Politikas jaunumiES KLP reformas Veselības pārbaudē izvirzīto jautājumu un priekšlikumu perspektīvais novērtējums Latvijai un Baltijas Valstīm. Pētījuma galveno rezultātu īsais kopsavilkumsAndris Miglavs, Guna Salputra, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)
22.05.2008 Izmantošanai lasāmā formātā pielikumā pievienota runājuma bilžrāde PDF formātā. ES KLP reformas ‘Veselības pārbaudē’ izvirzīto jautājumu un priekšlikumu perspektīvais novērtējums Latvijai un Baltijas ValstīmPētījums “Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības politikas sagaidāmās pārmaiņas – perspektīvais novērtējums Latvijai un Baltijas valstīm” Galveno rezultātu kopsavilkums, 22.05.2008 A.Miglavs, G.Salputra, LVAEI Prezentācijā: KLP ‘Veselības pārbaudes’ priekšlikumu potenciālā ietekme (dažas atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem) Kāds ir sagaidāmais piena kvotu atcelšanas efekts un „mīkstās piezemēšanās” politikas nozīme piena sektorā?; Kādēļ ir atbalstāma saistīto maksājumu pilnīga atcelšana visās dalībvalstīs?; Kāda ir jaunā modulācijas priekšlikuma ietekme? Lauksaimnieku viedokļi par ‘Veselības pārbaudes’ jautājumiem Baltijas valstīs. Secinājumi kopīgas Baltijas valstu pozīcijas veidošanai par KLP „Veselības pārbaudi”. 1.Pīlāra budžeta reforma 2014.-2020.gada perioda ES budžeta pārskatīšanas kontekstā Kāds ir sagaidāmais piena kvotu atcelšanas efekts un „mīkstās piezemēšanās” politikas nozīme piena sektorā?1.metode. ES-27 valstu līmeņa matemātisks modelis (AGMEMOD), lai ņemtu vērā ES koptirgus reakcijas uz politikas pārmaiņām faktoru ietekmi Baltijas piena ražošanas sektorā. Scenāriji. Bāzes scenārijs: tiek saglabāta 2008.gadam noteiktā piena pārdošanas kvota. Piena kvotas pakāpeniskas palielināšanas un atcelšanas scenārijs (MQ_out): piena kvota katru gadu līdz 2014.gadam visās ES valstīs tiek palielināta par 2%; kvotu sistēma tiek atcelta 2015.gadā; no 2009.gada sviesta intervences cena tiek samazināta par 5% gadā, vājpiena pulvera cena – par 1% gadā. Piena ražošanas prognozētais līmenis 2020. Bāzes un MQ_out scenārijs salīdzinājumā ar 2008.gada kvotas līmeni 2.metode. Matemātiski modeļi, kas aprēķina dalībvalstu sagaidāmo ražošanas līmeni atbilstoši iepirkuma cenas izmaiņām individuālas valsts līmenī. Scenāriji. piena cena saglabājas Eiropas vidējā līmenī; piena cena samazinās līdz pasaules cenas līmenim. Veicot novērtējumu, ir ņemti vērā: valsts kvotas pārsniegumi un soda naudas par pārsniegumu, ar piena ražošanu saistītais atbalsts VDV JDV ir ievērtēti par piena ražošanu piešķirtie PVTM. Ražošanas atbalsta maksājumi un soda naudas ir attiecināti uz piena pārdošanas cenu, kas atbilstoši tiem koriģēta. Sagaidāmais piena piegādes pārstrādei līmenis atkarībā no piena iepirkuma cenas Sagaidāmais piena piegādes parstrādei līmenis atkarībā no piena iepirkuma cenas Secinājumi: JDV atbilstoši pašreizējai ražošanas struktūrai ražošanas un pārdevumu apjomu kāpinājumam būtisks stimuls ir piena iepirkuma cena, savukārt, pilnībā liberalizējot ES piena produktu tirgu, kvotu palielinājums līdz 2014./2015.gadam būtu tikai formāla atļauja ražotāju „brīvībai”. Atsevišķu VDV tirgus daļas samazināšanās varētu tikt kompensēta ar Itālijas piena ražotāju produkcijas apjomu pieaugumu. Lietuvas piena ražotāju konkurētspēja Baltijas valstīs, saglabājoties pašreizējai ražošanas struktūrai un situācijai produkcijas kvalitātes un kontroles jomā, ir visaugstākā, un ES piena iepirkuma cenas līmeņa pazemināšanās līdz pasaules cenas līmenim joprojām stimulēs ražošanas apjomu kāpumu Lietuvā. Latvijas ražošanas apjomi varētu saglabāties tuvu iepriekšējam līmenim, Igaunijas piena ražotājus cenu kritums varētu mudināt samazināt ražošanu (līdzīgi kā to arī parāda 1.metodes rezultāti). Kādēļ ir atbalstāma saistīto maksājumu pilnīga atcelšana visās dalībvalstīs?Metode. ES-27 valstu līmeņa matemātiskais modelis (AGMEMOD). Laukaugu sektors Scenāriji. Bāzes scenārijs (Baltijas valstīm): VPM shēma darbojas līdz 2010.gada beigām, tiek maksāti saistītie PVTM. No 2011.gada VM shēmā saistītie maksājumi no ES budžeta. Modulācijas mehānisms stājas spēkā 2013.gadā ar likmi 3%. (2014.gadā – 4%, 2015.gadā – 5%). Maksājumu pilnīgas atdalīšanas scenārijs (SP_DEMO): VPM shēma darbojas līdz 2013.gada beigām, saistītie PVTM tiek turpināti līdz 2012.gada beigām. No 2013.gada un tālāk VM shēmā visi tiešie maksājumi ir atdalīti no ražošanas. Modulācijas mehānisms stājas spēkā 2012.gadā ar likmi 3%-12% un, sākot no 2013.gada ar likmi 13%-22% (vidējā likme aprēķināta atkarībā no valsts saimniecību struktūras). Graudu un rapšu platību prognozes 2020. (SP_DEMO/Bāzes scenārijs, %) Kādēļ ir atbalstāma saistīto maksājumu pilnīga atcelšana laukaugiem visās dalībvalstīs? Secinājumi: Tā kā Baltijas valstīs atbalsta īpatsvars ieņēmumos ir salīdzinoši neliels, tad būtiskākā ietekme uz platību izmaiņām ir graudu un rapšu cenai. Salīdzinot 25% saistīto laukaugu maksājumu pilnīgas atdalīšanas scenāriju ar bāzes scenāriju, sagaidāmās izmaiņas laukaugu platībā Baltijas valstīs nepārsniedz 4% robežu. Tirgus kropļojumu un nevienlīdzīgu konkurenci ES rada laukaugu maksājumu līmeņa atšķirības dalībvalstīs. Piem., Francijā 25% saistīto maksājumu līmenis ļauj uzturēt salīdzinoši neefektīvu ražošanu un iepludināt ES tirgū lielu apjomu graudu ar zemāku cenu. Metode. ES-27 valstu līmeņa matemātiskais modelis (AGMEMOD). Liellopu sektorsScenāriji. Bāzes scenārijs Maksājumu saistība ar zīdītājgovīm (SP_COMO): VPM shēma darbojas līdz 2013.gada beigām, saistītie PVTM tiek turpināti līdz 2012.gada beigām; 2013.gadā liellopu sektorā tiek saistīti 10% no liellopu maksājumu aploksnes (69.pants). Turpmāk VM shēmā tiek saistīti zīdītājgovju aploksnes apjoma maksājumi; Modulācijas mehānisms stājas spēkā 2012.gadā ar likmi 3%-12% un, sākot no 2013.gada ar likmi 13%-22% (vidējā likme aprēķināta atkarībā no valsts saimniecību struktūras). Zīdītājgovju skaita prognozes. (SP_COMO/Bāzes scenārijs, %) Tiešais atbalsts* galvenajās ES cenu noteicējās valstīs un Latvijā (EUR/100 kg liellopu gaļas) Tiešā atbalsta maksājumu kompleksais efekts liellopu sektorā Elasticity of production from direct payments depends on: Level of payments, Composition of payments Kādēļ ir atbalstāma saistīto maksājumu atcelšana liellopu sektorā visās dalībvalstīs? Secinājumi: Liellopu sektorā līdz ar maksājumu atdalīšanu no ražošanas ir sagaidāms zīdītājgovju skaita samazinājums visās Baltijas valstīs. Lietuvā to skaits gan tiek prognozēts stabilizēties virs 2006.gada līmeņa atšķirībā no Latvijas un Igaunijas, tomēr šis rādītājs varētu būt atkarīgs arī no dzīvnieku klasifikācijas pieņēmumiem. Latvijai ir izdevīgi atbalstīt saistīto maksājumu atcelšanu liellopu sektorā, saglabājot tikai zīdītājgovju un 69.panta prēmijas. Tas veicinātu vienlīdzīgas konkurences apstākļu radīšanu ES (pamatojoties uz aprēķiniem par 1.pīlāra tiešā atbalstu pārrēķinot uz 100kg liellopu gaļas) Kāda ir jaunā modulācijas priekšlikuma ietekme? ModulationAssumption of modulation rates applicable for the Baltic States (based on EC legislative proposals on Health Check) Modulation Evaluation of modulation effect in the Baltic States* Kāda ir jaunā modulācijas priekšlikuma ietekme? Secinājumi: Modulācijas ieviešana Jaunajās dalībvalstīs jau 2012.gadā rada plaisu atbalsta plūsmā, turklāt tā būs jūtama nevis vidēji sektora līmenī, bet gan konkrētu saimniecību līmenī, kuras papildus modulācijai nesaņems 10% no tiešmaksājumu apjoma PVTM veidā. Līdz ar to modulācijas rezultātā sektora atbalsts tiek samazināts apstākļos, kad 100% ES atbalsta līmenis vēl nav sasniegts. Modulation, redistribution impact, mio EUR EC proposals for CAP changes under the Health Check. Conclusions IMost of the elements in the EC HC proposals are not significant or even relevant for the Baltics: The most important issues for the Baltics from the HC package: Full decoupling –especially for cereals Depending on the outcome from here – consideration of SAPS details Modulation- avoiding its reconsideration before RDPolicies are reconsidered If not possible – all the savings to be included in common RD budget to be distributed according the RD budgeting criterias Solving the safety net issue EC proposals for CAP changes under the Health Check. Conclusions IIThe major issue for the Baltics is not resolved still: Not even a real mentioning about the need to reconsider the 1st pillar funding distribution Even deeper freezing of the current situation through the modulation Principle Addressing the funding resources -100 % of savings remain in the country EC proposals for CAP changes under the Health Check. Conclusions IIIThe HC package offered by the EC: The major issue – balancing of the 1st pillar budget is left for the “budgetary discussions” Outlines the principles for the continuation of the CAP reform Non negative ones- like enhancing the economic efficiency of the sector Rather negative ones – like freezing the distribution pattern for the CAP budget; not real dealing with the issues of the viability of rural community Options for solutions Activisation of the debate within the “Budgetary discussions”, keywords, t.i.: activity based; away from historical approach to reconsidered criterias, viability of rural community Policies to increase the competitiveness of the Baltic agricultural sectors Further changes in farm structures Increase in size and reconsideration of specialisation Tehnological restructuring Lauksaimnieku viedokļi par ‘Veselības pārbaudes’ jautājumiem Baltijas valstīs. Secinājumi kopīgas Baltijas valstu pozīcijas veidošanai par KLP „Veselības pārbaudi”.1.Pīlāra budžeta reforma 2014.-2020.gada perioda ES budžeta pārskatīšanas kontekstāScenario Results for FR Implementation of 50% decrease of the total envelop in 2014 for France Scenario Results for FR Scenario Results for FR Policy effects in FR beef market. Actual data Policy effects in beef key market DE. Actual data 1.Pīlāra budžeta reforma 2014.-2020.gada perioda ES budžeta pārskatīšanas kontekstāSecinājumi: Atdalītie maksājumi savu funkciju VDV jau ir izpildījuši vēsturiskajā periodā, un šobrīd ir uzskatāmi par atbalstu, kas pārsniedz produkcijas ražošanas vai prasību izpildes izmaksas. Nākamajā budžeta periodā tie būtu jāuzskata par resursu, kas būtu pārdalāms, ievērojot visā ES līdzvērtīgus un nediskriminējošus nosacījumus. Atdalīto platībmaksājumu gadījumā sabiedriskā produkta - zemes uzturēšanas labā lauksaimniecības stāvoklī, ražošanas izmaksas ir 100 EUR/ha. Latvijai būtu izdevīgi noteikt, ka tas ir vienīgais kritērijs, atbilstoši kuram visām valstīm tiek piešķirts viena veida un vienāds atbalsts. 1.pīlārā neizmantotā summa varētu tikt novirzīta uz 2.pīlāru (caur modulāciju), ja tiek pārskatīti modulācijas rezultātā iegūto līdzekļu izlietošanas principi. Paldies par uzmanību!
|
|
Pirmdiena, 29. aprīlis
 |
