Citas ziņas sadaļā
Piena kooperatīvi novērtē valdības lēmumu novirzīt Eiropas Savienības finansējumu piena kooperatīviem
Lauksaimniecības produktu tirgū kopumā atsākusies neliela izaugsme
Veterinārārste Māra Viduža: Izvairīšanās no brucelozes ir saimnieka atbildība
Eiropā aug primāri apstrādāto augļu un dārzeņu tirgus
Pārdala ES atbalstu zivsaimniecībā
LOSP: Vai bankas ir gatavas kopīgi mainīt sadarbības politiku?
Uzmanību - bruceloze!
Palielināsies atbalsta saņēmēju skaits pasākumā "Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana"
Negaiss augustā nodarījis lielus postījumus Spānijas lauksaimniecībai
EK atļāvusi vienotā platības maksājuma avansu izmaksu sākt 16. oktobrī
AgroPolsJānis Dūklavs: Galvenie pamatprincipi, kas jāievēro, definējot KLP pēc 2013. gada, ir: aktivitāte, vienlīdzība un vienkāršošanaAija Zariņa, AgroPols
23.09.2010 20. un 21. septembrī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Beļģijas pilsētā LaHulpe piedalījās neformālajā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministru sanāksmē, kuras diskusiju temats ir ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotne, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska. Taisnīgi tiešie maksājumi ir pats svarīgākais jautājums Latvijas lauksaimniekiem. Turklāt mēs runājam par godīgu attieksmi pret visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem, sanāksmē teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Kā jau Latvija paudusi iepriekš, arī šajā tikšanās reizē zemkopības vēlreiz uzsvēra, ka mūsu valstij vissvarīgākais jautājums ir tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšana, atsakoties no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem un principiem. Pēc 2013. gada jānodrošina vienlīdzīgi tiešo maksājumu atbalsta līmeņi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Viens ir to paziņot, taču pavisam kas cits to īstenot. Latvija neatlaidīgi darīs visu iespējamo un arī neiespējamo, lai panāktu vienlīdzīgus maksājumus visātrākā tempā, uzrunā uzsvēra zemkopības ministrs. J.Dūklavs vēlreiz norādīja, ka ir jāatsakās no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem un principiem, jaunajiem rādītājiem par pamatu ņemot ekonomiskos kritērijus un arī tādus kritērijus, kas pamatotu maksājuma sasniegšanas mērķus. Tāpat arī pašreizējais modulācijas princips būtu jāatceļ vai kardināli jāpārskata, jo tas vēl vairāk palielina pastāvošo nevienlīdzīgo saņemamā ES atbalsta apjomu uz 1 hektāru starp dalībvalstīm. Kā Latvija, tā arī daudzas citas ES dalībvalstis bija vienisprātis, ka KLP I pīlārs, tas ir, tiešo maksājumi, tirgus kopējā organizācijas un tirgus veicināšanas pasākumi, tā arī KLP II pīlārs - lauku attīstības pasākumi, nākotnē ir obligāti saglabājami, jo tie viens otru papildina, veicinot lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības efektivitāti un konkurētspēju. Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačjans Čološs, kurš arī piedalījās neformālajā ministru apspriedē, uzklausīja šo dalībvalstu viedokli un norādīja, ka pēc 2013. gada KLP I un II pīlāra princips varētu tikt saglabāts. Tāpat D.Čološs izteica izpratni Latvijas aizrādījumam Eiropas Komisijai par gauso likumdošanas saskaņošanas gaitu, kas nereti negatīvi ietekmē lauksaimnieku darba plānošanu. Ja mēs gribam mainīt Kopējo lauksaimniecības politiku, padarot to efektīvu, skaidru un viegli saprotamu sabiedrībai, tad ļoti svarīgs ir darba temps un operativitāte lēmumu pieņemšanā, diskusijā, aktualizējot šo jautājumu, norādīja J. Dūklavs. |