Ārzemju tirgos

Soda naudas par pārpildītajām piena kvotām Eiropā sasniegs rekordus

Divus mēnešus pirms kvotu sistēmas atcelšanas piena ražošanas apjomi Eiropas Savienībā (ES) pieauguši par 5,5%, tirgus situācija pārprodukcijas un krītošo cenu dēļ ir ļoti smaga, savukārt paredzamā soda nauda par kvotu pārpildi, iespējams, būs vislielākā, kādu jebkad kāda dalībvalsts maksājusi kvotu sistēmas pastāvēšanas laikā.

Kā norādīts Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku centrālās organizācijas un Eiropas Komisijas darba grupā "Piens un piena produkti", ES piena ražošana šajā kvotas gadā pieaugusi par 5,5%, taču prognozes liecina, ka gads beigsies vēl ar 3,7% pieaugumu. Līdz ar to soda naudās ražotājiem būs jāmaksā rekordlielas summas, ņemot vērā, ka sods noteikts 27,83 eiro par katriem 100 kilogramiem virskvotas piena.

Kā norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperte Silvija Dreijere, kura piedalījās darba grupā, situācija ES dalībvalstīs aizvadītā gada nogalē nebija iepriecinoša. Vācijā piena iepirkuma cena bija 33-35 centi par kilogramu, un analītiķi prognozē, ka cena samazināsies zem 30 centiem, bet kvotas pārpilde tiek plānota par 4,7%.

Lietuvā cenas oktobrī palielinājušās par 2% un sasniegušas 24 centus par kilogramu. Igaunijā piena cena ir 22-25 centi par kilogramu, un, kā ziņots, tur jau ir saimniecības, kas sāk izpārdot lopus.

Polijā situācija tiek raksturota kā ļoti slikta, jo piena ražošana šajā valstī palielinājusies par 7% un iepirkuma cena turpina sarukt - pēdējais kritums bija par 17%, un patlaban tā ir ceturtā zemākā cena ES.

Nīderlandē cena samazinās un bija 35,8 centi par kilogramu piena, kas ir par 2 centiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Arī šai valstij kvotas tiks pārpildītas un kopējā soda nauda būs liela, jo piena ražošana šogad palielinājusies par 5-10%.

Tikmēr Īrijā piena ražošanas apjomi tiek prognozēti 7% apmērā virs piešķirtās kvotas, bet Dānija kvotu pārpildīšot par 2%. Lai arī ir saimniecības, kas lemj par labu likvidācijai, kopējais govju skaits valstīs tomēr palielinās.

Savukārt Latvijā piena iepirkuma cena pēc Krievijas embargo ieviešanas piecu mēnešu laikā samazinājās par 25% un šā gada sākumā daļa zemnieku saņēmuši vēsti par iepirkuma cenas samazinājumu vēl par 10%. Pērn janvārī vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija 34,2 centi par kilogramu, savukārt šogad - ne vairāk par 24 centiem.

Neraugoties uz cenu svārstībām un soda naudām, pēc kvotu brīvlaišanas lielākās piena ražotājvalstis gatavojas palielināt piena ražošanu, līdz ar to Latvijas piena nozarei ir svarīgi saglabāt konkurētspēju.

Kā atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks, kvotu pārsniegšana ir neizbēgama.

"Martā tradicionāli piena izslaukums pieaug, līdz ar to nekādi nevarēsim iekļauties paredzētajā daudzumā un dažu procentu pārpilde neizbēgama. Situācija būs grūta, jo tirgus sašūposies pamatīgi, bet atbalstu līdz šim saņēmuši tikai zemnieki, savukārt industriālajiem ražotājiem virs ūdens jāturas pašu spēkiem," atzina eksperts.

Šis ir pēdējais piena kvotas gads pirms sistēmas atcelšanas visā ES. Kārtējais kvotas gads ir sācies pērn 1.aprīlī un beigsies 2015.gada 31.martā. Šajā gadā valsts kopējās piena kvotas apjoms Latvijā ir palicis iepriekšējais - 781 132 tonnas.

Piegādes kvotas izpilde 2015.gada 1.janvārī bija jau 78,43%, savukārt visā iepriekšējā 2013.-2014.piena kvotas gadā izpilde bija 99,1%, tādējādi pastāv reāla iespēja pārsniegt valstij piešķirto piena kvotas apmēru.