Latvijas tirgos

Centrāltirgus jautājumos un atbildēs

“Mūsu galvenais mērķis ir palielināt cilvēku plūsmu tirgū,” pirmdien (5. oktobrī) zemnieku sapulcē uzsvēra Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Un turpināja: “Tomēr tas iespējams, ne tikai piedāvājot kvalitatīvus produktus, bet arī mainot sabiedrības viedokli par tirgu. Ir jāsaprot: kādi esam mēs paši, tāds ir arī mūsu tirgus.”

No sena atmiņu stāsta, cik lieliski Rīgas Centrāltirgus izskatījies vairāk nekā pirms pusgadsimta, līdz nepievilcīgai šodienas ainai: bedres, peļķes, negodīgi pārdevēji, kabatzagļi, bomži... Tieši tik plašs bija to jautājumu un problēmu loks, ko ietvēra Latvijas zemnieku tikšanās ar a/s “Rīgas Centrāltirgus” vadību, kas arī bija ieinteresēto pušu kopā aicinātāja un sarunas rosinātāja.

“Mūsu galvenais mērķis ir palielināt cilvēku plūsmu tirgū,” pirmdien (5. oktobrī) zemnieku sapulcē uzsvēra Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Un turpināja: “Tomēr tas iespējams, ne tikai piedāvājot kvalitatīvus produktus, bet arī mainot sabiedrības viedokli par tirgu. Ir jāsaprot: kādi esam mēs paši, tāds ir arī mūsu tirgus.” Viņš arī klātesošajiem pauda jaunās tirgus vadības nostāju: “Mēs neesam šķērslis, lai jūs savu preci pārdotu, bet gan ieinteresēti strādāt, lai tirgus kļūtu par Latvijas zemniekiem labvēlīgu vietu, kur tirgoties.”

Lai tā tiešām būtu, darāmā netrūkst. Galvenos uzdevumus tirgus vadība jau pati apzinājusi, bet ne mazums ierosinājumu izteica arī zemnieki un tirgotāji. Piemēram, jāuzlabo apgaismojums, lai varētu tirgoties arī krēslas stundās; jāsalabo teritorijas segums, lai pircējiem un tirgotājiem nebūtu jāklūp bedrēs un lietavās jālaipo pāri neizbrienamām peļķēm; aktīvāk jācīnās pret kabatzagļiem un jāpanāk, lai tirgus nebūtu iecienītākā naktspatversmju un bezpajumtnieku uzturēšanās vieta, lai daži negodīgi tirgotāji nekrāptu pircējus u. tml. Tāpat zemnieki rosināja rast iespēju tirgotājiem nemaksājot iebraukt tirgus teritorijā un izkraut preces. Atkal un atkal tika atgādināts autostāvvietu trūkums un atzīts, ka maksa par tirdzniecības vietām ir pārāk liela. Tika pausta arī neizpratne, kā pērn tirgus peļņa bijusi vien Ls 7600, taču maksa par tirdzniecības vietu sasniedz pat Ls 450 mēnesī?

Daudzus interesēja arī nakts tirgus nākotne un pašreizējā nesakārtotība tajā. Kāda zemniece neslēpa, ka nakts tirgū daudzi strādā “tumsā, zem ķieģeļa un policijas kontroles”, kas mēdz sodīt pat ar 40 latu naudassodu un vairākiem soda punktiem. Atbildot uz šiem jautājumiem, Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs informēja, ka nakts tirgus teritorija iznomāta privātam nomniekam, kurš tad arī iekasē maksu par šo biznesu. Apzinoties to, ka pieprasījums pēc šīs vietas ir liels, tirgus vadība jau vērsusies Rīgas Domē, lūdzot izbrīvēt Gaiziņa ielā vietas apmēram 30 automašīnām, no kurām varētu tirgot lauksaimnieku atvesto produkciju. Sāktas arī sarunas par to, lai zemnieki varētu vienu stundu iebraukt tirgus teritorijā bez maksas un izkraut preces. Iespējams, šim nolūkam būs speciāli abonementi.

Diemžēl apakšnomnieku pārziņā ir arī citas Centrāltirgus teritorijas daļas, un līdz ar to arī tiesības iekasēt atbilstošu maksu. Piemēram, piena paviljona līgums ar apakšnomnieku noslēgts līdz 2018. gadam. Kā šo situāciju mainīt? Lauzt līgumu, tiesāties? Tiesa var ieilgt gadiem, arī iznākums nav prognozējams.

Tirgus vadībai aktīvi iestājoties pret pircēju apkrāpšanu, drīzumā pie katra tirgotāja letes plānots norādīt vietas numuru, uzņēmuma nosaukumu vai pārdevēja vārdu un uzvārdu. “Ja kādam radīsies aizdomas, ka viņš tiek apkrāpts, būs divi tālruņa numuri, uz kuriem Centrāltirgus un Vidzemes tirgus pircēji varēs zvanīt un informēt par šādiem negodīgiem tirgotājiem,” sacīja Dainis Liepiņš.

Bet, runājot par kabatzagļiem, viņš ir gatavs tikties ar Valsts policijas atbildīgajām amatpersonām, cerot rast kopīgu risinājumu. Tiesa, tirgus teritorijā atrodas policijas iecirknis, bet līdz šim vairumā gadījumu pašu tirgotāju, pircēju vai tirgus apsardzes uzņēmuma notvertie kabatzagļi tiek atbrīvoti, un viņi turpina jau iesākto.

Savukārt bezpajumtnieku klātesamību veicina tuvumā esošā Latvijas Sarkanā Krusta patversme. Tajā var uzturēties tikai no pulksten 6 vakarā līdz 6 rītā, tāpēc pārējo dienas daļu viņi pavada tirgū. Pēc sarunas ar LSK ģenerālsekretāru Valdi Nagobadu, Rīgas domē izteikts lūgums atļaut bezpajumtniekiem patversmē uzturēties visu diennakti.

A/s “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs pastāstīja arī, ka patlaban tirgus administrācija meklē risinājumus, kā labāk realizēt Latvijā izaudzēto ražu. Tuvākajā laikā tiks izpētīts, kuras ir piemērotākās vietas ziedu, amatnieku, dārzeņu un augļu tirdzniecībai, un visu šo produktu tirdzniecība notiks vienviet. Nākamā gada pavasarī, kad daļa tirgotāju pāries uz tirgošanos ārā, daļa to varēs turpināt gaļas paviljonā, bet dārzeņu paviljonā sāksies rekonstrukcija. Tieši Dārzeņu paviljonā prioritāte tiks dota Latvijā izaudzētajai ražai. Runājot par izdevīgākajām tirdzniecības vietām, D. Liepiņš atzina, ka visu noteiks konkurence - tieši tā varētu samazināt nomas cenas. Bet, ja kāda vieta būs ļoti pieprasīta, tiks rīkota izsole. Viņš arī pieļauj, ka vairāk pircēju tirgum varētu piesaistīt, rīkojot gadatirgus.

Atsaucoties zemnieku un tirgotāju ierosinājumam, līdzīga saruna tika solīta arī Vidzemes tirgū.