Ārzemju tirgos

Lietuvas pārvadātāju situācija Krievijā pamazām normalizējas; piena embargo joprojām ir spēkā

Ir pazīmes, kas liecina, ka pēc trešdien (9. oktobrī) dotā Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma atcelt pastiprināto muitas kontroli pie Krievijas un Lietuvas robežas situācija pamazām sākusi normalizēties, bet precīzāk par to varēs spriest aptuveni pēc diennakts, vēsta Lietuvas biznesa ziņu portāls "Vz.lt".

Tikmēr daļējais piena importa aizliegums joprojām ir spēkā un šajā jomā par normalizēšanos runāt nevar, bet Krievijas galvenais sanitārais ārsts Genādijs Oņiščenko paziņojis, ka Maskavā piektdien (11. oktobrī) notiks Krievijas ekspertu konsultācijas ar Lietuvas delegāciju par šo jautājumu.

Jau ziņots, ka 11. septembrī Krievijas Federācijas muitas dienests uzsāka detalizētas Lietuvas autokravu un pārvadātāju pārbaudes, sagādājot finansiālus zaudējumus Lietuvas kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, bet nesniedzot nekādus oficiālus paskaidrojumus par savu rīcību.

Savukārt no 7. oktobra Krievija noteikusi daļēju Lietuvas piena produktu ievešanas aizliegumu, medijos skaidrojot to ar produkcijas neatbilstību Krievijas noteiktajiem mikrobioloģiskajiem un sanitāri ķīmiskajiem rādītājiem. Saskaņā ar neoficiālām ziņām Maskava vienlaikus pastiprinājusi kontroli arī pār gaļas un zivju importu no šīs valsts, bet oficiālu skaidrojumu Lietuva joprojām nav saņēmusi, neraugoties uz vairākkārtējiem pieprasījumiem.

Putins 9. oktobrī  deva rīkojumu atcelt pastiprināto muitas kontroli pie Krievijas un Lietuvas robežas un no 10. oktobra "pāriet uz darbu plānveida režīmā", bet tas nebūt neļauj Lietuvas piena produktu vedējiem netraucēti iebraukt Krievijā.

Lai gan Putina rīkojumā minēta tikai kontrole pie abu valstu robežas, bet Lietuva robežojas vienīgi ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Lietuvas Muitas departamenta ģenerāldirektora vietnieks Jons Mišķinis pastāstījis, ka pārbaužu režīms mainīts arī citos maršrutos, pa kuriem Lietuvas pārvadātāji ved savas kravas uz Krieviju. To viņam apliecinājuši krievu kolēģi, bet precīzu datu par faktisko situāciju vēl nav. "Jādomā, ka viss būs labi," viņš piebildis.

Tiesa gan, Mišķinis atzinis, ka paziņojumi par pārbaužu režīma maiņu ne vienmēr operatīvi nonāk pie Krievijas muitniekiem, kas strādā kontrolpunktos, tostarp iekšzemē.

Lietuvas nacionālās autopārvadātāju asociācijas "Linava" prezidents Aļģimants Kondrusevičs norādījis, ka par pilnīgu ainu spriest būtu pāragri. Viņš atzinis, ka no saviem avotiem saņēmis ziņas, ka pārbaužu režīms atkal ir vieglāks, bet komentēt situāciju atteicies. "Jāpagaida vismaz diennakti, jāpaskatās, kādi signāli tiek saņemti no pārvadātājiem.

Analītiķi uzskata, ka Krievijas spiedienam pret Lietuvu ir politiski iemesli - Lietuvas prezidentūra Eiropas Savienībā, ES Austrumu partnerības programma un novembrī Viļņā gaidāmais ES samits, kurā varētu tikt parakstīts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Ukrainu.

10. oktobrī  Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) tikās ar Lietuvas ārlietu ministru Linu Linkeviču un pauda mūsu kaimiņvalstij atbalstu saistībā ar Krievijas uzliktajiem ierobežojumiem Lietuvas piena produktu importam un pastiprināto kravu pārbaudi, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļā.

Tika apspriests Krievijas lēmums par Lietuvas piena produktu importa ierobežojumiem, kā arī Lietuvas kravas automašīnu pastiprinātā kontrole uz Krievijas robežas. Latvija pauda atbalstu Lietuvai, uzsverot, ka šāda Krievijas rīcība ir nepieņemama.

Latvija uzskata, ka Eiropas Komisijai, kas ir atbildīga par Eiropas Savienības ārējo tirdzniecību, ir stingri jāreaģē uz šādiem gadījumiem.

Baltijas un Beniluksa valstu tikšanās laikā Linkevičs žurnālistiem norādīja, ka Lietuva neeskalē un nedramatizē konflikta situāciju ar Krieviju tās daļēja aizlieguma dēļ importēt Lietuvas piena produktus. Jautāts, kas ES pašreiz būtu jādara, lai atbalstītu Lietuvu saistībā ar Krievijas lēmumu daļēji aizliegt piena produktu importu no Lietuvas, Rinkēvičs pauda, ka ārējās tirdzniecības jautājumi ir Eiropas Komisijas (EK) pārziņā.

Latvijas ārlietu ministrs gan skaidroja, ka ir nepieciešama ļoti stingra reakcija un ka tas nav vairs tikai Krievijas un Lietuvas jautājums, bet gan ir jāskatās, kādā veidā tika piemērotas vai pārkāptas Pasaules Tirdzniecības organizācijas normas.

Rinkēvičs atsaucās uz Krievijas pausto neapmierinātību ar Nīderlandes tulpju kvalitāti, uzsverot, ka nevar pieņemt to, ka politiskās attiecības tiek jauktas ar tirdzniecības attiecībām.

Savukārt Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans norādīja, ka tieši tādos gadījumos ir nepieciešama EK un Eiropas tirdzniecības politika un ir svarīgi, lai tirdzniecības jautājumi netiktu politizēti.

Rinkēvičs arī norādīja, ka tad, kad šis jautājums tiks apspriests ar attiecīgajām Krievijas amatpersonām, varēs saprast, kādā veidā Krievijas rīcība ir motivēta.

Lietuvas ārlietu ministrs izteicās, ka Lietuva šajā gadījumā neeskalē un nedramatizē konflikta situāciju ar Krieviju, pateicoties citu valstu solidaritātei, paužot cerību, ka ir iespējams uzturēt normālas attiecības ar Krieviju.

Rinkēvičs aicināja noslēgt šīs diskusijas, minot, ka tad, "kad viņš dzer pienu, ministrs tiešām nedomā par politiku".

Lietuvas un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas 11. oktobra priekšpusdienā Maskavā tiksies ar Krievijas veterinārijas un fitosanitārijas dienesta "Rosseļhoznadzor" vadītāju Sergeju Dankvertu, lai runātu par lietuviešu piena produktu aizliegumu, ko šīs nedēļas sākumā noteica Krievija, vēsta portāls "Vz.lt".

Kā pastāstījis Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta direktors Jons Miļus, paredzēts runāt par to, kādus Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) un Muitas savienības noteikumus pārkāpis Krievijas galvenā sanitārā ārsta Genādija Oņiščenko vadītais Krievijas Patērētāju aizsardzības dienests "Rospotrebnadzor", kuram "nav nekādu pilnvaru risināt importa jautājumus".

Sarunā piedalīsies arī Eiropas Komisijas (EK) veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta vadītāja vietnieks Ladislavs Miko.

ES un Lietuvas pārstāvji uzdos Krievijas amatpersonām jautājumus par to, kas bijis atbildīgs par Lietuvas produkcijas pārbaudēm un kā veikta paraugu ņemšana, kas ir stingri reglamentēta.

"Mūsuprāt, pārkāpti procedūras noteikumi. Pēc 20 gadus ilga darba ar Dankverta vadīto Krievijas veterinārijas un fitosanitārijas dienestu parādījusies organizācija [Oņiščenko vadītais "Rospotrebnadzor"], kura sākusi noteikt aizliegumus, lai gan šādu pilnvaru tai nav," uzsvēris Miļus.

Savukārt Oņiščenko iepriekš izteicās, ka saņēmis Lietuvas premjera Aļģirda Butkeviča vēstuli ar lūgumu sākt konsultācijas. "Ceturtdien (10. oktobrī) ierodas delegācija no Lietuvas. Piektdien (11. oktobrī)  tā strādās ar ekspertiem, pēc tam ar delegāciju tikšos es," viņš norādīja, piebilzdams, ka patlaban embargo joprojām ir spēkā.

Kā žurnālistiem Viļņā sacījis ES nodokļu un muitas komisārs Aļģirds Šemeta, ja tiks konstatēts, ka Krievijas noteiktie ierobežojumi nav pietiekami pamatoti, EK varētu vērsties pie PTO.

Bijušais Lietuvas zemkopības ministrs Kazis Starkevičs, kas trešdien Maskavā ticies ar Krievijas Valsts domes deputātiem, portālam pastāstījis, ka runājis ar viņiem par piena importa aizlieguma politiskajiem motīviem. Pēc viņa pieredzes varot prognozēt, ka spriedze Lietuvas un Krievijas ekonomiskajās attiecībās varētu turpināties līdz pat trim mēnešiem.