Ārzemju tirgos

Beļģijā bioproduktu cenas svārstās gadu no gada

Pēc Beļģijas avīzē De Tijd publicētās informācijas, bioproduktu cenu svārstības ir saistītas ar bioloģisko produktu tirgus ciklisko raksturu, nelielām saimniecībām un ar tām saistītām augstākām pārstrādes un izplatīšanas izmaksām, dārgāku kvalitātes kontroli un izdevumiem, kas saistīti ar piedalīšanos kvalitātes shēmā. Pērnā gada laikā bioprodukti Beļģijā ir kļuvuši dārgāki par trešdaļu. Ja ražošanas apjomi netiks palielināti, augsto cenu dēļ bioprodukti tā arī paliks tikai nišas produkts. Kaut gan visi bioprodukti ir dārgāki par konvencionāliem, cenu starpība ir atkarīga no produkta veida. Tā bioloģiski ražotas olas Beļģijā pērn bija par 76% dārgākas nekā no parastajām vistu kūtīm, turpretī bioloģiski audzētie dārzeņi bija tikai par 19% dārgāki par konvencionāliem. Cenu starpība svārstās gadu no gada. Tā 2008. gadā par bioloģiski ražotās maizes kukuli beļģi maksāja divtik cik par parasto, bet 2009. gadā tikai par 71% vairāk. To skaidro ar tirgus ciklisko raksturu. Ja vienā gadā bioprodukti tiek saražoti vairāk, to cenas pazeminās, un nākamgad tos saražo mazāk. Rezultātā tirgū rodas deficīts, cenas kāpj, un nākamajā sezonā ražošana atkal palielinās. Cikliskumu pastiprina ražošanas sadrumstalotība, lielākā daļa bioloģisko saimniecību ir sīkas. Tāpat bioproduktu pārstrādes izmaksas ir augstākas nekā konvencionālo produktu, jo arī visām pārējām izejvielām jābūt ražotām bioloģiski. Dārgāka ir arī izplatīšana, jo salīdzinoši nelieli produkcijas daudzumi tālu jāpārvadā. Visas ķēdes – zemnieks, pārstrādātājs, tirgotājs – dalībniekiem papildus jāmaksā par kvalitātes kontroli, kas vēl vairāk sadārdzina galaproduktu. Tiek secināts, ka tuvākajā nākotnē bioproduktu cenas nevar nokristies līdz konvencionālo produktu līmenim, kaut gan pārstrādes un izplatīšanas izmaksas samazināsies, palielinoties bioproduktu piedāvājuma apjomam. Pērn Beļģijā patērētāju izdevumi bioproduktiem sasniedza tikai 1,5% (jeb 250 milj. EUR) visu izdevumu pārtikai. Tiek uzskatīts, ka bioproduktu patēriņu varētu veicināt vairāk profesionāla tirdzniecība. Agresīvie atlaižu lielveikalu tīkli – Aldi un Lidl – pērn divkāršoja bioproduktu pārdošanas apjomus (no 1,5% 2008. gadā līdz 2,7% 2009. gadā). Tāpat palielinās bioproduktu pārdošana specializētajos veikalos, piemēram, Bioplanet tīklā. Kaut gan pašlaik tirgotāji uzskata bioproduktus tikai par interesantu nišu, agri vai vēlu to noietu ietekmēs cena. Jāņem vērā, ka vērtējums „dārgs” vai „lēts” ir nosacīts. Ja 1950. gadā beļģu patērētāju izdevumi pārtikai sasniedza gandrīz pusi visu izdevumu, 1970. gadā tie bija jau tikai 30% un pašlaik nepārsniedz 12%. Jo mazāk patērētājs ir gatavs maksāt par pārtiku, jo vairāk ir skaidrs, ka nevis bioprodukti ir „dārgi”, bet konvencionālie produkti ir par lētu, secina avīze.

Avots: www.vilt.be