Latvijas tirgos

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance 2009. gada pirmajos 9 mēnešos

Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība 2009. gada pirmajos 9 mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājusies no 478,1 milj. Ls līdz 434,6 milj. Ls. Lauksaimniecības preču importa kopvērtība arī kritusies no 679,1 milj. Ls līdz 560,6 milj. Ls. Negatīvais lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības saldo 2009. gada pirmajos 9 mēnešos ievērojami samazinājies - no 201,0 milj. Ls līdz 126,1 milj. Ls. Tirdzniecībā ar NVS valstīm pozitīvais saldo samazinājies, tomēr pārsniedzot 2007. gada līmeni. Pozitīvais saldo tirdzniecībā ar OECD valstīm nedaudz palielinājies.

Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība 2009. gada pirmajos 9 mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājusies no 478,1 milj. Ls līdz 434,6 milj. Ls. Lauksaimniecības preču importa kopvērtība arī kritusies no 679,1 milj. Ls līdz 560,6 milj. Ls. Negatīvais lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības saldo 2009. gada pirmajos 9 mēnešos ievērojami samazinājies - no 201,0 milj. Ls līdz 126,1 milj. Ls. Tirdzniecībā ar NVS valstīm pozitīvais saldo samazinājies, tomēr pārsniedzot 2007. gada līmeni. Pozitīvais saldo tirdzniecībā ar OECD valstīm nedaudz palielinājies. Negatīvais saldo tirdzniecībā ar ES “vecajām” dalībvalstīm ievērojami sarucis, importa samazinājumam ievērojami pārsniedzot eksporta samazinājumu. Tirdzniecībā ar Lietuvu un Igauniju saldo negatīvā vērtība nedaudz augusi, eksportam samazinoties par 14%, bet importam - par 8%. Tirdzniecībā ar pārējām 9 jaunajām ES dalībvalstīm imports ievērojami samazinājies - par 22%, eksportam samazinoties tikai par 4%. Tirdzniecībā ar pārējām valstīm imports samazinājies par 27%, bet eksports palielinājies gandrīz pusotru reizi.

Pēc pieauguma pēdējo gadu laikā gan importa, gan eksporta vērtība 2009. gada 9 mēnešos samazinājusies. Tomēr imports samazinājies straujāk - par 17% - un atgriezies 2007. gada līmenī. Eksports samazinājies tikai par 9%, tādējādi par 19% pārsniedzot 2007. gada līmeni.

Eksporta struktūra

Eksporta struktūrā dzērienu un piena produktu īpatsvars samazinājies, palielinoties graudaugu un sēklu īpatsvaram. Graudaugu eksports palielinājies, saglabājoties ievērojamiem uz trešajām valstīm nosūtītajiem apjomiem. Paplašinās eksporta ģeogrāfija. Dzērienu eksports turpina sarukt, samazinoties reeksporta apjomiem.

Piena produktu eksporta ievērojamais samazinājums saistīts galvenokārt ar zemo siera pieprasījumu pasaules tirgū, kā arī ar piena izejvielas mazākiem eksporta apjomiem.

Zivju konservu eksports samazinājies galveno eksporta tirgu - ASV un NVS - zemā pieprasījuma dēļ. Rapšu sēklu eksporta apjomi saglabājušies iepriekšējā līmenī. Gaļas un gaļas pārstrādes produktu eksports nav samazinājies. Ievērojami palielinājies dzīvu cūku un liellopu eksports.

Importa struktūra

Importa struktūrā dzērienu īpatsvars samazinājies, palielinoties gaļas, cukura un zivju īpatsvaram. Dzērienu imports ievērojami samazinājies, jo samazinājies reeksports uz NVS. Gaļas un gaļas produktu imports arī sarucis, krītoties iedzīvotāju pieprasījumam pēc pārstrādes produktiem. Augļu imports svara izteiksmē palielinājies. Taču importa vērtība samazinājusies, importa struktūrā palielinoties lētāku augļu īpatsvaram. Graudaugu imports samazinājies, jo eksportā lielāks īpatsvars ir pašmāju graudaugiem. Miltu produktu imports saglabājies iepriekšējā līmenī.

Cukura imports palielinās, samazinoties konditorejas importam. Zivju izejvielu imports svara izteiksmē samazinājies izteiktāk. Importa struktūrā palielinājies dārgāku zivju izejvielu īpatsvars, jo mainījies eksporta pieprasījums. Patēriņā lietojamo piena produktu imports samazinājies nedaudz. Ievērojami sarucis piena izejvielas imports.

Eksporta sadalījums valstu grupām

Eksports uz pārējām 9 jaunajām ES dalībvalstīm samazinājies par 4%, šo valstu īpatsvaram kopējā eksportā saglabājoties 3% līmenī. Bet eksports uz ES-15 valstīm samazinājies par 10%, šo valstu īpatsvaram saglabājoties 25% līmenī. Tikmēr eksports uz Baltijas valstīm samazinājies par 14%, šo valstu īpatsvaram samazinoties līdz 34%. Eksports uz NVS valstīm sarucis par 19%, bet šo valstu īpatsvars eksporta kopapjomā samazinājies līdz 21%.

Imports sadalījumā valstu grupām

NVS īpatsvars importā nedaudz samazinājies - līdz 6%, importa vērtībai samazinoties par 28%. Savukārt imports no pārējām 9 jaunajām ES dalībvalstīm samazinājies par 22%, un šo valstu īpatsvars sarucis līdz 13%. Imports no ES-15 samazinājies par 21%, bet īpatsvars importa kopvērtībā samazinājies līdz 38%. Imports no Baltijas valstīm samazinājies par 8%, īpatsvaram palielinoties līdz 37% no kopvērtības.

Eksports uz atsevišķām valstīm

Lietuvas īpatsvars nedaudz samazinājies - līdz 21%, eksporta vērtībai samazinoties par 21%. Arī eksports uz Krieviju samazinājies par 20%, īpatsvaram samazinoties nedaudz - līdz 17%. Dānijas īpatsvars palielinājies, arī Igaunijas un Holandes īpatsvars nedaudz palielinājies. Vācijas īpatsvars nedaudz samazinājies. Nozīmīgākās 9 valstis eksportā dod 8% no valstu kopskaita un 74% no eksporta kopvērtības.

Imports no atsevišķām valstīm

Imports no Lietuvas nav mainījies un veido 28% no importa kopvērtības. Imports no Polijas samazinājies par 20%, īpatsvaram kopējā importā saglabājoties 11% līmenī. Igaunijas, Dānijas, Vācijas un Holandes īpatsvars nav ievērojami mainījies. Nozīmīgākās 9 valstis importā dod 10% no valstu kopskaita un 80% no importa kopvērtības.

Galvenās ārējās tirdzniecības tendences

· Piena izejvielas eksports uz Lietuvu saglabājas, turpretī imports no Igaunijas ir nenozīmīgs.

· Nedaudz samazinās divvirzienu tirdzniecība ar augstākas pievienotās vērtības produktiem Baltijas valstīs.

· Graudaugu eksporta apjomi, ieskaitot reeksportu, joprojām ir ievērojami.

· Zivju konservu eksports samazinās.

· Palielinās dzīvu cūku un liellopu eksports gan uz ES, gan NVS valstīm.

· Palielinoties biodegvielas "mīksto" izejvielu ražošanas jaudām Rietumeiropā, pieaug rapšu sēklu eksporta iespējas.

· Sojas spraukumu imports no ES reeksportam uz Krieviju ir ievērojams.

· Pēc samazinājuma sāk palielināties ziedu imports no Holandes.

· Piena pulveru un sviesta eksporta iespējas ir uzlabojušās.

· Tuvākajā nākotnē prognozējams siera pieprasījuma palielinājums pasaules tirgū.