārtikas ķēžu veidošanu, kooperācijas veicināšanu, ražotāju un starpnozaru organizāciju veidošanu, atbalstu eksporta apjoma piedāvājuma koncentrēšanai, ES veicināšanas programmas, programmu „Skolas piens” u.c.

Viens no nozares attīstības mērķiem ir panākt piena un piena produktu eksporta pieaugumu, saglabājot un palielinot svaigpiena ražošanas ikgadējo pieaugumu, turklāt ir svarīgi, lai tas notiktu nevis uz patēriņa Latvijā samazināšanās, bet gan ražošanas pieauguma rēķina.

Latvijā šobrīd tiek saražots vairāk piena, nekā nepieciešams vietējam tirgum, līdz ar to jāturpina attīstīt piena produktu eksportu, nodrošinot produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu uz vietas Latvijā un pārstrādes uzņēmumu maksimālās ražošanas jaudas izmantošanu.

Lai palielinātu piena un piena produktu eksportu, jācenšas izmantot ES noslēgtos līgumus ar trešajām valstīm, piemēram, brīvās tirdzniecības līgumus. Īpaši aktuāli ir austrumu reģiona tirgi, jo tieši šis reģionskā vienots tirgus galamērķis ir liels potenciāls piegāžu apjoma ziņā.

Patlaban piena ražošanas struktūra ir sadrumstalota un nenodrošina pietiekamu šīs nozares integrācijas pakāpi ar citām pārtikas ražošanas ķēdes nozarēm un uzņēmumiem. Taču ražošanas struktūrā ir vērojama pozitīva tendence – samazinās mazo saimniecību un palielinās vidējo un lielo saimniecību skaits, līdz ar to palielinās vidējais slaucamo govju skaits ganāmpulkā. Vidējais izslaukums valstī ar katru gadu palielinās. Veicinot saimniecību modernizāciju un būvniecību, kā arī ģenētiski kvalitatīvu dzīvnieku atražošanu, turpmāk ir nepieciešams palielināt govju skaitu ganāmpulkos, veidojot valstī lielāku ganāmpulku saimniecības. Tādējādi lielāku saimniecību īpašnieki spēs piesaistīt līdzekļus modernizācijai, nodrošināt piemērotas telpas govju turēšanai un iekārtas piena uzglabāšanai un nodrošināt svaigpiena kvalitāti.

Lai piena ražošana kļūtu efektīvāka, ir jāpaaugstina saimniecību īpašnieku zināšanu līmenis, jāuzlabo pakalpojumu kvalitāte (konsultāciju dienestu, mākslīgās apsēklošanas tehniķu, šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju u.c. pakalpojumi), kā arī jāveicina šķirnes saimniecību attīstība un kvalitatīvu vaislas dzīvnieku ieguve šķirnes saimniecībās.

Nepieciešams palielināt bioloģisko piena produktu īpatsvaru tirgū, lai nodrošinātu patērētājus ar plašāku piena produktu klāstu un iespēju iegādāties veselīgāku pārtiku. Lai to panāktu, ir nepieciešama patērētāju plašāka informēšana par bioloģiskā piena un tā produktu pozitīvajām īpašībām, kvalitāti un ietekmi uz cilvēka veselību. Lai panāktu bioloģiskā piena un tā produktu plašāku izmantošanu un labāku pieejamību, jāmeklē jaunas iespējamas tirdzniecības vietas un tuvāka piekļuve gala patērētājam.

Dati par piena un piena produktu ražošanas nozari Latvijā:

· 2011. gadā eksportēti 49% no saražotā piena;

· Latvijas piena produktu eksports no 2004. līdz 2011. gadam pieaudzis 3 reizes, patēriņā un ražošanā būtiskas izmaiņas nav notikušas;

· Patēriņa – eksporta attiecības kopš 2004. gada ir uzlabojušās, ja 2004. gadā šī attiecība bija 8:2, tad 2011. gadā jau 6,5:3,5;

· Šobrīd mazās piena saimniecības ar 1-5 govīm ir 82,4% no visu piena saimniecību īpatsvara, saimniecības ar 6-49 govīm – 15,7%, bet saimniecības ar 50 un vairāk govīm – tikai 1,8%;

· Šobrīd mazajās saimniecībās ir 23% no visām Latvijas govīm, vidējās saimniecības – 38% govju, bet lielajās saimniecībās – 29% govju;

· Vidējās un lielās saimniecības saražo 92% piena;

· 2011. gadā vidējais izslaukums no govs Latvijā bija 5064 kg.