Latvijas tirgos

Centrāltirgus jaunā veidolā - nākotnē, Ziemassvētku tirdziņš - nedēļas nogalē

Kad 1930. gada 2. novembrī dibinājās Rīgas Centrāltirgus (CT), tas bija modernākais un lielākais pasaulē. Gadiem ejot, tirgus arī kļuvis par neatņemamu galvaspilsētas sastāvdaļu, kas reizē ir gan izdevīga vieta, kur pirkt un pārdot, gan interesants tūrisma objekts. Kā Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība CT darbojas kopš 1995. gada. Darba dienās Rīgas Centrāltirgu apmeklē vidēji 60 tūkst. apmeklētāju dienā, brīvdienās - 100 tūkst., bet pirmssvētku dienās apmeklētāju skaits strauji pieaug. Tirgus neto apgrozījums 2008. gadā bija Ls 4,23 milj., bet peļņa - Ls 7600.

Kad 1930. gada 2. novembrī dibinājās Rīgas Centrāltirgus (CT), tas bija modernākais un lielākais pasaulē. Gadiem ejot, tirgus arī kļuvis par neatņemamu galvaspilsētas sastāvdaļu, kas reizē ir gan izdevīga vieta, kur pirkt un pārdot, gan interesants tūrisma objekts. Kā Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība CT darbojas kopš 1995. gada. Darba dienās Rīgas Centrāltirgu apmeklē vidēji 60 tūkst. apmeklētāju dienā, brīvdienās - 100 tūkst., bet pirmssvētku dienās apmeklētāju skaits strauji pieaug. Tirgus neto apgrozījums 2008. gadā bija Ls 4,23 milj., bet peļņa - Ls 7600.

Savukārt no šā gada augusta līdz novembrim (tātad kopš darbu sākusi uzņēmuma valde jaunā sastāvā) skaidras naudas ieņēmumi no fiziskām personām tirgus teritorijā palielinājušies par 48,7%.

Jā, Centrāltirgū tiešām jūtamas pozitīvas pārmaiņas. Gan manāma lielāka ieinteresētība, lai tajā būtu arvien vairāk no Latvijas laukiem nākušu produktu, gan nopietnāk domāts par tirgotāju darba apstākļu uzlabošanu un pircēju ērtībām. Pastiprināta tirgotāju ikdienas kontrole, arī sabiedrība pastāvīgi tiek informēta par tirdzniecības iespējām tirgū. Aktualizēts arī pamatuzdevums - CT ir jākļūst par populārāko tirdzniecības vietu Rīgā. Tas, protams, ietver pārmaiņas.

Jau kopš rudens Rīgas Centrāltirgus jauno attīstības vīziju izstrādā īpaša darba grupa, kuras izveidi rosinājusi Rīgas Dome, un ko vada Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Pilsētas vadības iezīmētā nākotnes perspektīva paredz, ka šis rajons turpmāk būs galvenais transporta mezgls Rīgā un arī vieta, kur pilsētnieki un tūristi varēs labi iepirkties un labi atpūsties. Tāpat plānots, ka tas kļūs par vienu svarīgākajiem tūrisma objektiem galvaspilsētā.

Darba grupā strādāja Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs arhitekts Juris Dambis, uzņēmējs Gunārs Ķirsons, pilnsabiedrības “Spīķeri” dalībnieks Uldis Dinne, Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs, reklāmas un komunikācijas speciālists Ēriks Stendzenieks, arhitekts Visvaldis Sarma, arhitekts Andis Sīlis, Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš un citi ievērojami nozaru eksperti, kuriem rūp Rīgas Centrāltirgus un blakus esošā pilsētas kompleksa attīstība.

Triju mēnešu laikā darba grupa vienojās par skaidru attīstības koncepciju, ko prezentēja vakar, Rīgas Domes prezidija zālē. “Plašāka sabiedrības iepazīstināšana ar Centrāltirgus attīstības vīziju iecerēta janvārī,” informē tirgus mārketinga un komunikācijas vadītājs Sandris Točs.

Nākamgad arī plānotas aktīvākas un plašākas mārketinga un reklāmas kampaņas, lai popularizētu tirgu un celtu tā prestižu. Šogad to bijis maz, jo gada budžetā tam nebijuši paredzēti līdzekļi.

Bet jau kopš sekmīgi aizvadītā un rīdzinieku un pilsētas viesu lielu atsaucību guvušā Mārtiņdienas tirdziņa Rīgas Centrāltirgū aktīvi gatavojas Ziemassvētku gadatirgum, kas sāksies jau 19. decembrī un ilgs līdz 24. decembrim. “Šajās dienās būs iespēja iegādāties ap 200 Latvijas zemnieku, amatnieku un mājražotāju piedāvāto produkciju,” stāsta Sandris Točs.

Arī a/s “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš atsaucas uz Mārtiņdienas gadatirgus pieredzi un pauž prieku, ka ideja par gadatirgu un tirdziņu rīkošanu Rīgas Centrāltirgū sevi ir attaisnojusi. “Pēc Mārtiņdienas mums zvanīja daudzi tirgotāji, teica paldies un izrādīja interesi par nākošajiem tirdziņiem. Ziemassvētku laikā pilsētā notiek daudz un dažādi tirdziņi. Katram no tiem ir sava “rozīnīte”. Mēs esam īpaši ar to, ka esam visīstākais tirgus! Mūsu prioritāte ir izdevīga tirdzniecība gan pārdevējam, gan pircējam. Šo tirdziņu mērķis ir dot iespēju vietējiem ražotājiem pašiem tirgoties ar savu produkciju, bet pircējiem iegādāties Latvijā ražotu preci no tiešā ražotāja.”

Gadatirgus darbosies katru dienu no plkst. 8 rītā līdz plkst. 18 vakarā, sākot ar sestdienu, 19. decembri, līdz pat ceturtdienai - 24. decembrim Pretī nākts arī ļoti aizņemtiem cilvēkiem, un 23. decembrī gan gadatirgus, gan pārējais tirgus strādās ilgāk nekā ierasts.

Ziemassvētku gadatirgum tiks atvēlēta Prāgas iela un Nēģu laukums. Pircēji savam svētku galdam varēs iegādāties dažāda veida mājas kūpinājumus, putraimdesas, sierus (gatavotus pēc īpašām receptēm), pašceptu maizi, zosis cepetim, marinētas saknes, pelēkos zirņus, svaigus redīsiņus un ābolus no zemnieku saimniecības un daudz citu gardu produktu, kas nopērkami tikai tirgū. Plašs būs arī iespējamo dāvanu piedāvājums - medus podiņi, dabīgo zāļu tējas, pirts lietas, keramikas vai koka izstrādājumi, piparkūku sirdis, silti vilnas cimdi vai zeķītes...

19. un 23. decembrī Nēģu laukumā tirgus apmeklētājus gaidīs izklaides pasākumi. Tajos par jautrību rūpēsies aktieris Andris Bērziņš un Lauris Dzelzītis. Būs redzamas viduslaiku dejas (deju grupa “Ballare”), uzstāsies budēļi no folkloras kopas “Dandari”, bet bērnu muzikālais teātris “Nianse” ir sagatavojis izrādi par tirgus tēmu. Līdzās tam - ielas cirka uzstāšanās, ar uguns pūtējiem, žonglieriem un neredzētiem pārsteigumiem. Solījies ierasties arī Ziemassvētku vecītis.

Turklāt - lai nebaida aukstais laiks! Tirgus ir piemērojies arī šiem apstākļiem.

Katram tirgotājam tiks nodrošināta elektrības padeve viņa tirdzniecības vietā, tātad varēs izmantot sildītājus vai uzvārīt siltu tēju. Vismaz pagaidām tirgotājus aukstais laiks nebiedē - aukstuma dēļ neviens no savas tirdzniecības vietas nav atteicies.