Politikas jaunumi

Alus ražotāji nevarēs pretendēt uz 64 miljoniem latu augstas pievienotās vērtības investīciju programmā

Alus ražotāji nevarēs pretendēt uz 64 miljoniem latu aktivitātē "Augstas pievienotās vērtības investīcijas", 22. oktobrī  lēma valdība.

Ministru kabineta sēdē atbalstīts Ekonomikas ministrijas ierosinājums palielināt kopējo atbalsta apmēru līdz 40 miljoniem latu "Augstas pievienotās vērtības investīciju" programmas trešajā kārtā un piešķirt programmas ceturtajai kārtai papildus 24 miljonus latu, kas ļaus atbalstīt plašāku uzņēmumu loku, palielināt atbalsta intensitāti vienam projektam no 35% līdz 45% un palielināt vienam projektam maksimālo atbalstā izmaksājamo summu līdz 900 000 latu.

Programmas ietvaros komersanti var saņemt atbalstu par veiktajiem ieguldījumiem zināšanu un tehnoloģiju intensīvajos projektos. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka programma ļaus atbalstīt vismaz 72 modernizācijas projektus un radīt vairākus simtus jaunu darbavietu.

22. oktobra valdības sēdē raisījās diskusija, vai uz minēto finansējumu var pretendēt arī apstrādājošās rūpniecības nozare - alus ražošana, kas līdz šim bija neatbalstāma nozare, -, taču Ekonomikas ministrija rosināja to noteikt kā atbalstāmu nozari.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) valdības sēdē pauda, ka viņš diezgan skeptiski raugās uz ideju no Eiropas Savienības fondu naudas atbalstīt alus ražošanas nozari Latvijā, jo neuzskata, ka alus ražošana ir ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat jāvērtē aspekts, ka iedzīvotāji diezin vai atbalstītu alus vai citu alkoholisko dzērienu nozares subsidēšanu par savu maksāto nodokļu naudu.

Savukārt Pavļuts skaidroja, ka Eiropas Savienība nav uzlikusi ierobežojumus alus ražošanas nozares atbalstam, tāpēc tā ir Latvijas izšķiršanās - atbalstīt vai nē. Tomēr viņš nepiekrita apgalvojuma, ka alus nav produkts ar augstu pievienoto vērtību.

"Jebkuru industriju mest pār vienu kārti, uzskatot, ka tā nespēj saražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, būtu pārsteidzīgi. Redzam, ka viens vai otrs alus ražotājs pārceļ savus procesus, redzu diezgan loģisku soli, ka šī nacionālā industrija būtu atbalstāma," sacīja ministrs.

Tomēr, neskatoties uz Pavļuta skaidrojumiem, premjers rosināja atbalstāmo nozaru klāstu nepaplašināt ar alus nozari, bet atbalstīt līdz šim ieteiktās līdzekļu pārdales.

Aktivitātē "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" projektu iesniegumu atlases otrās kārtas laikā maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte ir 35% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Savukārt projektu iesniegumu atlases trešās un turpmāko kārtu laikā maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte ir 45% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Ekonomikas ministrija norāda, ka līdz ar maksimālās intensitātes paaugstināšanu aktivitātes nākamajās kārtās ir jāpalielina arī maksimāli pieļaujamais publiskā finansējuma apjoms. Piemēram, divu miljonu latu vērts investīciju projekts ar 35% intensitāti saņemtu atbalstu 700 000 latu apmērā, bet tāds pats projekts ar 45% intensitāti saņems atbalstu 900 000 latu apmērā.

Projektu iesniegumu pieņemšana "Augstas pievienotās vērtības investīciju" programmas trešajā kārtā tika sākta šā gada 2. septembrī. Pēc iepriekšminēto grozījumu apstiprināšanas valdībā tiks pagarināta projektu iesniegumu pieņemšana programmas trešajā kārtā par mēnesi. Projektus plānots izvērtēt trīs mēnešu laikā - līdz 2014. gada februārim. Plānots, ka programmas trešās un ceturtās kārtas ietvaros atbalstīti tiks vismaz 72 projekti, kuru kopējais investīciju apjoms būs vismaz 144 miljoni latu. Visi projekti būs jāpabeidz līdz 2015. gada 15. septembrim.

Programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādejādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm. Aktivitātes ietvaros finansējums tiks piešķirts ieguldījumiem pamatlīdzekļos, proti, jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu.

Visi projektu iesniedzēji, gan mazie un vidējie komersanti, gan arī lielie komersanti, varēs uzsākt projektu pēc drīz pēc projekta iesniegumu iesniegšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) - sagaidot LIAA pārbaudi projekta īstenošanas vietā. Projektu nevar pabeigt pirms projekta apstiprināšanas, t.i. pirms 2014. gada februāra.

Programmas trešajā kārtā projekti vēl ir jāiesniedz latos, bet ceturtajā kārtā - 2014. gadā, projekti jau būs jāiesniedz eiro.

Līdz šim programmas pirmajā un otrajā kārtā kopā ir atbalstīti jau 37 projekti, kuru kopējais investīciju apjoms ir 207 miljoni latu, no kuriem 73,6 miljoni latu ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums.