Ārzemju tirgos

Lietuvas zemkopības ministre: Tirgotāji atsakās parakstīt labas gribas memorandu piena nozarē

Nac.ag. LETA
25.08.2015

Lietuvas tirgotāji šobrīd atsakās parakstīt valdības izstrādāto labas gribas memorandu piena nozarē, kura mērķis ir veidot godīgas partnerattiecības starp visiem tirgus dalībniekiem un aizsargāt Lietuvas patērētāju intereses, radiostacijai "Žiniu radijas" otrdien, 25. augustā, paziņojusi zemkopības ministre Virgīnija Baltraitiene.

Iecerētais memorands ar piena ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem, kas būtu spēkā līdz gadumijai, cita starpā nosaka ierobežojumus uzcenojumiem.

"Trīs puses - Zemkopības ministrija, piena ražotāji un pārstrādātāji - ir noskaņotas memorandu parakstīt, lai gan, iespējams, ne visam piekrīt. Dialogs nenotiek ar tirgotājiem (..). Informējām premjeru, jo uzskatām, ka ar tirgotājiem būtu jārunā valdībai, nevis Zemkopības ministrijai. Tirgotāji nekādu konkrētu atbildi nav atsūtījuši, bet viņiem acīmredzot varētu nepatikt tas, ka svarīgākajām pārtikas precēm, piena produktiem, ierosināts nenoteikt lielāku uzcenojumu par 10%, un nav pieņemams arī ierosinājums par atlaidēm, par savas daļas samazināšanu pašā cenā (..). Cik saprotu, viņi grib runāt tikai ar premjeru," sacījusi ministre.

Viņa atgādinājusi, ka Seimā ne vienreiz vien rosināts samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) piena produktiem.

"Esmu pārliecināta, ka tam jābūt krietni zemākam. Pagaidām šādi priekšlikumi netiek atbalstīti. Turklāt daļu PVN par lauksaimniecības ražojumiem, pārtikas precēm, varētu novirzīt zināmā risku vadības fondā un krīzes situācijā no šāda fonda atbalstīt to vai citu nozari. Zināmus procentus šai fondā varbūt varētu pārskaitīt gan pārstrādātāji, gan tirgotāji. Memorandā tāds priekšlikums ir, bet mēs uzskatām, ka tas jāfiksē likumā," norādījusi Baltraitiene.

Kompānijas "Rokiškio pienas" vadītājs Daļus Trumpa pirmdien intervijā "Žiniu radijas" izteicās, ka neatbalsta uzcenojumu ierobežošanu, jo tā attiektos tikai uz Lietuvas ražotājiem, bet veikalu tīkli varētu sākt tirgot ārvalstu produkciju.

Jau ziņots, ka premjerministrs Aļģirds Butkevičs un zemkopības ministre pirmdien Briselē tikās ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu. Lietuva lūdza Eiropas Komisiju (EK) šogad tai piešķirt vēl 50 miljonu eiro atbalstu, lai kompensētu piena ražotāju zaudējumus, - 32 miljonus eiro par laiku no janvāra līdz augustam un vēl 18 miljonus zaudējumiem, kas var rasties atlikušajā gada daļā, ja piena iepirkuma cenas neaugs.

Hogans Lietuvas pārstāvjus informēja, ka piena nozares problēmas paredzēts apspriest 7.septembrī gaidāmajā ES dalībvalstu lauksaimniecības ministru padomes sēdē, bet līdz tam paredzētas tikšanās ar citu valstu lauksaimniecības ministriem un ES budžeta komisāri.

Šā gada pirmajā pusē Lietuvas piena un piena produktu eksports kopumā sarucis par 33,4%, bet eksports uz Krieviju - par 92,1%. Arī piena pārstrādātāju apgrozījums sešos mēnešos krities par vairāk nekā trešdaļu.

Kā nesen norādīja Zemkopības ministrija, Lietuvas lauksaimnieki kopā ar pārējo Baltijas valstu lauksaimniekiem pēdējā laikā saņem viszemāko cenu visā Eiropas Savienībā - aptuveni par 25% zemāku par ES vidējo līmeni.

"Šā gada jūlijā vidējā svaigpiena cena Lietuvā bija tikai 20,7 eiro par 100 kilogramiem. Tā turpina kristies un saskaņā ar provizoriskiem datiem jūlijā bija aptuveni 20,1 eiro par 100 kilogramiem. Mazajiem piena ražotājiem tiek maksāts vēl mazāk - tikai aptuveni 15 eiro par 100 kilogramiem, bet tieši viņu mūsu valstī ir vairākums - aptuveni 74% saimniecību Lietuvā tur no vienas līdz piecām govīm. Lai gan pamazām to kļūst mazāk, piena saimniecību struktūras pārmaiņas nav ātrs process," bija teikts ministrijas paziņojumā.

Cenšoties glābt savas valsts zemniekus, Lietuvas valdība jau šogad piena ražotājiem gatavojas izmaksāt pārejas laika nacionālo atbalstu - 18,2 miljonus eiro.

Nac.ag. LETA

x

Paroles atgadināšana