Ārzemju tirgos

Augļu eksports no ES-27 uz trešajām valstīm pērn palielinājies par11,91%

Pēc Freshfel Europe (ES augļu un dārzeņu importētāju, eksportētāju, vairumtirgotāju un izplatītāju jumta organizācijas) datiem, svaigo augļu eksports 2009. gadā no Kopienas uz trešajām valstīm ir palielinājies par 11,91% (fiziskajā svarā), salīdzinājumā ar 2008. gadu, un par 21,18%, salīdzinājumā ar iepriekšējo piecu gadu vidējo līmeni. Vienlaikus naudas izteiksmē eksporta apjomi ir kritušies par 7,2% - līdz 1,9 miljardiem EUR. Apgrozījuma samazināšanos skaidro ar augsto EUR kursu pret USD, kā arī ar eksporta atbalsta mehānismu trūkumu, jo nav izveidota eksporta kredītu un eksporta apdrošināšanas sistēma. Vidējā augļu eksporta cena ir samazinājusies par 0,15 EUR/kg no 0,84 EUR/kg līdz 0,69 EUR/kg. Freshfel Europe vadītājs Filips Binards nosauca šo situāciju par trauksmainu, jo zemnieku ienākumi turpina samazināties.

Lielākais ES augļu importētājs ir Krievija (38% kopējā apjoma), tai seko Ukraina (12,8%), Šveice (10,2%) un Norvēģija (6,4%). Galvenie eksporta produkti ir āboli (1,1 milj. t), kuru eksporta apjomi ir palielinājušies par 26%, salīdzinājumā ar 2008. gadu. Otrajā vietā ir apelsīni (240,9 tūkst t), bet trešajā – bumbieri.

Dārzeņu eksports uz trešajām valstīm 2009. gadā ir samazinājies par 7,68% fiziskajā svarā un par 12,39% naudas izteiksmē. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo piecu gadu vidējo tas ir palielinājies par 12,79% pēc svara un par 9,65% naudas izteiksmē. Arī šeit nozīmīgākā pircēja ir Krievija (28,7% no kopējā daudzuma), kurai seko Šveice (10,6%), Senegāla (8,7%) un Norvēģija (6,2%). Visvairāk tiek eksportēti sīpoli (679,9 tūkst. t), tomāti un paprikas. Diemžēl eksports uz Ķīnu un Indiju – diviem pasaulē visstraujāk augošiem tirgiem – līdz šim attīstās nepietiekami, to traucē vairāki šķēršļi un ir nepieciešama lielāka Eiropas Komisijas palīdzība to novēršanai.

Avots: http://www.fruchthandel.de/index.php?id=news-anzeigen&news_id=14452&pid=120&L