Politikas jaunumi

Diskusija Zemkopības ministrijā par valsts zemes fondu

Trešdien, 23. janvārī, ar ekspertu diskusiju Zemkopības ministrijā (ZM) noslēdzās Ungārijas Lauku attīstības ministrijas delegācijas vizīte Latvijā, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Diskusijā Zemkopības ministrijā no Ungārijas delegācijas puses piedalījās Ungārijas Lauku attīstības ministrijas parlamentārais valsts sekretārs Ģula Budai (Gyula Budai), valsts sekretāra vietniece Katalīna Tota (Katalin Tóth), Starptautisko parlamentāro attiecību departamenta direktors Balažs Sabo (Balázs Szabó), politiskais padomnieks Gergejs Takāčs (Gergely Takács) un Ungārijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Gābors Dobokai (Gábor Dobokay). Latvijas pusi diskusijas laikā pārstāvēja ZM parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns, valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, Meža departamenta direktors Arvīds Ozols, Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Andra Balode, Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Pļaskota un Starptautisko lietu nodaļas vadītāja vietnieks Arvīds Krivens.

Eksperti pārrunāja Latvijai svarīgu - valsts zemes fonda jautājumu, kura izveidošanā un darbības nodrošināšanā Ungārija ir guvusi pieredzi. Zemkopības ministrijas pārstāvjus interesēja gan Ungārijas valsts zemes fonda institucionālais statuss un vieta valsts pārvaldē, gan finansējums, funkcijas un darbības principi, tostarp atbalsts lauksaimniecības zemes konsolidācijai. Ungārijai, līdzīgi kā patlaban Latvijai, savulaik problēmas radīja zemes īpašumu sadrumstalotība, bezīpašnieka zeme un starpgabali, lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) nonākšana zemes tirgū un nokļūšanu tādu personu kontrolē, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību.

Ungārijas pārstāvji neslēpa, ka zemes jautājumos viņi rīkojas stingri un pašlaik intensīvi atgūst tās zemes platības, ko savulaik nelikumīgi ieguvuši ārvalstnieki, – jo sevišķi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Tad notiek ne vien zemes atpirkšana, bet pat nacionalizācija, ja pašreizējais zemes īpašnieks atsakās to pārdot. Ungārijā LIZ var piederēt tikai privātām personām, ja viņu pastāvīgā dzīvesvieta vismaz trīs gadus ir Ungārija un pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība, kā arī pašvaldībai, valstij un baznīcām. Bet spekulācijas ar zemi ir krimināli sodāma darbība, un no šāgada 1. jūlija tiesībsargājošām iestādēm un prokuratūrai būs pilnas tiesības izmeklēt nekustamā īpašuma iegādes darījumus.

Ungārijas valsts zemes fonds veidots ar mērķi iegūt valsts īpašumā pēc iespējas lielāku LIZ (un arī meža zemes) platību, ko pēc tam iznomāt vai lauksaimniekiem (mežsaimniekiem) pārdot. Tādējādi fonds bloķē iespējamās spekulācijas, tajā skaitā arī dažādu ārvalstu fondu vēlmi iegūt Ungārijā lauksaimniecības zemi. Ungārijas pārstāvji izklāstīja arī fonda finansēšanas un darbības principus, uzsverot, ka zemes konsolidācijai lauksaimnieku starpā, kas ir ļoti svarīgs process, valsts sniedz atbalstu, piemēram, neliekot maksāt valsts nodevas par konsolidācijas procesu. Finanšu līdzekļus zemes pirkšanai valsts īpašumā fondam dotācijas veidā piešķir no valsts budžeta.

ZM parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns uzsver: „Zemkopības ministriju interesē, kā citas valstis izslēdz spekulāciju ar lauksaimniecības zemi un lauksaimniecības zemes nonākšanu ārvalstnieku īpašumā. Piemēram, Ungārijā spekulācija ar zemi pat ir krimināli sodāma. Viena no Zemkopības ministrijas prioritātēm ir zemes apsaimniekošanas jautājuma risināšana, lai līdz 2020. gadam Latvijā lauksaimnieciskajā ražošanā tiktu izmantota lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 2 miljoni hektāru. Mūsu mērķis ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes plašāka izmantošana un rentablāka apsaimniekošana, palielinot lauku saimniecību ražīgumu, lai katrs lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārs dotu atdevi un pievienoto vērtību.”

Eksperti pārrunāja arī Ungārijas lauksaimniecības kameras izveidošanas un darbības uzsākšanas pieredzi.