Politikas jaunumi

Vācijas rudzi Miera maizei iesēti arī Latvijā - "Andulaišu" zemē

Eiropa 2014. gadā atzīmēs Berlīnes mūra un dzelzs priekškara krišanu pirms 25 gadiem. Par godu šim vēsturiskajam notikumam, kas atkal apvienoja valstis un tautas, tiks izcepta Miera maize, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Maizi ceps no rudziem, kas, 2012. gadā vākti Berlīnē, bijušajā Bernauas ielas „mirušajā” Berlīnes mūra robežzonā, kur kopš 2005. gada zemi apstrādā Samierināšanās baznīcas draudze. Rudzi no Berlīnes mūra zonas 2013. gadā tiks iesēti desmit Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, kuras aukstā kara laikā dzīvoja aiz dzelzs priekškara - Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā un Ungārijā, kas nu jau kļuvušas par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Bet 2014. gada rudenī daļa izaudzētās ražas ceļos atpakaļ uz Berlīni un kopā ar Barnauas ielas rudzu graudiem tiks samalti miltos, lai izceptu simbolisko Miera maizi.

Rudzi no bijušās Berlīnes mūra zonas tiks iesēti saimniecībās, kuras atrodas vēsturiskā un simboliskā vietā, saistītā ar dzelzs priekškaru un tā krišanu. Latvijā par īpašo rudzu audzēšanas vietu izvēlēta Saldus novada Zvārdes pagasta zemnieku saimniecība „Andulaiši”. Izvēli veica Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), kurš ir atbildīgs par projekta norisi Latvijā.

Latvijas zemē rudzi iegūla ceturtdien, 5. septembrī. Pirmās rudzu saujas Miera maizei iesēja zemkopības ministre Laimdota Straujuma, Vācijas Federatīvās Republikas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna (Andrea Wiktorin) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Zemnieku saimniecības vadītājs Egils Kreicbergs nu rūpēsies par sējumu, lai izaugušos graudus nākamajā rudenī varētu nogādāt Berlīnē un iecept Miera maizē.

„Andulaiši” atrodas Kurzemē, gleznainā vietā starp trim ezeriem - Odzēnu, Svētaiņu un Ķērkliņu, un kas bagātīgi klāta ar mežu. Ar Padomju Savienības vadības rīkojumu 1953. gadā šo savulaik turīgākā Lejaskurzemes pagasta teritoriju pārvērta par aviācijas mērķpoligonu. Iedzīvotājus izlika no viņu iekoptajām mājām, īpašumus nacionalizēja, bet samaksātā kompensācija nesedza ne morālos, ne materiālos zaudējumus. Zvārdes pagasts kļuva slēgta zona, un ieiešana tajā – līdzīgi kā Berlīnes mūra šķērsošana - draudēja ar vismaz aizturēšanu.

Egīla Kreicberga tēvs Juris Kreicbergs vēl 1989. gadā, laikā, kad darbojās Zvārdes poligons, apmetās netālu „Andulaišiem”. Sāka saimniekot un kopā ar saviem četriem dēliem pamazām iegādāja zemi savas saimniecības izveidošanai. Savu zemnieku saimniecību Juris Kreicbergs nodibināja 1996. gadā, bet 2007. gadā saimniecības vadīšanu atstāja savas kundzes Emīlijas un dēla Egila ziņā. Patlaban saimniecības 10 darbinieki apsaimnieko 2000 hektārus zemes un meža. „Andulaišos” ir drava ar 450 bišu saimēm, un to skaitu saimnieki vēlas dubultot. Apsaimniekojamā zemes platība atrodas Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, un arī Auces novada Lielauces un Vītiņu pagastā. Bišu stropi novietoti visā „Andulaišu” zemē, bet Zvārdes pagasta daļā, kur uzcelta mūsdienīga dravas māja, ar bioloģiskām metodēm audzē nektāraugus. Lielaucē ar intensīvajām metodēm audzē rapšus, kviešus un miežus. Iespējams, ar laiku saimniecība pievērsīsies arī gaļas liellopu audzēšanai.

„Šodien mēs atskatāmies vēsturē un atceramies vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta notikumiem Eiropā. Berlīnes mūra un dzelzs priekškara krišana bija pavērsiena punkts ne vien Vācijas tautai, bet lielai daļai citu Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijai. Berlīnes mūra nojaukšana gan atkalapvienoja tautas, gan deva iespēju tām dzīvot brīvā un demokrātiskā vidē. Simboliski iesējot rudzus Miera maizei, mums ir iespēja pieminēt šo svarīgo vēstures notikumu un novērtēt tā nozīmīgumu ,” teica zemkopības ministre Laimdota Straujuma .

Pēc laba vēlējumu saņemšanas sējumam „Andulaišu” saime klātesošos iepazīstināja ar saimniecību un cienāja ar maizīti un pašu dravā ievāktu medu.