Latvijas tirgos

Strautiņš: Septembrī rūpniecības izaugsmi balstīja kokrūpniecība un pārtikas rūpniecība

Septembrī apstrādes rūpniecības izaugsmi balstīja kokrūpniecība un pārtikas rūpniecība, norāda "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Apstrādes rūpniecībā septembrī bijis neliels pieaugums pret iepriekšējo mēnesi par 0,4% un iepriekšējo septembri - par 1,9%, taču izlaides apjoms, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, joprojām svārstās ap līmeni, kas tika sasniegts jau pagājušā gada sākumā, skaidro eksperts.

"Pašreizējo apjomu rūpnieki sagādā, aizpildot "Liepājas metalurga" krīzes izrauto robu, tātad attīstība šogad ir notikusi. Te roku pielikušas vairākas krasi atšķirīgas nozares - gan pārtikas pārstrāde, gan elektronika," norāda eksperts.

Strautiņš skaidro, ka šī gada veiksmes stāsts ir pārtikas rūpniecība, kura septembrī atkal pārspēja līdzšinējo pēckrīzes perioda sniegumu, lielā mērā pateicoties piena pārstrādei, kuras pieaugums gada griezumā šobrīd mērāms ar divciparu skaitli.

"Tā nav sevišķi prestiža un intelektuālās modes degpunktā esoša nozare, taču ar tūkstošiem pavedienu ieausta Latvijas ekonomikas struktūrā, nodarbina lielu skaitu cilvēku un kopumā rada ļoti cienījamu pievienoto vērtību. Tā atbalsta citu nozaru attīstību, nozares labākajos uzņēmumos arī ir ļoti atzīstams darba ražīgums. Augsto tehnoloģiju produkti nav vienīgais ceļš uz šo mērķi, to var panākt, piemēram, arī ar lielām investīcijām. Pārtikas nozarei palīdz arī tas, ka tā ir mājvieta krietnai daļai Latvijas veiksmīgāko zīmolu," skaidro Strautiņš.

Viņš piebilda šis gads kopumā ir bijis "mērens" kokapstrādei, bet septembrī tā sasniedza līdz šim lielāko izlaides apjomu, pateicoties lielākam dziļākas pārstrādes produktu izlaides apjomam. Ja zāģmateriālu izlaides apjoms ir apmēram tāds pats kā pirms desmit gadiem, tad koksnes izstrādājumu ražošana nu jau ir divkāršojusies.

"Tuvākajā nākotnē gaidāma procesa turpināšanās "plašā frontē" - granulas, plātņu produkti, mēbeļu un māju sagataves - un citos produktos. Līdz šim veiksmīgākais mēnesis bijis arī papīra izstrādājumu ražošanā. Šajā nozarē galvenokārt top dažādu veidu kartona iepakojuma materiāls, un tas ir spoguļattēls visdažādāko patēriņa preču ražošanas kāpumam," skaidro Strautiņš.

Pārējo nozaru sniegums septembrī kopumā vērtējams kā labākajā gadījumā remdens, norāda Strautiņš.

"Mēbeļu ražotājiem bijis labs, bet ne izcils mēnesis. Mašīnbūves nozarēm septembris ir bijis neparasti neveiksmīgs, pēc šī gada augstajiem standartiem vērtējot. Gada griezumā kritums atzīmēts gan elektrisko, gan pārējo mašīnu un iekārtu, gan transportlīdzekļu ražošanā. No visām "metāliskajām" nozarēm mēnesi par daudz maz veiksmīgu var saukt tikai auto detaļu un piekabju ražotājiem. Pēc ļoti cerīgā gada sākuma vājuma brīdis iestājies arī apģērbu ražošanā," norāda Strautiņš.

Latvijas rūpnieku noskaņojuma indekss Eiropas Komisijas regulāri publicētajā aptaujā tikpat kā nav mainījies jau pāris gadu, bet pēdējo sešu mēnešu laikā ir gluži kā uz vietas piekalts, informē eksperts. Tuvākajā nākotnē sagaidāmā ražošanas apjoma vērtējums ir mēreni pozitīvs, tāds tas bija arī nesenajā ražošanas krituma periodā, bet te pretrunu nav, jo šis kritums, kā jau daudzkārt norādīts, bija ļoti koncentrēts divās apakšnozarēs ar nelielu uzņēmumu skaitu, skaidro Strautiņš. Situācija eksporta tirgos kopumā joprojām raksturojama kā pakāpeniska gaidāmā pieprasījuma uzlabošanās, bet strauji uz augšu kāpj rūpnieku noskaņojums ļoti svarīgajā Vācijas tirgū.

"Lai arī joprojām neiepriecina investīciju dinamika Latvijas rūpniecībā, nākamgad diezgan droši var prognozēt uzlabojumus. Lēmumi par jaudu palielināšanu ir stipri pielāgojušies Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanas ciklam. Patlaban notiek pieteikšanās Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas trešajā kārtā, projektu īstenošana sāksies nākamgad, nodrošinot vairākus desmitus miljonu latu papildus investīcijas," piebilst Strautiņš.

Jau ziņots, ka šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. To ietekmēja produkcijas apjoma samazinājums apstrādes rūpniecībā par 0,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 1,6%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 3,1%.

Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma samazinājumu būtiski ietekmēja kritums metālu ražošanas nozarē - par 52,4%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (kuģu un laivu remonts un apkope, visādu veidu iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) - par 24,1% un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē - par 16,4%.

Savukārt apstrādes rūpniecības apjoms pieauga lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā - par 5,7%, metālapstrādē - par 2,2% un kokapstrādē - par 1,5%.