Politikas jaunumi

Nejaušību nav

Latvija un visas trīs Baltijas valstis kopā ir ļoti daudz sasniegušas pēdējā sarunu posmā. Mēs spējām pierādīt, ka bijām citādākā situācijā nekā pārējās kandidātvalstis. Baltijas valstu lauksaimniecības ministri rakstīja kopīgus paziņojumus, kas devuši savu labo artavu. Īstenībā nevar nodalīt, kā panākums tas ir – zemkopības, ārlietu, tieslietu, finanšu ministra, Valsts prezidentes, iestāšanās sarunu vadītāja, zinātnieku, augsta līmeņa ierēdņu vai lauksaimnieku sabiedrības. Tas ir visu mūsu kopīgs darbs, spējot pārliecināt un pierādīt līdzšinējās nepilnības, Krievijas krīzes, zemes reformas un okupācijas ietekmi.

Baltijas valstu Vienotības dokumentā, ko divas stundas pēc kļūšanas par zemkopības ministru Mārtiņš Roze iesniedza ES lauksaimniecības komisāram Francam Fišleram, pirmo reizi bija minēts „padomijas” koeficients (1,47). Mēs pratām pierādīt šā koeficienta nozīmību, tā loģiku un nepieciešamību, jo par references gadu pirms tam izvēlēts bija tieši tas, kad mēs atradāmies visdziļākajā bedrē. Turklāt vieglāk ir uztvert Baltijas kopību, nevis katru valsti atsevišķi, un arī šis var būt ledlauža faktors. Neformāli tiekoties ar cilvēkiem Eiropas Savienībā, es ierosinu – aizbrauciet uz Baltkrieviju! Tad varbūt viņi sapratīs, cik ātrā un radikālā veidā Baltijā mainījusies visa sistēma. Ja padomāju, arī man pašam šad tad derētu uz Baltkrieviju aizbraukt, jo esmu aizmirsis, kā tolaik dzīvojām…

Politiskais pavērsiens

Ziņa, ka Dānijas Karaliste – pašlaik prezidējošā Eiropas Savienības valsts – dāsni piedāvāja jaunu finansējuma, tajā skaitā arī lauksaimnieku kvotu un tiešo maksājumu paketi kandidātvalstīm, sabiedrībā jau akceptēta. Jautājums vien: kādēļ, kandidātvalstis tik ilgi tērpinot, īsi pirms Kopenhāgenas galotņu tikšanās izspēlēts šāds pavērsiens. Turklāt Baltijas valstīm - lielisks (sk. tabulu 19. lpp. – red.).

Kā teica M. Cimermanis: „Baroja ar ūdeni, un tad uzmeta kūku.” Eiroskeptiķu pulciņam gribi negribi jāsaplok. Tā acīmredzot bijusi taktika, kas varēja būt sen ieplānota. Ja atskatāmies, kā pirms gada un pusgada rīkojās katra valsts, īpaši lielās kandidātvalstis. Skaļi kurnēja un apvainojās. Tagad – mutes ciet. Eirooptimisms aug, visi apmierināti, arī lauksaimnieki, kuru lauciņš allaž bijis strīdus ābols. Jā, mēs varam pameklēt vēl kādu blusu, bet kopumā – kādēļ gan nestāties Eiropas Savienībā?

 Valdības nostāja

Latvijas valdības nostāja par iestāšanās sarunu noslēgumu, kas izkristalizējās ārkārtas sēdē 29. novembrī, ir šāda. Latvija, Dānijas piedāvājumu atzinīgi novērtējot, nekādā ziņā nevēlas situāciju pasliktināt, un – ja kādai kandidātvalstij vēl tiek piešķirti papildu uzlabojumi, tad tādi pat uzlabojumi tādā pat mērā jāattiecina arī uz Latviju. Ņemot vērā, ka lielākā daļa kandidātvalstu saņēmušas iespēju ierobežot citu dalībvalstu pieeju zemes tirgum, Latvijas valdība nolēma pieprasīt 7 gadu pārejas periodu lauksaimniecības tirgus liberalizēšanai. Patiesībā valdības lēmums ir Dānijas taktikas atkārtojums, jo jaunajā piedāvājumā nav runas par atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, lauksaimniecību. Piedāvājums ir kopīga pasākumu pakete visai valstij, visiem paredzētajiem pasākumiem. Un Kopenhāgenas samitā vairs nebūs sarunu par kādu konkrētu kvotu kādai konkrētai valstij, bet apspriedīs tikai valstiska līmeņa jautājumus. Piemēram, tādus kā Ignalinas atomelektrostacijas darbības pārtraukšanu lietuviešu gadījumā, ja vien Lietuva to pilnībā neatrisinās pirms Kopenhāgenas.

 Piedāvājuma būtība

Eiropas Savienībā (ES) no Eiropas lauksaimniecības garantiju un vadības fonda (EAGGF) vienas – Garantiju daļas - finansē gan Kopējo tirgus organizāciju vispār, tostarp tiešos maksājumus, gan arī Lauku attīstības plānā (LAP) paredzētos pasākumus (programmu). EAGGF otra – Vadības daļa finansē subsīdiju pasākumus, tajā skaitā SAPARD.

Kādēļ ES kandidātvalstīm piedāvā EAGGF Garantiju daļā LAP (programmā) paredzēto pasākumu izpildes līdzekļus novirzīt tiešajiem maksājumiem? Tādēļ, ka valsts visus lauku attīstības līdzekļus uzreiz nespēs apgūt. Tātad šie LAP (programmai) atvēlētie līdzekļi daļēji tiks pārcelti uz tiešajiem maksājumiem, un Dānijas paziņojums dod tiesības to darīt pirmos trīs pēciestāšanās gadus (sk. shēmu). Pēc tam jaunajai dalībvalstij tiek dotas papildu iespējas no 2007. līdz 2013. gadam vēl piemaksāt 10% tiešajiem maksājumiem. Iznākumā 100% tiešo maksājumu līmeni Latvija pēc šīs shēmas var sasniegt jau 2012. gadā - agrāk, nekā iepriekš runāts. Protams, ar nosacījumu, ja pēc 2006. gada nemainās ES tiešo maksājumu shēma un ES dalībvalstu tiešo maksājumu likmes (vecajām – samazinoties, jaunajām – paaugstinoties) nekļūst vienādas agrāk.

Latvijas bažas

Vai Latvija spēs pildīt šos piešķirtos daudzumus? Kā spriež LOSP, būs grūti izcīnīto piena kvotu piepildīt. Turklāt mums jāizdomā, kā korekti veikt piena uzskaiti. Esmu pārliecināts, ka arī privātais sektors uz šo aspektu reaģēs.

Nekādā gadījumā mēs nedrīkstam izlikties svētāki par svētākiem un veidot piena uzskaites sistēmu tik šķīstu, lai tā ar savu birokrātiju piena ražotāju vienkārši nožņaudz. Lai mums nebūtu atkal kā ar hrestomātisko piemēru - slaukšanu ar rokām. Tā būtu visai Latvijas piensaimniecībai liktenīga kļūda - it kā augstāku mērķu vadītiem iznīdēt savus ražotājus, bet pēc tam vairs nespēt izpildīt piena kvotu. Lai tas cilvēks, kas pienu iegūst kaut vai no dažām govīm, nenobīstas no prasībām un neatsakās no piena pārdošanas pārstrādei tikai tāpēc, ka neizprot prasības. Mums ir jāizdomā, kā šādas sliktās nejaušības mazināt.

Ja Latvija tomēr spēs dinamiski attīstīties un ražošana strauji augs, tad – piena kvotai ir paredzēta rezerve. Es to sauktu par dāņu ierosinātu viltību, sak’, ja gribat attīstīties, ņemat! Te jums attīstības rezerve ir – 33 tūkstoši tonnu! Sarunās panākts, ka Latvijai piedāvāta tāda piena pārstrādes kvota, kas patiesībā atbilstoša visaugstākai iedomājamai pārstrādei vai tiešai piena pārdošanai. Lai kā mēs rēķinātu, vairāk par piedāvāto 728 tūkst. t mēs nevaram nedz dabūt, nedz izpildīt. Un te nu mums jāstimulē mazie ražotāji iekļauties piena apritē un apzināties, ka piena ražošanas kvotas iegūšana nozīmē iesaistīšanos piena reģistrā.

Laukaugu kvotas izpildīšana būs vieglāka nekā piena. Protams, mēs varētu vēlēties, lai vairāk ievērtē rapsi, lai ņem vērā PSRS sabrukumu u. tml. Taču šobrīd piedāvājums arī laukaugiem ir daudzkārt labāks, nekā bija iepriekš.

Iemācījāmies argumentēt

Latvijas kopējais kvotu un tiešo maksājumu palielinājums izskatās vislabākais uz visu pārējo kandidātvalstu fona. Taču mums jāatceras, ka šis vērtējums veikts, salīdzinot ar iepriekšējo piedāvājumu. Patiesībā lielais pieaugums rāda, cik daudz Latvijā pēdējā laikā piestrādāts pie argumentācijas, kā arī to, cik vāja salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā bija datu uzskaite. Tas mums jāapzinās un no savām kļūdām jāmācās.

Zemkopības ministrija