Latvijas tirgos

Latvijā sulu un nektāru patēriņš tuvojas vidējiem Eiropas rādītājiem

Latvijā sulas dzer vidēji mazāk nekā daudzās Eiropas valstīs, kur sulu dzeršanas tradīcijas ir labāk attīstītas. Vidēji Latvijā sulu un nektāru patēriņš gadā uz vienu iedzīvotāju veido 15 litrus. Salīdzinājumam - vidēji Eiropā tas ir 19 litri uz iedzīvotāju.

Visvairāk Eiropā sulas un nektāri tiek dzerti Maltā - 33 litri uz iedzīvotāju, Vācijā - gandrīz 30 litri uz iedzīvotāju un Norvēģijā - 29 litri uz iedzīvotāju. No Baltijas valstīm visvairāk sulas dzer igauņi - vidēji par četriem litriem vairāk uz cilvēku, bet lietuvieši - vidēji par diviem litriem mazāk nekā latvieši. Savukārt vismazākais sulu patēriņš ir Balkānu valstīs - Rumānijā, Slovākijā un Bulgārijā.

Andis Brēmanis, biedrības "5 dienā" pārstāvis un Latvijas Diētas ārstu biedrības vadītājs: "Sulu dzeršanas tradīcijas Latvijā tikai veidojas līdz ar izpratnes par veselīgu uzturu veidošanos. Tomēr esam sasnieguši jau atzīstamus rezultātus un paradumu maiņu, jo sulu un nektāru patēriņš no gada uz gadu pakāpeniski pieaug un lēnām tuvojas Eiropas vidējiem rādītājiem."

Biedrības "5 dienā" eksperti atgādina, ka sulas pakās saglabā augļu un dārzeņu īpašības. Saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes veiktajiem pētījumiem par veikalā nopērkamajām paku sulām, to iekļaušana ikdienas uzturā ļauj uzņemt organismam tik nepieciešamās minerālvielas un antioksidantus, kā arī tām piemīt labas spējas neitralizēt kaitīgos brīvos radikāļus. Saskaņā ar pētījumiem katrai no tām piemīt savas unikālākās īpašības, tāpēc uzturā tās ieteicams lietot dažādas.

Savukārt uztura zinātnieces Lailas Meijas virsvadībā veiktais pilotpētījums ar senioriem, kuri divus mēnešus uzturā dzēra glāzi apelsīnu sulas, ļauj secināt, ka šī sula ir labs B grupas vitamīna folskābes avots. Pētījuma sākumā 75% dalībnieku folskābes līmenis bija nepietiekams. Savukārt pētījuma beigās vairs tikai 30% dalībnieku tas bija nepietiekamā daudzumā. Vienlaikus pētījums uzrādīja, ka apelsīnu sula neietekmē holesterīna un cukura līmeni asinīs.

Šobrīd Latvijā mēs par maz uzturā uzņemam augļus un dārzeņus, kas šobrīd ir svarīgākā produktu grupa uztura šķīvī. Sulas ir laba alternatīva augļiem, dārzeņiem un ogām. Tāpēc biedrība "5 dienā" un "CIDO" kopā ar veselības jomas ekspertiem ir apvienojušies sociālā projektā SULASSPĒKS, kura mērķis ir izglītot sabiedrību par sulu vērtīgajām īpašībām un to pozitīvo ietekmi uz organismu un veselību.

Daudzviet pasaulē, lai veicinātu dārzeņu un augļu patēriņu ikdienas uzturā, valsts mērogā ir ieviesta programma "5 a day" jeb "5 dienā". Programmas iniciators ir Pasaules Veselības organizācija (PVO), un saskaņā ar to ikvienam cilvēkam veselības veicināšanai dienā nepieciešams uzņemt visma 5 porcijas jeb 400 gramus augļu un dārzeņu, turklāt vienu no dienas porcijām var būt glaze sulas. Projekta SULASSPĒKS iniciators ir biedrība "5 dienā", kas ir lielākā Baltijā sulu ražotāja SIA "CIDO Grupa" sociālā iniciatīva un izveidota, lai Latvijā veicinātu augļu un dārzeņu, kā arī sulu iekļaušanu uzturā.