Politikas jaunumi

Deviņu valstu speciālisti apkopo pieredzi par agrovides pasākumiem, kas veikti, saudzējot Baltijas jūru no lauksaimnieciskā piesārņojuma

Latvijā no 20. līdz 22. februārim risinājās SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) organizētā Baltijas jūras reģiona programmas 2007.–2013. projekta Baltic Deal* starptautiskā konference "Agrovide – sekmīgas lauksaimniecības pamats". Tajā piedalījās lauksaimniecības speciālisti no deviņām valstīm – Somijas, Dānijas, Krievijas, Igaunijas, Zviedrijas, Polijas, Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas. Vairāk nekā 60 konferences dalībnieku skaitā bija minēto valstu lauksaimniecības konsultāciju iestāžu, zinātniski pētniecisko institūtu, zemkopības ministriju pārstāvji, kā arī interesenti no Latvijas lauksaimnieku organizācijām un zemnieku saimniecībām.

Pasākuma mērķis bija apspriest veiksmīgu agrovides ieviešanas pasākumu pieredzi dažādās Eiropas Savienības un Austrumeiropas valstīs. Konferences galvenajā darba dienā, 21. februārī Rīgā, Elefant Hotel konferenču zālē pasākumu atklāja LR Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš, vēlot veiksmi konferences dalībniekiem – cilvēkiem, kuri, strādājot lauksaimniecības zinātniskajās un konsultāciju iestādēs, ir tie, kuri palīdz pieņemt lēmumus valsts līmenī. Cerams, ka tie būs pareizi, nosakot vadlīnijas valsts un citu avotu finansējuma izmantošanā lauksaimniecības attīstībai.

Par paveikto projekta Baltic Deal ietvaros gan partnervalstīs, gan Latvijā informēja LLKC valdes loceklis un konferences vadītājs Kaspars Žūriņš. Kopā 15 valstīs Baltijas jūras reģionā 118 saimniecībās (Latvijā – desmit saimniecībās), izveidoti demonstrējumi, kas palīdz izprast dabai saudzīgu un lauksaimniecisko piesārņojumu samazinošu pasākumu nozīmi. Katrā valstī ir atšķirīga zemnieku un valsts attieksme, vēsturiski veidojušies faktori un pieejamā finansējuma iespējas. Pēdējos gados partnervalstu starpā panākta laba sapratne, regulāri rīkojot seminārus un konferences. Taču būtu nepieciešams paplašināt iespēju uz saimniecībām citās valstīs pieredzes apmaiņā aizvest lielāku zemnieku skaitu, lai būtu iespēja praktiski mācīties. Pašreizējie ES atbalstītā projekta noteikumi to liedz. Veicot Baltijas jūras septiņās salās strādājošu 30 zemnieku aptauju par Baltijas jūrai draudzīgu saimniekošanu, vienojošais ir viedoklis, ka, pieprasot vidi saudzējošu pasākumu ievērošanu, kas rada finansiālus zaudējumus saimniecībai, nepieciešama to kompensācija, kā arī reizēm ļoti individuāla attieksme, pielāgojot prasību noteikumus, lai konkrētajam fermerim tie būtu pieņemami.

Par agrovides pasākumu ieviešanu savās prezentācijās stāstīja Latvijas, Somijas, Dānijas, Polijas, Zviedrijas, Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji, vienlaikus raksturojot arī lauksaimniecības kopējo situāciju savā valstī. Galvenās tēmas bija: brīvprātības principu ievērošanu agrovides pasākumu īstenošanā Somijā, agrovides pasākumu saistību ar likumdošanu Dānijā, pieredze konsultāciju pakalpojumu attīstīšanā un saistībā ar zinātnes pētījumiem Polijā, lauksaimniecības konsultāciju speciālistu un zinātnisko institūtu pārstāvju pieredze Krievijā – Kaļiņingradas, Sanktpēterburgas un Maskavas apgabalos, barības vielu aprites aprēķini saimniecībās Zviedrijā.

Prezentācijas bija vērtīgas un visaptverošas, tajā pašā laikā runājot par katras valsts pozitīvo pieredzi, kā arī katram savām un kopējām problēmām Baltijas jūras atveseļošanā ar agrovides pasākumu palīdzību, lai ūdeņos nonāktu iespējami mazāks piesārņojums no lauksaimnieciskās darbības, – kūtsmēslu optimāla apsaimniekošana, nitrātu bilances kontrolēšana, aizsargjoslu ierīkošana u. c. Tika uzsvērts lauksaimniecības konsultāciju dienestu nepieciešamais ieguldījums šajā lauksaimnieku izglītošanas jomā, ko Latvijā veic LLKC.

Konferences dalībnieka zemnieku saimniecības Vairogs īpašnieka no Riebiņu novada Jāņa Kupra viedoklis par to, kā viņš vērtē pasākumu: – Konferences lielākais ieguvums man ir plašākas informācijas apzināšana, kas palīdz izdarīt secinājumus, salīdzinot vairāku valstu pieredzi. Īpaši ieinteresēja prezentācija par lauksaimniecības situāciju Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, – cienījami dati par rapša ražām. Savukārt, uzklausot Sanktpēterburgas pārstāvja ziņojumu, bija jādomā par to, kāpēc, ja tiek saražots tik daudz kūtsmēslu, valsts atbalsts tiek sniegts minerālmēslu ražotnēm. Pārdomājot Somijas, Zviedrijas un Dānijas pieredzi buferjoslu veidošanā gar ūdenstilpnēm, domāju, ka Latvijas zemniekiem to obligāta ieviešana radītu krietni lielas problēmas, arī manā saimniecībā, kur ir daudz grāvju un nelielu upīšu.

Konferences dalībnieki 22. februārī apmeklēja biogāzes ražošanas saimniecību "Mežacīruļi" Jelgavas novada Zaļenieku pagastā un iepazinās ar LLKC darbu tā galvenajā birojā Ozolniekos.

Konferences video plānots publicēt www.youtube.com  LLKC kanālā, bet konferences prezentācijas tiks ievietotas projekta Baltic Deal mājas lapā www.balticdeal.eu  sadaļā Library.

Piezīme: * Baltic Deal – Putting best agricultural practises into work (tulkojumā: Baltijas darījums – Labas lauksaimniecības prakses pielietošana). Baltic Deal ir saņēmis ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam paraugprojekta statusu. Projekts tiek īstenots laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2013. gada decembrim. LLKC ir projekta vadošais partneris Latvijā, kas atbildīgs par projekta ieviešanas koordināciju un atskaišu sagatavošanu. Projekta Baltic Deal mērķis ir uzlabot Baltijas jūras vidi, veicinot lauksaimniecības attīstību tā, lai netiktu vājināta konkurence vai lauksaimniecības produktu kvalitāte.