Agrobizness un lauki skaitļos

Lauku attīstības programma - vai izmantojam iespējas?

Pēdējā laikā, runājot par dažādām problēmām, iespējams, pietiekama uzmanība nav pievērsta faktam, ka jau aptuveni divus gadus tiek īstenoti Lauku attīstības programmas (2007.-2013.) pasākumi. Šī programma paredz laikā līdz 2013. gadam atbalstīt lauksaimniecības nozari no ES un valsts līdzekļiem par vairāk nekā 800 milj. latu. Tie atvēlēti 25 dažādiem pasākumiem, no kuriem daļa sadalās vēl sīkāk. Visvairāk līdzekļu paredzēts investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos, nelauksaimniecisko aktivitāšu atbalstam laukos, meža vērtības paaugstināšanai, kā arī pakalpojumu sfēras attīstībai lauku pašvaldībās.

Pēdējā laikā, runājot par dažādām problēmām, iespējams, pietiekama uzmanība nav pievērsta faktam, ka jau aptuveni divus gadus tiek īstenoti Lauku attīstības programmas (2007.-2013.) pasākumi. Šī programma paredz laikā līdz 2013. gadam atbalstīt lauksaimniecības nozari no ES un valsts līdzekļiem par vairāk nekā 800 milj. latu. Tie atvēlēti 25 dažādiem pasākumiem, no kuriem daļa sadalās vēl sīkāk. Visvairāk līdzekļu paredzēts investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos, nelauksaimniecisko aktivitāšu atbalstam laukos, meža vērtības paaugstināšanai, kā arī pakalpojumu sfēras attīstībai lauku pašvaldībās. Turklāt nozīmīga daļa paredzēta ar mērķi uzlabot lauku vidi - te ietilpst gan atbalsts saimniekošanai mazāk labvēlīgos apvidos, gan bioloģiskās lauksaimniecības attīstība, gan maksājumi par ierobežojumiem vides saudzēšanas nolūkā.

Kā sokas ar maksājumu saņemšanu un vai varam vērtēt pirmos rezultātus? Jāsecina, ka atbalsta izmantošanas intensitāte ļoti atšķiras. Naudas izteiksmē visapjomīgākais pasākums ir “Lauku saimniecību modernizācija”, kurā paredzēts izmaksāt 186 milj. latu, kas kopumā ļaus investēt lauksaimniecības sektorā ap 500 milj. latu, tādēļ šajā rakstā galvenokārt analizēsim to.

Līdz šim bijušas jau 6 pieteikšanās kārtas. Pirmajās četrās tika apstiprināti pieteikumi par 60 milj. latu, kas ir 32,5% no plānotās kopsummas šajā pasākumā. Nākamajās divās kārtās (šogad), tika pieteikts finansējums vēl par 13,5 milj. latu. Lai gan bija iespēja pieteikties par krietni lielāku summu - 49 milj. latu. Tātad izmantoti labi ja 25% no šogad paredzētā.

LAD mājaslapā ir izsludināts, ka no šā gada 7. decembra līdz nākamā gada 7. janvārim tiks pieņemti pieteikumi nākamajai - 7. kārtai, kurā pieejamais finansējums būs 32 milj. latu.

Pusotrs tūkstotis lauku saimniecību šo finansējumu jau ir saņēmušas, un varam vērtēt to pirmo gadu rezultātus. Protams, lai veiktās investīcijas sevi atpelnītu pilnībā, ir jāpaiet vairākiem gadiem, taču interesanti salīdzināt, kā modernizācijas pasākumā piedalījušās saimniecības izskatās uz pārējo fona? Vai ieguldījumi ir snieguši atdevi jau sākumā?

Izmantojot no LAD un SUDAT iegūto informāciju, analizēti atbalstu izmantojušo saimniecību ekonomiskie rezultāti. Jāpiebilst, ka dati apkopoti par gandrīz 1000 saimniecībām (ar kopējo LIZ platību 180 tūkst. ha), kas sniegušas finanšu informāciju gan par 2007., gan 2008. gadu.. Izrādās, ka ekonomisko rādītāju atšķirība atbalstītajās saimniecībās, salīdzinot ar Latvijas vidējo saimniecību, ir ievērojama.

No 1. attēla varam secināt, ka modernizētajās saimniecībās neto apgrozījums (pārdoto preču un pakalpojumu vērtība) audzis visstraujāk: jau gada laikā kopējais pieaugums bijis 64 milj. latu, turpretī saimniecībās kopumā tas veidojis tikai 25 milj. latu. Ņemot vērā atbalstīto saimniecību īpatsvaru kopējā struktūrā, nosacīti ir aprēķināts apgrozījuma kāpums, ko devis modernizācijas pasākums - 55 milj. latu. Atbalstītajās saimniecībās straujāk augušas arī izmaksas - par 70 milj. latu, bet visā lauksaimniecībā kopā - par 110 milj. latu. Taču, ņemot vērā apgrozījuma kāpumu, peļņas rādītāji modernizētajās saimniecībās ir ievērojami lielāki. Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo, atbalstītajās saimniecībās peļņa pirms nodokļiem nedaudz pat augusi - par 4 milj. latu, taču pārējās ievērojami samazinājusies. Līdz ar to nosacīti aprēķinātais modernizācijas efekts tikai 918 atbalstītajās saimniecībās vien jau pirmajā gadā lēšams 11 milj. latu.

Avots: Aprēķins no LAD un SUDAT datiem

Šajā pasākumā, kurā, atbilstoši jaunākajām izmaiņām, iespējamā attiecināmo izdevumu summa var sasniegt pat līdz 4 milj. eiro vienam pretendentam, pārsvarā iesaistās vidējās un lielās saimniecības.

Atbalstīto saimniecību lieluma struktūra parādīta 2. attēlā.

Lielo saimniecību (ar ekonomisko lielumu 40-250 ELV) īpatsvars atbalstīto saimniecību vidū ir apmēram 2 reizes lielāks nekā to īpatsvars valstī kopumā. Mazās saimniecības (līdz 8 ELV) ļoti maz izmanto šo pasākumu, un grupā līdz 4 ELV SUDAT izlasē tādu nav vispār. (Dati iegūti no SUDAT izlases kopas - 1001 saimniecību). Taču ekonomiskie rezultāti ir uzlabojušies visu lielumu un specializācijas grupu saimniecībās, lai arī iezīmējas tendence, ka apgrozījums un pievienotā vērtība lielākajās saimniecībās augusi straujāk, taču darba produktivitāte - visās grupās aptuveni vienādi.

Vērā ņemams arī fakts, ka modernizētajās saimniecībās audzis nodarbināto skaits - no 3,85 līdz 4,3 pilna laika nodarbinātajiem vidēji saimniecībā (par 11%). Savukārt kopumā nodarbinātības līmenis vidēji vienā saimniecībā ir samazinājies par 5%. Līdz ar to pasākums devis ieguldījumu arī nodarbinātības veicināšanā.

Avots: SUDAT