Latvijas tirgos

Pētījums: Latvijas alus tirgus kļūs kvalitatīvāks, lai gan apjomi saruks

Turpmākajos gados alus nozarē Latvijā turpināsies stagnācija, līdz 2018. gadam tirgum sarūkot vēl par 2,6%, tomēr sagaidāmas arī pozitīvas tendences, jo, uzlabojoties labklājības līmenim, pircēji arvien vairāk izvēlēsies augstākas kvalitātes alu, secināts alus darītavas Aldaris un neatkarīgo ekspertu veiktajā tirgus pētījumā Vai alus nozarei Latvijā ir nākotne?.

Šobrīd Latvijas alus tirgus struktūra nav ilgtspējīga, jo tirgū pārliecinošas līdera pozīcijas ieņem lētā alus segments, kas aizņem gandrīz pusi no tirgus un lielākoties pieejams plastmasas (PET) pudeļu iepakojumā. Tomēr līdz ar iedzīvotāju labklājības pieaugumu paredzams, ka lētā alus patēriņš saruks, 2018. gadā sasniedzot vairs tikai 29% no visa alus tirgus, kas būtu piemērots un atbilstošs rādītājs Latvijas situācijai. Jāatzīst, ka gan Igaunija, gan Lietuva šajā jomā Latvijai ir soli priekšā, jo alus segmentu sadalījums šajās valstīs jau šobrīd uzskatāms par konkurētspējīgu un piemērotu kvalitatīvai attīstībai.

"Latvijas alus tirgus konjuktūra šobrīd nav veselīga. Ja salīdzinām ar citām Baltijas valstīm, tad Latvijā pusi no alus tirgus aizņem lētais alus, turklāt tieši šis ir alus segments, kurā vērojama ļoti sīva konkurence un cenu kari. Šāda tirgus konjuktūra ir labvēlīga alus cienītājiem, jo cenu līmenis alum ir ļoti zems, tomēr vienlaicīgi šī neveselīgā tirgus situācija bremzē alus nozares kopējo izaugsmi un nekādā veidā neveicina kvalitatīva alus kultūras attīstību," atzīst Aldara izpilddirektors Marguss Kasteins. 2014. gadā patērētājs atsevišķas alus šķirnes varēja nopirkt par 13,6% lētāk nekā 2009. gadā, lai gan dažādas ar ražošanu un darbaspēku saistītās izmaksas ir pieaugušas.

Lai gan tirgus prognozes liecina, ka alus turpmākajos gados zaudēs savas pozīcijas par labu stiprajam alkoholam un stiprinātajiem vīniem, iepriecinošā ziņa alus brūvētājiem gan ir tā, ka daļa pircēju, uzlabojoties labklājības līmenim, lētākā alus segmenta vietā dos priekšroku dārgākiem produktiem.

Interesanti secinājumi ir arī par craft jeb ekskluzīvā alus tirgu. Pēdējos trīs gados tieši šis segments Latvijā ir bijis viens no visstraujāk augošaijiem. Paredzams, ka līdz 2018. gadam craft alus segments turpinās izaugsmi, tomēr attīstības tempi vairs nebūs tik strauji. Tuvākajā piecgadē tas varētu sasniegt jau zināmus griestus.

Latvijas craft alus tirgus tendences būtiski atšķiras no citās valstīs novērotā, kas ir atvērtas jaunām un netipiskām alus garšām. Latvijā tikai 17% no visiem craft alus patērētājiem ir gatavi izmēģināt kaut ko nebijušu, dažkārt pat kaut ko netipisku klasiskajai alus izpratnei. Ja Latvijas "klasiskajā" craft segmentā ir daži spēlētāji, tad konkurence par šiem 17% alus cienītāju, kas gatavi nobaudīt netipiskas alus garšas, šobrīd ir milzīga. Šajā kategorijā par salīdzinoši nelielu alus cienītāju skaitu sīvi konkurē ap 90 dažādu alus veidu.

Apskatot vispārējās tendences iepakojuma jomā, pētījumā secināts, ka, pateicoties pintes tilpumam, arvien populārākas kļūst skārdenes un 2018. gadā alus skārdenēs būs populārāks par alu 0,5 l stikla pudelēs, aizņemot aptuveni 34% alus tirgus. "Var teikt, ka nākamo trīs gadu laikā tiks lauzti stereotipi par atbilstošāko alus iepakojumu, par ko līdz šim uzskatīta stikla pudele. Jau šobrīd skārdeņu segments ir viens no straujāk augošajiem, un sagaidāms, ka 2018. gadā skārdene būs populārākais iepakojums Latvijā," skaidro M.Kasteins.

Kādu alu tad tuvākajā nākotnē dzers Latvijas iedzīvotāji? Pētījums rāda, ka tuvākajos trīs gados vērtības ziņā būtiski samazināsies ekonomiskā un stiprā alus segments (- 11,5%), nedaudz samazināsies vai faktiski nemainīgs paliks Premium (- 1%), bet būtiski augs vidējās cenu kategorijas (+ 15,5%) un craft alus (+ 12%) segments. Ekonomiskā un stiprā alus segmentā tiek prognozēts kritums demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas dēļ.

Top 3 lielākās alus darītavas Latvijā (Aldaris, Cēsu alus un Cido grupas Lačplēša alus darītava) valstij gada laikā nodokļos samaksā 50 milj. eiro un nodarbina 70% no visiem alus nozarē strādājošajiem.

Alus darītavas Aldaris pirmsākumi meklējami 1865. gadā, kad pēc latvieša Johana (Jāņa) Daudera ieceres Rīgas nomalē tika uzcelta alus darītava Waldschlösschen jeb Meža pils. Aldaris ir viena no retajām alus darītavām Latvijā, kas atrodas savā vēsturiskajā vietā un arī alus brūvēšanas tradīcijas ir saglabājusi līdz pat mūsdienām. 20. gs. sākumā Waldschlösschen bija iemantojusi Eiropā modernākās alus darītavas slavu. Aldara nosaukumu tā ieguva 1937. gadā publiskajā aptaujā.

A/s "Aldaris"