Politikas jaunumi

Latvija vēlas lielāku ES atbalstu piena nozarei

Valsts prezidenta kanceleja
30.10.2015

Latvija atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) nākamgad plānoto finansiālo atbalstu lauksaimniecības produktu veicināšanas programmām, tomēr cer, ka tiks rasti papildu ceļi, kā Eiropa var palīdzēt Latvijas lauksaimniecībai, sevišķi piena sektoram, kurš piedzīvo sarežģītu laiku pēc jūtama eksporta apjoma samazinājuma Krievijas noteiktā pārtikas embargo dēļ. To tikšanās laikā ar ES Lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzsverot, ka tieši jaunu tirgu apgūšana piena nozarei ir īpaši aktuāla, lai atgūtos pēc zaudētā Krievijas tirgus.

Valsts prezidents pateicās komisāram, ka EK reaģējusi uz grūtībām, ar ko saskārušies lauksaimnieki, un pasākumiem krīzes situācijas risināšanai tirgū, tajā skaitā arī 2016.gadā atvēlēto finansējumu. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi atvieglot birokrātiskās procedūras atbalsta saņemšanai, jo novilcināta palīdzības saņemšana var būt izšķiroša mazu saimniecību dzīvotspējai.

Raimonds Vējonis atzīmēja, ka piena nozare, lai arī aktīvi meklē alternatīvus tirgus Ķīnā un Eiropas valstīs, tomēr bažījas par piena cenu kritumu, kas gada laikā pārsniedzis 30%. “Arī mūsu ražotāji īpaši pēdējā laikā ir saskārušies ar situāciju, kad lauksaimniecības produktu cena nespēj kompensēt ražotāja pašizmaksu un noved to finanšu grūtībās,” sacīja Valsts prezidents, norādot uz to, ka mazām ekonomikām tirgus pārorientācija ir sarežģītāk īstenojama.

Sarunā ar Lauksaimniecības komisāru Valsts prezidents arī uzsvēra Latvijas intereses saistībā ar cīņu pret globālajiem klimata izaicinājumiem, par ko pasaules valstu līderiem paredzēts vienoties Parīzē paredzētajā globālajā klimata sanāksmē. Raimonds Vējonis skaidroja, ka, lai arī Latvija atbalsta nepieciešamību mazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, tā nevar atļauties samazināt izmešus tajās nozarēs, kas neiekļaujas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā: “Tā kā liela daļa no šiem izmešiem rodas mūsu valsts ekonomikai nozīmīgajā lauksaimniecības sektorā, to emisiju samazināšana pēc 2020.gada var būtiski ierobežot Latvijas ekonomiskās attīstības iespējas. Tāpēc aicinu EK rēķināties ar mūsu valsts specifisko situāciju, lai jaunie ES klimata un enerģētikas politikas attīstības mērķi neapdraudētu pārtikas ražošanas un lauksaimniecības sektora ilgtspējīgas attīstības iespējas.”

F.Hogans apliecināja, ka EK turpinās aktīvu sadarbību ar Latviju, lai rastu iespējas atbalstīt piena nozari, kā arī meklētu līdzsvaru starp ekonomikas attīstības un globālajiem klimata mērķiem, kas sevišķi aktuāli lauksaimnieciskās ražošanas kontekstā. Amatpersonas arī apsprieda EK plānus bioloģiskās lauksaimniecības sektora attīstībā un ģenētiski modificētās pārtikas audzēšanas un tirdzniecības regulējumā.

Valsts prezidenta kanceleja

x

Paroles atgadināšana