Citas ziņas sadaļā
"Zirgu gaļas skandāls" Eiropā. PVD ņems gaļas paraugus DNS pārbaudēm. Gaidāms EK lēmums.
Pārtikas uzraudzības 2012. gada rezultāti
Izmaiņas dokumentu formēšanas kārtībā mežsaimniecībā
Straujuma: Latvijā ražotie pārtikas produkti plašā klāstā atrodami Maskavas veikalos
Izstrādāta Meža inventarizācijas veicēju sertifikācijas un sertificēto personu darbības uzraudzības kārtība
LOSP: ja Latvijai 2014.gadā tiešo maksājumu līmenis ir 42% no ES vidējā, tad arī prasības mums būtu jāpilda tikai 42% apmērā
Nodrošinās tiesisko regulējumu meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites jomā
Paredzētas izmaiņas darījumos ar piena kvotu
LOSP: 42% no ES tiešajiem maksājumiem 2014. gadā ir tālu no lauksaimnieku minimālajām prasībām
Finansējums lauksaimniecībai un lauku attīstībai nākošajā plānošanas periodā pieaugs par 50%
AgroPolsFinansējums lauksaimniecībai un lauku attīstībai nākošajā plānošanas periodā pieaugs par 50%Ilze Vabole, AgroPols
11.02.2013 Saskaņā ar 8. februārī Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību vadītāju Eiropadomes sēdē pieņemto ES daudzgadu budžetu Latvijas tiešajos maksājumos saņemamais finansējums nākošajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam palielināsies no 731 miljona līdz 1,717 miljardiem eiro vai par 135 procentiem salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu no 2007. līdz 2013. gadam, skaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Savukārt lauksaimniecībā un lauku attīstībā kopumā nākošajā plānošanas periodā finansējums pieaugs par 50 procentiem. 7. un 8. februārī Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību vadītāji Eiropadomes sēdē diskutēja par ES daudzgadu budžetu nākošajam plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam, informēja informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Saskaņā ar 8. februārī Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību vadītāju Eiropadomes sēdē pieņemto ES daudzgadu budžetu Latvijas tiešajos maksājumos saņemamais finansējums nākošajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam palielināsies no 731 miljona līdz 1,717 miljardiem eiro vai par 135 procentiem salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu no 2007. līdz 2013. gadam, skaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Savukārt lauksaimniecībā un lauku attīstībā kopumā nākošajā plānošanas periodā finansējums pieaugs par 50 procentiem. Lai gan rezultāts, kādu sasniedzām Eiropas Savienības daudzgadu budžeta nākamajā posmā, nebija tieši tāds, kādu izvirzījām, kopumā situācijā, kad Eiropas Savienības budžets lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2014. līdz 2020. gadam tika samazināts par 17 procentiem, Latvija ir panākusi 50 procentu pieaugumu lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Turklāt mums ir straujākais tiešo maksājumu pieaugums visā Eiropas Savienībā un jau 2019. gadā mēs sasniegsim ne vien Baltijas, bet arī nākamās valsts Rumānijas līmeni. Kaut arī tiešo maksājumu līmenis Latvijas lauksaimniekiem pieaugs pakāpeniski, situācijā, ja Eiropas Savienības daudzgadu budžets netiktu pieņemts, nekas nemainītos un lauksaimnieki nākamajos gados turpinātu saņemt tiešos maksājumus 2013. gada līmenī, kas ir 95 eiro par hektāru, uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Papildu tam, ka Latvijai pienākošo tiešo maksājumu apjoms pieaugs, līdz, sākot ar 2019. gadu, sasniegs 196 eiro par hektāru, Latvija varēs lemt un izmantot paredzēto iespēju līdz 25 procentiem no lauku attīstībai paredzētajiem līdzekļiem novirzīt tiešajiem maksājumiem, kas nozīmē, ka tiešo maksājumu apjoms pieaugs vēl straujāk. Tiešo maksājumu apjoma pieaugums Latvijas lauksaimniekiem:
2019. gadā tiešo maksājumu apjoms Baltijas valstīm būs izlīdzinājies: |