Ārzemju tirgos

Griķu raža šogad laba, bet cenas veikalos nesamazinās

Griķu novākšanas darbi tuvojas noslēgumam, un Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) dati liecina, ka šogad ražības ziņā sezona ir labāka nekā pērn. Pateicoties vienmērīgākam nokrišņu daudzumam visas sezonas laikā, kā arī pavasara salnās nebojātajiem agrajiem sējumiem, šogad tiek ievāktas labas griķu ražas - pat virs divām tonnām no hektāra.

"Nelielas problēmas sagādāja tikai salīdzinoši vēlā griķu kulšana. Griķus viegli var nokult tikai pēc salnām, kuras šogad sākās tikai no oktobra vidus. Griķu iepirkuma cena Latvijā patlaban ir par 42% zemāka nekā pagājušajā gadā, sasniedzot 200 latus par tonnu salīdzinājumā ar 350 latiem pērn," norādīja LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka griķu cenas pēc iepriekšējā gada ažiotāžas pamazām sāk atgriezties "normālā līmenī", pateicoties ne tikai labām vietējām ražām, bet arī tikpat labām ražām kaimiņvalstīs.

"Griķu cena gan Latvijā, gan visā reģionā pamazām sāk atgriezties normālā līmenī. Šogad visos galvenajos griķu audzēšanas un patērēšanas reģionos ir labas ražas. Piemēram, Krievijā griķu raža šogad būs divas reizes lielāka nekā pagājušajā gadā. Arī Ukrainā tiek prognozēta griķu pārprodukcija," norādīja Gulbe.

LTVC vadītāja akcentēja, ka uz iepirkuma cenu samazinājumu pagaidām gan nav reaģējuši lielveikali.

"Diemžēl Latvijas veikalos cenas vēl nav samazinājušās un griķu cenas Rīgas veikalos oktobrī bija nemainīgas un sasniedza 2,36 latus par kilogramu. Tas ir saistīts ar to, ka veikalu noliktavās vēl ir lielos daudzumos pagājušā sezonā iepirktie dārgie griķi. Jo griķus par tik dārgu cenu pērk ļoti mazos apjomos vai nepērk nemaz. Ja tiem tagad samazina cenu, tad griķu tirdzniecība sanāk ar zaudējumiem, ko veikali nevēlas pieļaut," rezumēja Gulbe.

Iepriekš Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) prognozēja, ka griķu raža šogad būs vismaz 0,9 tonnas no hektāra, līdz ar to Latvijā tiks izaudzētas 9000 tonnu griķu. Pērn griķu kopējā raža bija 4800 tonnas.

Saskaņā ar LLKC datiem griķu platības pēdējo gadu laikā samazinājās, bet sakarā ar lielo pieprasījumu šogad apsēto platību skaits pieauga.

2006. gadā ar griķiem bija apsēti 14 000 hektāru, 2007. gadā - 10 700 hektāru, 2008. gadā - 10 400 hektāru, 2009. gadā - 10 000 hektāru, 2010. gadā - 8000 hektāru, bet 2011. gadā - 10 000 hektāru.

Laikā no 2010. gada janvāra līdz maijam Latvijā importētas 330 tonnas griķu - 98% no Lietuvas, pārējais no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ir par 38% mazāk kā 2009. gada janvārī - maijā importētie apjomi.

2010. gada janvārī - maijā Latvija eksportēja 504 tonnas griķu, kas ir par 75% mazāk kā 2009. gada janvārī-maijā eksportētais apjoms. No eksportētā apjoma 4% eksportēti uz trešajām valstīm, 15% uz Igauniju, bet pārējie apjomi uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kā liecina LTVC apkopotā informācija, griķi pēdējā gada laikā sadārdzinājušies par 158%, tirdzniecībā sasniedzot 2,12 latus par vienu kilogramu.

Šā rudens griķu raža Lietuvā pircējiem ļauj cerēt uz zemākām griķu cenām veikalos, toties audzētājiem rada noieta problēmas, raksta avīze "Lietuvos rytas".

Griķu cenas, kas bija sasniegušas pat astoņus litus (1,63 latus) kilogramā, tagad lielveikalos jau samazinājušās uz pusi, un Lietuvas griķu audzētāji domā, ka tās varētu kristies vēl gandrīz divkārt - tātad līdz diviem litiem.

Kā stāstījis Varēnas rajona zemkopības sabiedrības "Kalnas" saimnieks Jozs Čepulinsks, augusta beigās nokultos griķus viņš uzpircējiem pārdevis par 1500 litiem (306 latiem) tonnā. Taču vēlāk cena nokritusies pat līdz 700 litiem, un kādam viņa draugam, kas neesot pasteidzies ar pārdošanu, tagad nākšoties gaidīt līdz pavasarim cerībā, ka cenas atkal vismaz kaut cik celsies.

Gaidīt nolēmis arī tā paša rajona Dubiču zemkopības sabiedrības vadītājs Staņislovs Ķeris, kas atceras, ka šopavasar par atlikušajiem pērnās ražas griķiem uzpircēji vienubrīd solījuši pat 4300 litus tonnā.

"Grūti spriest, kā būs tālāk. Ja tirgū kaut kā sāk trūkt, visi steidz šo kultūru audzēt. Pērn trūka griķu, tad nu šogad visi metās sēt griķus, bet tā jau nav tā kultūra, ar kuru normālos apstākļos var daudz nopelnīt," viņš spriedis.

Arī paša Ķera vadītā zemkopības sabiedrība šogad iesējusi divas reizes vairāk griķu nekā parasti.

"Mūsu zemnieki mēģinājuši trāpīt, bet nav trāpījuši. Viņi skatījušies, kas pērn tika iepirkts visdārgāk, un to arī sējuši. Nav daudz tādu zemnieku, kuri būtu konsekventi izšķīrušies, kas viņiem jāaudzē," skaidrojis putraimu ražošanas uzņēmuma "Galinta ir partneriai" filiāles "Varenos grūdai" direktors Aleksejs Rumjancevs.

"Piedāvājums pārsniedz pieprasījumu," viņš piebildis. Uzņēmums, kas pārdod griķu putraimus Baltijas valstu tirgotājiem, šogad griķus iepircis tikai no Lietuvas audzētājiem.