Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiLietuvas un Igaunijas valstu parlamentu deputāti atzinīgi novērtē Laimdotas Straujumas ieguldījumu cīņā par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiemIlze Vabole, AgroPols
12.04.2013 Piektdien, 12. aprīlī, zemkopības ministre Laimdota Straujuma piedalījās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu Tautsaimniecības un lauksaimniecības komisiju deputātu tikšanās pasākumā, kurā pārrunāja aktuālos sadarbības jautājumus saistībā ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, Lauku attīstības programmas 2014. 2020. gadam finansējuma efektīvu izmantošanu un ieguldījumu lauku teritoriju attīstībā, kā arī administratīvā sloga samazināšanu lauku uzņēmējdarbībā, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa. Tikšanās laikā Lietuvas un Igaunijas valstu parlamentu deputāti uzteica zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ieguldījumu Baltijas valstu cīņā par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem un to vienotību. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma informēja Baltijas valstu deputātus par Latvijas nostāju KLP reformas jautājumos, uzsverot, ka turpmākajās diskusijās ar Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu būtu nepieciešams panākt, lai Baltijas valstīm tiek piešķirts papildu finansējums. Tādējādi būtu nodrošināts, ka, sākot ar 2014. gadu,Baltijas valstis saņemtu līdzvērtīgi vienādus maksājumus par hektāru. Tāpat tiešmaksājumiem jābūt mērķtiecīgi vērstiem uz lauksaimnieciskās ražošanas atbalstīšanu. Savukārt piena un cukura ražošanas kvotu režīmi būtu jāizbeidz, jo tie kavē uz tirgu orientētu ražošanas attīstību. Saistībā ar Lauku attīstības programmas 2014. 2020. gadam finansējuma efektīvu izmantošanu un ieguldījumu lauku teritoriju attīstībā zemkopības ministre norādīja, ka līdzsvarotai lauku ekonomikas attīstībai jāturpina ieguldījumi uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, dažādojot uzņēmējdarbību reģionos, kas nav saistīta ar lauksaimniecību. Savukārt, lai veicinātu konkurētspējīgas produkcijas ražošanu, nepieciešams turpināt kooperācijas stimulēšanu gan horizontālā, gan vertikālā līmenī. Tāpat tikšanās laikā Laimdota Straujuma Baltijas valstu deputātiem uzsvēra, ka svarīga ir arī administratīvā sloga samazināšana lauku uzņēmējiem. Turpmāk būtu jānodrošina vienas pieturas pieejas īstenošana, nodrošinot koncentrētu pakalpojumu kopu, kā arī nepieciešams attīstīt elektroniskos pakalpojumus. |