Latvijas tirgos

Pērn lauksaimniecības un pārtikas industrijas eksports sasniedzis 568,6 miljonus, imports - 385,2 miljonus latu

Pagājušajā gadā desmit lielāko lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozares eksportētāju kopējais eksporta apjoms sasniedzis 568,8 miljonus latu, savukārt 183 eksportētāji ir bijuši ne tikai izplatītāji, bet arī produkcijas ražotāji, sasniedzot 169 miljonus latu kopējā eksporta apjomā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pavisam pagājušajā gadā produkciju eksportējuši 1959 uzņēmumi, no tiem 182 eksportētāji ir bijuši pārtikas ražotāji.

Kā liecina CSP dati, pagājušajā gadā eksportētāju "Top 10" veido SIA "Baltā bura", SIA "Baltic Agro", AS "Dobeles dzirnavnieks", SUA "Elagro Trade", kooperatīvs "Latraps", AS "Latvijas balzams", SIA "Linas Agro", SIA "MMD Serivss", un SIA "Rimi Latvia".

Savukārt eksportētāju-ražotāju "Top 10" veido SIA "Cido grupa", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Gamma-A", AS "Latvijas balzams", SIA "Latvijas piens", SIA "NP Food", AS "Preiļu siers". SIA "Purators Latvia", AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens".

Desmit lielāko industrijas importētāju kopējā importa vērtība latos bijusi 385,2 miljoni, no kā 90,7 miljoni latu ir importētāju-ražotāju pienesums.

Pavisam pagājušajā gadā produkciju importējis 3461 uzņēmums, no tiem 178 importētāji ir bijuši produkcijas ražotāji.

Kā liecina CSP dati, pagājušā gada importētāju "Top 10" veido SIA "Almis", SIA "Bio-Venta", SIA "BSL", SIA "Eugesta un partneri", SIA "Maxima Latvija", SIA "Palink", SIA "Philip Morris Latvia", ISA "Salas zivis" un UAB "Agrorodeo".

Savukārt importētāju-ražotāju "Top 10" veido AS "Aldaris", AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Kurzemes gaļsaimnieks", AS "Nordic sugar", SIA "NP Foods", SIA "Puratos Latvia" un SIA "Rēzeknes gaļas kombināts".

Visi minētie uzņēmumi "Top 10" sarindoti alfabētiskā kārtībā, norāda CSP.

Lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības ražojumu eksportētāju un importētāju "Top 10" CSP pārstāvji prezentēja šonedēļ notikušajā Pārtikas nozares forumā, ko sadarbībā ar kompānijām "Mestako", "Prike" un žurnālu "Kapitāls" organizēja uzņēmums "BIG event".

Pārtikas ražošanas nozares potenciāls ir eksports, turklāt viena no iespējām eksporta tirgu iekarošanai būtu uzņēmumu apvienošanās, forumā atzina nozares eksperti, valsts ierēdņi un uzņēmēji.

Kā atzina Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Lerhe, nozarei kopumā un katram tās uzņēmumam ilgtermiņā jādomā par konkurētspēju gan vietējā, gan arī globālajā tirgū, jo "tur notiekošie procesi, it īpaši cenu attīstības tendences, ļoti ietekmē uzņēmumus un to stabilitāti".

Šogad pārtikas ražotājiem būtiskākais panākums ir nozares stabilizēšanās, panākot izcilus sasniegumus lielākajās eksporta preču grupās. Gada laikā lauksaimniecības preču un pārtikas eksports audzis par 15,3%. Viena no iespējām veiksmīgi turpināt attīstību būtu uzņēmumu apvienošanās eksporta tirgu iekarošanai, uzskata eksperti.

"Cilvēku daudzums nepalielinās, un pirktspēja Latvijā neaug pietiekoši ātri. Tāpēc vienīgā iespēja palielināt produkcijas realizāciju ir paplašināt augstas pievienotās vērtības produkcijas eksportu. Savukārt iekšējā tirgū jāstrādā pie inovācijām un efektivitātes paaugstināšanas," forumā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Savukārt VAS "Hipotēku un zemes banka" valdes priekšsēdētāja vietnieks Jēkabs Krieviņš norādīja, ka pārtikas ražošanas uzņēmumiem pieejami vairāki valsts atbalsta programmu aizdevumu veidi.

"Bankā pieejamas divas aizdevumu grupas. Pirmkārt, ļoti labi aizdevumi mājražotājiem un Starta programma, kur varam finansēt projektus līdz 60 000 latu, pat gadījumos, kad darbība tiek sākta no nulles. Otrkārt, ir tādas valsts atbalsta programmas kā "Konkurētspējas aizdevumi" un "Mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes aizdevumi", kurās varam finansēt gan modernizācijas, gan jaunu produktu ieviešanas projektus," sacīja Krieviņš.