Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiZemnieku saeimas kongresā spraigas diskusijas par turpmākajiem 7 gadiemIlze Meržvinska, Zemnieku Saeima (ZSA)
12.03.2013 8. martā Ķekavas novadā, Baložu kultūras namā notika ikgadējais biedrības Zemnieku saeima kongress, kas pulcēja vairāk nekā 160 lauksaimniekus no visas Latvijas. Kongresā lauksaimnieki iepazinās ar Somijas, Igaunijas un Latvijas ekspertu viedokli par lauku attīstības politiku un prioritātēm LAP 2014-2020 mērķu sasniegšanai, kā arī kopā ar valdības pārstāvjiem diskutēja par Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas nodrošināšanu Eiropā un nonāca pie nostājas- šobrīd ir jādomā par lauksaimnieciskās ražošanas attīstību. Zemnieku saeimas kongresa pirmajā daļā ar savu pieredzi un prioritātēm LAP 2014-2020 mērķu sasniegšanai dalījās Juha Ruippo, Somijas lauksaimnieku un meža īpašnieku organizācijas (MTK) pārstāvis, Roomets Sōrmus, Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras prezidents un Liene Jansone, Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore. Juha Ruippo dalījās ar Somijas zemnieku viedokli un, viņuprāt, vissvarīgākajām lauku attīstības programmas daļām nākamajā periodā vajadzētu būt maksājumiem mazāk labvēlīgiem rajoniem, agrovides pasākumiem un dzīvnieku labklājības maksājumiem, savukārt pretējs uzskats ir Igaunijas lauksaimniekiem, kuri uzskata, ka lauku attīstības politikas pasākumiem būtu jābūt mērķētiem vispirms lauksaimniecības-pārtikas sektora virzienā. Jāatbalsta ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas bāzēs un apkārtējai videi draudzīgās tehnoloģijās. Igaunijas lauku attīstības plānam būtu galvenokārt jāatbalsta lauksaimniecība un pārtikas ražošana un jāsamazina kompensācijas apkārtējās vides apstākļiem, piemēram, Natura 2000 maksājumi. Līdzīgās domās ir Liene Jansone, kura atzīst, ka galvenie uzstādījumi 2014.-2020.periodam ir paaugstināt ienākumus no efektīvās ražošanas, palielinot produkcijas ar pievienoto vērtību un uz tirgu orientētās produkcijas ražošanu, atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, katru ha izmantot vērtības radīšanai, kā arī attīstīt zinātni un apmācības. Pārstāvji nonāca pie secinājuma, ka šobrīd lauksaimniekiem ir izaicinājums- būt konkurētspējīgiem vispasaules tirgū. Pēc prezentācijām ikvienam kongresa dalībniekam bija iespēja iesaistīties diskusijā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, kas tika veltīta 8. februārī Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību vadītāju Eiropadomes sēdē pieņemtajam ES daudzgadu budžetam, kas sabiedrībā šobrīd tiek plaši apspriests. Diskusijas aktuālākais jautājums bija: Kā nodrošināsim Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju Eiropā? Lauksaimnieki uzsvēra nepieciešamību uzlabot ceļus infrastruktūru, atbalstīt lauksaimniecības zemju iegādi, neaplikt subsīdijas ar nodokļiem, saglabāt dīzeļdegvielas atlaidi līdzšinējā apmērā, u.c. jautājumus. V.Dombrovskis atzina problēmjautājumu nozīmi lauksaimniecības attīstībā un solīja tos risināt. Sarunās par ES budžetu no 2014.-2020. gadam panāktie rezultāti, kā arī virkne valsts rīcībā esošo instrumentu ļaus turpmākajos gados mērķtiecīgi kāpināt Latvijas zemnieku konkurētspēju kā iekšējā, tā ārējos tirgos. Nākamajos septiņos gados Latvijas zemnieki tiešmaksājumos saņems aptuveni par miljardu eiro vairāk nekā iepriekš un līdz perioda beigām tiks novērsta nevienlīdzība Baltijas valstu tiešmaksājumiem. Svarīgi ir šos līdzekļus ieguldīt tālredzīgi, lai tie mūsu lauksaimniekiem sniegtu iespēju palielināt ražošanas apjomus, celt efektivitāti un samazināt izmaksas, un, kopīgi sadarbojoties, veiksmīgi konkurēt ar rietumvalstu un citu valstu zemniekiem, norādīja premjers. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzskata, ka Latvijā ir gan daudz labu saimniecību, gan veiksmīgi lauku uzņēmēji, kas sevi ir pierādījuši ne vien Latvijas mērogā, bet arī Eiropas un pasaules tirgū. Ministre uzsver: Lai Latvijas zemnieki būtu konkurētspējīgi, ir jādomā par lauksaimnieciskās ražošanas attīstību,rentabilitātes celšanu un kooperāciju, īpaši mazajiem un vidējiem zemniekiem, zemes efektīvāku izmantošanu, lai katrs lauksaimniecībā izmantojamais hektārs nestu atdevi, un izglītību laukos. |