Ārzemju tirgos

Ukrainas dārzeņkopjiem lielas ambīcijas

Pēc informācijas analītiskās aģentūras „АПК-Информ: овощи и фрукты” („APK – Inform: dārzeņi un augļi”) vadītāja Andreja Jarmaka vārdiem, Ukrainas dārzkopības nozare ir pārvarējusi 2010. gada smagos finansiālos un klimatiskos apstākļus un turpina attīstīties. Jau trešo gadu pēc kārtas Ukraina turpina palielināt pašu audzēto augļu ražošanu, tādēļ jau tagad tiek vērota importa apjomu samazināšanās. Neskatoties uz šā gada smagajiem klimatiskajiem apstākļiem, ir izdevies novākt samērā labu kartupeļu un dārzeņu ražu, bet sīpolu un burkānu raža pat ir augstāka nekā pērn. Šīs sezonas augstās cenas dod iespēju zemniekiem nākamgad paplašināt ražošanu. Šogad Ukrainā strauji palielinājās moderno glabātavu skaits, tostarp ar regulējamo gāzes vidi un ULO kamerām, kas dod iespēju ilgstoši uzglabāt ābolus un citus augļus. Tāpat tika uzbūvēts rekordliels skaits modernu kartupeļu un dārzeņu glabātavu. Turpinās intensīvo dārzu un galda vīndārzu ierīkošana. Pašlaik Ukraina ir viena no trīs lielākajām siltumnīcu tomātu piegādātājām Krievijā, kaut gan pirms 4-5 gadiem tā vispār netika pieskaitīta lielajām tomātu eksportētājvalstīm. Tāpat šogad Ukraina ir trešā lielākā ābolu piegādātāja Krievijai pēc Ķīnas un Polijas, kaut arī vēl pirms diviem gadiem nebija lielo ābolu eksportētāju vidū. Šogad vairākas reizes ir palielinājies arī meloņu un arbūzu eksports. Dārzkopības nozare Ukraina pašlaik attīstās lielākoties uz tajā iesaistīto ražotāju un speciālistu entuziasma rēķina, jo valstī netiek sagatavoti speciālisti, tāpat trūkstot informācijas par jaunākām tehnoloģijām un iespējas tās pielietot. Tiesa, Ukrainā zemnieki maksā fiksēto lauksaimniecības nodokli UAH 6-25/ha (LVL 0,40-1,66 /ha), kurā ir iekļauti visi nodokli. Fiksētā nodokļa likme ir ap 0,15% no nominālās zemes vērtības gadā. Tieši ieceres atcelt šo fiksēto nodokli un ieviest izmaiņas Nodokļu kodeksā ir izraisījušas plašus uzņēmēju protestus novembra beigās.

Vienlaikus no visām Ukrainas agrobiznesa nozarēm dārzkopībā visvairāk tiek izmantoti zinātnes sasniegumi un augstākā līmeņa tehnoloģijas. Sevišķi labi tas ir redzams uz sīpolu ražosanā. Lielākā daļa sīpolu lauku tiek laistīta ar pilienlaistīšanas metodi, bet sīpolu ražība 50-100 ha lielos laukos sasniedz 70-100 t/ha. Nesen notikušajā ikgadējā konferencē „Ukrainas augļi un dārzeņi 2010”, pat izskanēja informācija, ka Ukrainas sīpolu eksporta apjomi sekmīgi konkurē ar Polijas sīpoliem ES tirgū. Ja līdz 2006. gadam Ukraina aktīvi ieveda sīpolus no Polijas, tagad tā intensīvi eksportē tos ne tikai uz Krieviju, bet arī uz pašu Poliju. Tāpat poļu pārpircēji paši aktīvi iepērk sīpolus Ukrainas dienvidu reģionos tieši no zemnieku saimniecībām. Normālos laikapstākļos Ukrainas sīpolu eksporta apjomi sasniedz 60-100 tūkst. t un apmēram puse no šī daudzuma tiek eksportēta uz ES. Galvenās ukraiņu sīpolu importētājas ir Polija, Rumānija, Igaunija, Bulgārija, Vācija, Grieķija, Slovēnija un Lietuva (Uz Latviju pagaidām ukraiņu sīpoli tiek ievesti nelielos daudzumos ar lejupslīdošu tendenci: 2007. gadā tika ievestas 637 t, 2008. gadā nemaz, bet 2009. gadā tikai 40 t). Polija ir otrais lielākais Ukrainas sīpolu eksporta tirgus pēc Krievijas.

Pēc A. Jarmaka vārdiem, no Polijas ukraiņu sīpoli tiek reeksportēti tālāk jau kā poļu produkts. Sīpolu raža Ukrainā ir augstāka, tāpat augstāka esot sīpolu kvalitāte, savukārt pašizmaksa ir zemāka kā Polijā. Daudzi audzētāji ir iemācījušies arī ilgstoši uzglabāt sīpolus. 2008/2009. gada sezonā vairākas saimniecības tirgoja sīpolus no glabātavām vēl jūlija beigās.

Avots: www.lol.org.ua