Politikas jaunumi

Ieguvēji un zaudētāji vēl miglā

Latvijas un visas pasaules lauksaimniecības produktu tirgus pārmaiņu gaidās pirms PTO sarunu raunda

No ES un G–10 valstu piekāpšanās uzlabot pieeju to lauksaimniecības produktu tirgum, ASV nostājas samazināt iekšējo atbalstu lauksaimniecībai un G–20 attīstības valstu pozīcijas rūpniecības preču muitas tarifu samazinājumā ir atkarīgs Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Dohas attīstības raunda sarunu iznākums — līdz ar to arī pasaules lauksaimniecības produktu tirgus nākotne. Lai arī sarunas vēl nav noslēgušās, Dienas aptaujātie eksperti uzskata, ka vienošanās par lauksaimniecības produktu tirgus liberalizāciju pasaulē pozitīvi ietekmēs nozari Latvijā. Tiesa, tas gan būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā ES, arī ASV, Brazīlija un Indija piekāpsies strīdīgajos jautājumos.

Mērķis mazināt nabadzību

Attīstības raunda sarunas sākās 2001.gada Kataras galvaspilsētā Dohā, to mērķis ir veicināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un mazināt nabadzību, panākot tādu tirdzniecības un lauksaimniecības politiku pasaulē, lai ieguvējas būtu tieši jaunattīstības valstis. Tādas starp 149 PTO dalībvalstīm ir vairumā, Dienai teica Zemkopības ministrijas (ZM) speciāliste Rigonda Lerhe. Šajā raundā notiek sarunas ne tikai par lauksaimniecības produktu tirgus liberalizēšanu, taču šis jautājums tiek uzskatīts par vienu no jūtīgākajiem. Sarunām par lauksaimniecību ir trīs pīlāri — iekšējais atbalsts, eksporta konkurence un tirgus pieeja — tos plānots padarīt jaunattīstības valstīm draudzīgākus. Tirgus pieejā iecerēts samazināt pašreizējo lauksaimniecības produktu ievedmuitas tarifu līmeni. Plānos ir samazināt arī iekšējo atbalstu nozarei, ko ierasts dalīt "kastēs" — dzeltenajā, zilajā un zaļajā. PTO vēlas samazināt dzeltenās un zilās kastes atbalstu, kas atzīti par tirgu kropļojošiem. Tāds nav zaļās kastes atbalsts, līdz ar to iespējamā tirgus liberalizācija šo atbalsta mehānismu neskars. Trešais pīlārs paredz ES pielietoto eksporta subsīdiju pakāpenisku atcelšanu pie nosacījuma, ja tiks ierobežoti citi pasaules tirgu kropļojoši atbalsta veidi. "Te varētu uzskaitīt subsidētos eksporta kredītus un garantijas, pārtikas palīdzības programmu elementus, kuru patiesais mērķis ir tirgus iekarošana, kā arī eksporta monopolu darbības formas," Dienai sacīja Latvijas pārstāvniecības PTO vadītājs Marģers Krams.

Iepriekšējais — Urugvajas sarunu raunds — ilga septiņus gadus un noslēdzās 1996.gadā. "Urugvajas raunds bija pirmais, kurā tika panākta vienošanās par liberalizāciju globālā mērogā. Dohas raundā paredzēts vienoties par vēl stingrākām saistībām gan eksporta un iekšēja atbalsta sniegšanai, gan par vēl lielāku tirgus pieejas liberalizāciju. Likumsakarīgi — jo tālāk sarunas virzās, jo sarežģītākas tās kļūst," atzina M.Krams. PTO vēloties, lai ES uzlabo pieeju savam tirgum, bet ASV — samazina iekšējo atbalstu saviem lauksaimniekiem, teica ZM pārstāve. Abas savienības šajos jautājumos ir nepiekāpīgas, ar ko arī daļēji tiek saistīta sarunu "iestrēgšana". Pēdējās Ženēvā notikušajās sarunās Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu, ka ES ir gatava tirgus pieejā tuvināties G20 attīstības valstu piedāvātajam muitas tarifu samazinājuma līmenim, taču ar nosacījumu, ja citas valstis ir gatavas virzīties citos sarunu pīlāros. Savukārt ASV šoreiz nebija gatava piekāpties būtiskajā atbalsta samazināšanas jautājumā, teica ZM speciāliste. Sarunu iestrēgšanā ir vainojamas arī Brazīlija un Indija — saistībā ar tām ir apgrūtināta sarunu virzība rūpniecības preču importa tarifu jomā, piebilda M.Krams, uzsverot, ka šo abu valstu elastība pozīcijās ir atkarīga no lauksaimniecības sarunu rezultātiem — no ASV piekāpšanās lauksaimniecības atbalstā un ES lauksaimniecības tirgus pieejā. R.Lerhe norādīja: ja sarunas būs rezultatīvas, katrai PTO dalībvalstij tiks izstrādāts saistību grafiks, kas sešu gadu laikā būs jāievieš. Savukārt, ja sarunas neizdosies noslēgt, paliks spēkā Urugvajas sarunu raundā panāktais.

Kāps pārtikas cenas

"Sarunu raunds var noslēgties, ja tiek panākts līdzsvarots rezultāts visos trijos pīlāros. Samazinot tirdzniecības ierobežojumus un tirdzniecību kropļojošo atbalstu, sagaidāma pasaules cenu celšanās līdz reālam tirgus diktētam līmenim un tirdzniecības apgrozījuma pieaugums," Dienai sacīja ZM speciālists Zigmārs Ķikāns. Pēc viņa teiktā, pārtikas cenas pasaulē ir mākslīgi samazinātā līmenī, ko galvenokārt veicina attīstīto valstu, tostarp ES dalībvalstu, pielietotais iekšējais un eksporta atbalsts. "Jaunattīstības valstīm šādu iespēju nav, līdz ar to tām ir jākonkurē ar tādām cenām, kādas ir, izejot no ražošanas izmaksām. Reformu rezultātā būtu jāuzlabojas lauksaimniecības produktu tirgus situācijai pasaulē, tai ir jākļūst vairāk uz godīgas konkurences principiem orientētai."

Ietekme neskaidra

Sarunas 25 ES dalībvalstu vārdā risina EK, kurai ir aprēķini par atbalsta un tarifu samazinājuma ietekmi visā ES kopumā. "Patlaban nav iespējams aprēķināt, par cik tieši samazināsies Latvijas vai vēl kādas citas valsts atbalsta un tarifu līmenis, jo ir ļoti lielas atšķirības samazinājumu līmeņu priekšlikumos," sacīja R.Lerhe. Dzeltenās kastes jeb tirgu kropļojošo atbalsta samazināšana Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotājus būtiski neskartu, jo lielākais atbalsts tiek izmaksāts no zaļās kastes — šajā tirgu nekropļojošajā atbalstā 2004.gadā Latvijā izmaksāti

204 miljoni eiro (143 miljoni latu). Dzeltenās kastes atbalstā 2004.gadā izmaksāti seši miljoni eiro (četri miljoni latu). "Atbalsts 2005.gadā būtiski neatšķiras no iepriekšējā gadā izmaksātā," piebilda R.Lerhe. Pēc viņas teiktā, līdz ar Latvijas iestāšanos ES ražotājiem kļuva pieejamāks Eiropas tirgus, taču uzņēmēji ir ieinteresēti iekļūt arī trešo valstu tirgos, ko veicinātu Dohas sarunu raunda noslēgšana. "Pašreizējais Eiropas piedāvājums un tas, kā EK risina sarunas, nerada nekādas bažas. Pašreiz ne," sacīja R.Lerhe.

***

Kā sarunu noslēgšana varētu ietekmēt Latvijas lauksaimniecību?

Rita Sīle, biedrības Zemnieku saeima biroja vadītāja:

Daudz valstis sarunās grib panākt, lai to produkcija vieglāk nonāktu ES tirgū. Tā ir lētāka zemāku ražošanas izmaksu dēļ un varētu izkonkurēt Latvijas produktu. Latvijas lauksaimniekiem to nevajag, jo jau patlaban ir grūti konkurēt ES tirgū. Saņemtais ražošanas atbalsts mums ir gandrīz zemākais visā ES, un šo nevienlīdzību PTO sarunas neatrisinās. Grūti pateikt, kuras lauksaimniecības jomas tirgus liberalizācija varētu skart vairāk, jo ES sarunās pagaidām ir nepiekāpīga, ko vērtēju atzinīgi. No ES lauksaimnieku viedokļa PTO sarunas būs veiksmīgas, ja ASV piekāpsies un samazinās atbalstu saviem lauksaimniekiem. Tad ES produkcija starptautiskajā tirgū kļūs konkurētspējīgāka. Citos gadījumos ieguvumi būtu maznozīmīgāki. Ja vairāk piekāpsies ES, Eiropas lauksaimniekiem būs zaudējumi.

Marģers Krams, Latvijas pārstāvniecības PTO vadītājs:

PTO sarunas par lauksaimniecību jāskata kontekstā ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Diskusijās par reformu piedalījušās un lēmumus pieņēmušas visas ES dalībvalstis. No PTO sarunu viedokļa ir svarīgi, lai arī citas valstis, īpaši lielākie subsidētāji, veiktu lauksaimniecības politiku reformas ar līdzīgu ietekmi. ES no savas puses ir veikusi reformu, bet pārējās, īpaši ASV, vēl atrodas šā uzdevuma priekšā. ASV pēdējos piecos gados drīzāk pat palielinājusi subsīdiju apjomus. Ieguvumi no sarunu noslēgšanas būtu liberālāka pieeja citu valstu tirgiem, citu valstu tirdzniecību kropļojošo subsīdiju samazināšana. Tas kopumā radītu godīgākus tirdzniecības apstākļus globālā līmenī. Tiek sagaidīts, ka ES un Latvijas ražotāji kļūs konkurētspējīgāki un varēs savus uzņēmējdarbības lēmumus pieņemt, vadoties no tirgus signāliem, un būs mazāk atkarīgi no politiskiem lēmumiem. Pat tiem ražotājiem, kuri orientējas tikai uz iekšējo tirgu, ir izdevīga nevienādo subsīdiju nelabvēlīgās ietekmes novēršana.

Andris Miglavs, ekonomists:

Tirdzniecības un lauksaimniecības politikas liberalizēšana Latvijai un vairākumam citu jauno ES dalībvalstu varētu būt interesantāka nekā līdzšinējā vēsturiski izveidojušā režīma saglabāšana pasaulē un Eiropā. Manuprāt, ārējais, PTO sarunu noteiktais liberalizācijas spiediens reāli var likt mazināt arī esošo nevienlīdzību dažādo Eiropas valstu starpā. Neesmu liels optimists, ka šīs sarunas izdosies noslēgt līdz šā gada beigām, ņemot vērā lielo savienību domstarpības par atbalsta samazināšanu. Atbalsts ASV lauksaimniekiem nav mazāks un patlaban, iespējams, ir pat lielāks par ES budžeta doto atbalstu sektoram. Turklāt šīs faktiski ir četrpusējas sarunas un vienprātības nav ne tikai šo abu lielo bloku starpā, bet arī starp to bloku valstīm, kuru interesēs ir imports un eksports. Ir valstis, kas vēlas piekļūt ES un ASV tirgiem, kur ir salīdzinoši augstas lauksaimniecības un pārtikas cenas, tādējādi cerot gūt tiešu labumu.

***

Trīs galvenie pīlāri Dohas raundā lauksaimniecības produktu tirgus liberalizēšanai*

1.Eksporta konkurence

Mērķis ir visu veidu eksporta subsīdiju atcelšana un eksporta kredītu, pārtikas palīdzības subsīdiju elementa pakāpeniska likvidēšana lauksaimniecības un pārtikas produktiem līdz 2013.gadam;

2.Tirgus pieeja

Paredz ievedmuitas tarifu samazināšanu lauksaimniecības un pārtikas produktiem, nosakot izņēmumus jūtīgajiem produktiem, attīstības valstu ekonomikai svarīgiem īpašiem produktiem;

3.Iekšējā atbalsta samazināšana

Lauksaimniecības atbalsts ES un citviet tiek dalīts kategorijās jeb likts trijās "kastēs":

Samazina — dzeltenajā kastē ietilpst tirgu kropļojoši maksājumi, to skaitā ir cenu atbalsts, intervence, pagaidu valsts atbalsta maksājumi;

Samazina — zilajā kastē ietilpst daļēji tirgu kropļojoši maksājumi — ar ražošanu saistītie papildu valsts tiešie maksājumi;

Pamatā netiek skarts — zaļajā kastē ietilpst no lauksaimnieciskās ražošanas atdalītie tiešmaksājumi — vienotais platības maksājums, agrovides u.c.maksājumi.

*Attīstības valstis šos nosacījumus varēs ieviest ilgākā laikā un samazinājuma koeficienti varēs būt zemāki

Lietišķā Diena