Latvijas tirgos

Cenas rekordisti griķi

Cenu salīdzinājums liecina – pārtikas dārdzības lēciens turpinās

Desmit santīmu uz maizes kukulīti, seši santīmi uz kilogramu kartupeļu un septiņi santīmi uz miltu paku. Tie ir tikai daži piemēri pārtikas sadārdzinājumam pēdējā mēneša laikā, ko apliecina veiktais cenu salīdzinājums mazumtirgotāju Prisma, Maxima, Rimi un Supernetto veikalos. Turklāt šis cenu kāpums nav ekskluzīvajām, bet pašām lētākajām pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, ko iedzīvotāji iegādājas ikdienā. Cenu salīdzinājums rāda, ka dārgāki kļuvuši arī graudaugu izstrādājumi – ātri vārāmās auzu pārslas maksā par 8% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, lētākais margarīns sadārdzinājies par 15%, bet jogurts pat par 19%. Ievērojams cenu kāpums skāris pašmāju sīpolus, kuru cena augusi no 25 santīmiem par kilogramu septembrī līdz 45 santīmiem oktobra vidū. Par pāris santīmiem dārgāki kļuvuši arī kečups, alus un pat minerālūdens. Savukārt cenu kāpuma rekords noteikti pieder griķiem, kas no 20. septembra kļuvuši par 47–58% dārgāki. Iemesls – Krievijā radītā ažiotāža sausuma un izejvielu trūkuma dēļ, kas skārusi arī kaimiņvalstis, tostarp Latviju.

Ražotāji brīdina

Par gaidāmo cenu kāpumu jau iepriekš brīdināja ražotāji, ņemot vērā situāciju izejvielu tirgos un citās pasaules valstīs. Graudaugu cenu kāpums jau ietekmējis miltu cenu, kas kļuvuši dārgāki, tādēļ maizes cenas augušas vidēji par 15%, bet pienam un piena produktiem cenas pēdējā mēneša laikā kāpušas par 4–15%. Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš skaidro, ka Maxima veikalos pēdējā mēneša laikā piena produktu cenas pieaugušas vidēji par 9%. Tas noticis visiem piena produktiem – pienam, sieriem, jogurtam. Pēc I. Andiņa teiktā, piena pārstrādātāji cenu pieaugumu skaidro ar šā gada slikto situāciju lauksaimniecības nozarē Krievijā, kur liela daļa ganāmpulku ir samazināta, tāpēc lielos apmēros tiek iepirkts piens no Baltijas valstīm. Pienrūpnieki cenu pieaugumu gan līdz šim skaidrojuši ar augstākām piena iepirkuma cenām, kas šogad pārsniegušas pērnā gada līmeni par 58%. Par liela apjoma piena iepirkšanu Krievijas vajadzībām gan pagaidām nav dzirdēts. Graudu sadārdzinājums būtiski ietekmējis arī vistas un cūkgaļas ražotājus – šo produktu izmaksās graudi veido nozīmīgu daļu, bet pagaidām to cenas veikalos nav būtiski mainījušās, tiesa, atsevišķi signāli liecina, ka situācija gada pēdējos mēnešos var mainīties.

Ražotāju brīdinājumu pamatotību tirgotāji gan rūpīgi izvērtējot pirms to akceptēšanas. Rimi Latvia pārstāve Zane Eniņa atzina, ka gadījumā, ja tas bijis nepamatots, cenas netiek celtas. Kā piemēru viņa min gadījumu ar griķiem, kad piegādātājs noteicis neadekvāti augstu cenu, tādēļ griķiem veikalā vajadzējis maksāt krietni virs diviem latiem, ko Rimi nav varējis akceptēt, tāpēc tā vietā meklējis lētāku piegādātāju, izvēloties kādu laiku palikt bez griķiem veikalā. Apelējot pie jautājuma jūtīguma, Rimi gan neatklāj, cik liels ir tirdzniecības uzcenojums pārtikai, taču tas esot iespējami zems un nav mainījies vairākus gadus.

Kurinās inflāciju

Tirgus eksperti jau norādījuši, ka notiekošais audzēs patēriņa cenas. Jāatgādina, ka septembrī vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 0,4% augstāks nekā pērn septembrī, un ekonomikas eksperti paredz, ka cenu kāpums pārtikai turpināsies. Septembrī lielākā ietekme uz inflāciju bija cenu kāpumam pienam, sieram un olām par 8,8%, bet dārzeņiem un kartupeļiem par 17,7%. Septembrī sadārdzinājās arī bezalkoholiskie dzērieni un augu eļļa un tauki. Pārtikas ražotāji jau izteikušies, ka tālākam pārtikas kāpumam pagaidām nav pamata, taču visu noteikšot situācija pasaules izejvielu tirgos un energoresursu cenu izmaiņas. Atsevišķi ražotāji pauž bažas par tālākas cenu paaugstināšanas riskantumu. A/s Tukuma piens valdes loceklis Edmunds Jansons izteicies, ka piena produktu cenas jau tagad sasniegušas tādu līmeni, ka vairākums patērētāju vairs nevar nopirkt tos pašus produktus, ko iepriekš, un tālāks cenu kāpums var būt riskants. Pēc cenu korekcijas augšupejošā virzienā tirgotāji gan nav izjutuši apgrozījuma samazinājumu, taču tendences liecina – pircēji joprojām visvairāk pērk lētākās akcijas preces un rūpīgi izvērtē pirkumus.

***

Vainīgas graudu cenas

Krista Kalnbērziņa, Latvijas Bankas ekonomiste

Ražotāju cenas Latvijā turpināja pieaugt arī septembrī. Ietekmīgākais kāpinājuma faktors mēneša izmaiņās – 0,4 procentu punkti no kopējā – bijušas pārtikas cenas. Tās kāpušas gan eksportētām, gan vietējā tirgū pārdotām precēm, ko izraisīja pārtikas cenu kāpums pasaulē, īpaši kviešiem. Tāds vietējs faktors kā satraukuma radītais pieprasījums pēc griķiem palielināja pieprasījumu arī pēc citiem graudu produktiem.

Tuvāko mēnešu laikā gan vēl novērosim pasaules pārtikas, īpaši graudu, cenu ietekmi uz cenu kāpumu, bet tā varētu mazināties: kā ziņo Pārtikas un lauksaimniecības aģentūra (FAO), pēdējo gadu pārprodukcijas dēļ izveidotie graudu krājumi ir nozīmīgi, tādējādi kopējais piedāvājuma līmenis ir pietiekams, neraugoties uz prognozēm, ka šogad graudu ražas apjoms būs par 4,8% mazāks.