Citas ziņas sadaļā
Ekonomikas attīstība Latvijas valstpilsētās un reģionu "lauku teritorijās"
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Lauksaimnieki visbiežāk piesaka ar mājlopiem un lauktehniku saistītus negadījumus
CSP uzsāk 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumu
2015. gadā augušas meža atjaunošanas izmaksas
Piena iepirkuma cena turpina lejupslīdi
Kopējais lauksaimniecības cenu indekss 2015. gadā samazinājās par 7,5 %
Pērn nedaudz palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi
Sievietes vairāk nekā vīrieši ikdienas uzturā lieto augļus un dārzeņus
Agrobizness un lauki skaitļosEK ierēdnis: ES tikai 20% lauksaimniecību vada īpašnieki ar specializētu izglītībuIngrīda Mičāne, Nac.ag. LETA
16.04.2015 Patlaban tikai 20% no Eiropas Savienības (ES) lauku saimniecībām vada īpašnieki, kuriem ir speciālā izglītība, savukārt 48% saimniecību vada personas, kurām ir tikai praktiskas zināšanas. Līdz ar to turpmākajos gados nepieciešams akcentēt specializētās izglītības nepieciešamību. To 15. aprīlī Latvijas Lauku konsultāciju centra rīkotajā konferencē atzina Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un Lauku attīstības ģenerāldirektorāta Lauku attīstības programmu direktors Mario Miloučevs. "Lai gan lauksaimniecības nozare attīstās ļoti strauji, tomēr zemnieku izglītošana ir ārkārtīgi būtiska, ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību. Šeit liela nozīme ir konsultantiem, kuri pārzina jaunākās tendences un spēj tās izklāstīt zemniekiem," sacīja Milučevs. Tāpat viņš uzsvēra, ka lauksaimnieku izglītībā nozīmīga ne tikai teorētiskā, bet arī praktiskā apmācība. "Jāsaved kopā gan zinātnieki, gan praktiķi, lai zemnieku izglītošana būtu iespējami daudzpusīgāka, pretējā gadījumā teorija vien nekādu labumu nenesīs," atzina EK pārstāvis. Viņš arī norādīja, ka jaunajā plānošanas periodā 2014.-2020.gadam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauku konsultāciju dienestiem Eiropas Komisija iedalījusi 160 miljardus eiro, no kuriem Latvijas konsultāciju sistēmai nākamajiem septiņiem gadiem pienāksies 4,1 miljons eiro. Dūklavs: Savulaik vairāk nekā 100 saimniecības no bankrota izglāba profesionāli konsultantiIepriekšējā krīzē, kas lauksaimniecības nozari piemeklēja 2009.gadā, bankrota priekšā bija apmēram 105 saimniecības, kuras tomēr izdevies izglābt, pateicoties nozares ekspertu konsultācijām, konferencē atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). "2009.gadā piedzīvojām krīzi, kas bija daudz dziļāka nekā patlaban, un vismaz 105 saimniecības vērsās ministrijā ar domu, ka bankrots ir klāt un nepieciešama palīdzība," sacīja Dūklavs. Viņš arī atzina, ka, lai risinātu situāciju, atrasti papildu līdzekļi LLKC, kas organizēja četru līdz piecu cilvēku grupu, kurā ietilpa visu svarīgāko nozaru eksperti - zootehniķis, finansists, ekonomists. Eksperti devušies uz saimniecībām, lai sniegtu padomus. "Jāatzīst, ekspertiem nācās konstatēt, ka zemnieka zināšanas attiecīgā nozarē ir tik vājas, ka īsti nemāk ne sarēķināt barības devas, ne saprast, kā lietot medikamentus, kur nu vēl runāt ar bankām un pierādīt naudas plūsmas. Ar ekspertu palīdzību saimniecībām tika atrasts variants, kā mainīt maksājumu kārtību, šo to atlikt, un rezultātā no šīm saimniecībām bankrotu nepiedzīvoja neviena. Tas ir piemērs reālam darbam, kad smagā situācijā konsultāciju dienests paglāba no bankrota daudzas saimniecības," atzina ministrs. Viņš arī norādīja, ka arī patlaban situācija daudzās saimniecībās nav viegla, īpaši piensaimniecības nozarē, līdz ar to valsts finansēto LLKC ekspertu padomi joprojām ir nepieciešami, un tos visaktīvāk izmantojot tieši mazās un vidējās saimniecības. |