Agrobizness un lauki skaitļos

Latvijas lauksaimnieciskās ražošanas tehniskais nodrošinājums, esošā situācija un perspektīvas

2006. gadā turpinās darbs pie Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības programmdokumentu izstrādes 2007.-2013. gadam. Viena no galvenajām definētajām vajadzībām šim laika posmam Latvijas lauksaimniecības sektorā ir paaugstināt lauksaimniecības uzņēmumu konkurētspēju, īpaši atbalstot ilgtermiņa investīcijas un investīcijas lauksaimniecības dzīvnieku mītņu būvniecībā un rekonstrukcijā gaļas un piena ražošanai. Lai korekti varētu plānot finanšu resursu izlietojuma struktūru nākošajam programmposmam, pētījumam tika izvirzīts mērķis novērtēt vajadzīgo un iespējamo investīciju apjomu konkurētspējīgas tirgorientētas lauksaimnieciskās (augu un dzīvnieku produkcijas ražošana) izveidei.

2006. gadā turpinās darbs pie Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības programmdokumentu izstrādes 2007.-2013. gadam.

Viena no galvenajām definētajām vajadzībām šim laika posmam Latvijas lauksaimniecības sektorā ir paaugstināt lauksaimniecības uzņēmumu konkurētspēju, īpaši atbalstot ilgtermiņa investīcijas un investīcijas lauksaimniecības dzīvnieku mītņu būvniecībā un rekonstrukcijā gaļas un piena ražošanai.

Lai korekti varētu plānot finanšu resursu izlietojuma struktūru nākošajam programmposmam, pētījumam tika izvirzīts mērķis novērtēt vajadzīgo un iespējamo investīciju apjomu konkurētspējīgas tirgorientētas lauksaimnieciskās (augu un dzīvnieku produkcijas ražošana) izveidei.

Izrietot no pētījuma mērķa un definētajiem lauksaimniecības investīciju apjomu ietekmējošajiem faktoriem, kā arī nosauktajiem pieņēmumiem, tika izvirzīti konkrētie pētījuma uzdevumi - novērtēt:

·        perspektīvo galveno lauksaimniecības produktu ražošanas apjomu;

·        perspektīvā ražošanas apjoma nodrošināšanai nepieciešamo kapitālietielpību;

·        esošā konkurētspējīgā kapitālnodrošinājuma pakāpi;

·        nepieciešamo investīciju apjomu un tā finansēšanas avotus.

Pētījuma gaitā kā darba instruments tika izveidots prognozēšanas matemātiskais modelis, un izveidotā metodika ļauj elastīgi veikt korekcijas novērtējumā, mainot izdarītos pieņēmumus.

Jāuzsver – šajā pētījumā nav vērtēta investīciju atmaksāšanās iespēja; kā arī, salīdzinošā ar citām alternatīvām, mērķtiecība (pamatotība). Un iegūtie rezultāti vērtējami vien kā indikatīvi.

Pētījumu veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas pētnieku grupa Aleksejs Nipers (galvenais izpildītājs), Ludmila Fadejeva; Armands Vēveris, Jānis Bruņinieks, Normunds Ozols. Pētījumā kā zinātniskie konsultanti piedalījās šās pašas nodaļas vadītājs Andris Miglavs un vienības vadītāja Guna Salputra. Atbalstu ekonometrisko analīžu veikšanā sniedza LVAEI Saimniecību ekonomikas nodaļa tās pašreizējās vadītājas Lienes Dambiņas vadībā, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes kolēģi un īpaši Ilzīte Gramberga un Anita Raubena, kas deva iespēju pētījumā izmantot CSP rīcībā esošos Latvijas lauku saimniecību aptauju datu bāzes.

Saimniecību vadītāju viedokli novērtēt ļāva ekselentais SKDS komandas un tās vadītāja Arņa Kaktiņa personīgais eksperta darba ieguldījums lauku saimnieku aptaujāšanā.

Darbu lasāmāku padarīja LVAEI AgroPola literārā redaktore Inta Kārkliņa.

Secinājumi

Pētījuma ietvaros ir veikts investīciju nepieciešamības novērtējums pieciem lauksaimniecības nozares sektoriem – graudkopībai, eļļaugu audzēšanai, cūkkopībai, liellopu gaļas ražošanai un piena ražošanai.

Investīciju nepieciešamība tika vērtēta trīs ražošanas aktīvu pozīcijām:

-         ēkas un būves;

-         tehnika un iekārtas;

-         ģenētiskā materiāla iegāde liellopu gaļas ražošanai.

Pētījuma veikšanas laikā konstatēts, ka vairākas standarta pieejas investīciju nepieciešamības novērtējumam nav izmantojamas statistikas datu trūkuma vai to nepietiekamas ticamības dēļ. Tāpēc tika izstrādāta Latvijas praktiskajai situācijai piemērotāka pieeja investīciju nepieciešamības novērtējumam.

Pētījuma ietvaros tika uzdots jautājums – kādai ir jābūt investīciju plūsmai, lai 2013.gadā lauksaimniecības nozare Latvijā varētu saražot 2013.gadam prognozējamo lauksaimniecības produkcijas apjomu.

Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, sākotnēji tika veikts novērtējums tam, kāda patlaban ir kopējā ne vecāko par 1995.gadu ražošanas aktīvu vērtība lauksaimniecībā. Aktīvu vērtība tika aprēķināta, ņemot par pamatu statistikas datus par investīcijām lauksaimniecībā. Investīcijas, kuras ir vecākas par 1995.gadu, netika vērtētas, jo no vienas puses pastāv ticamas informācijas trūkuma problēma, bet no otras puses var pieņemt, ka absolūti lielāka daļa no aktīviem, kuri ir vecāki par 1995.gadu, 2013.gadā būs fiziski un morāli nolietojušies un līdz ar to nebūs izmantojami komerciālai produkcijas ražošanai.

Nākamais solis bija novērtēt ražošanas prognozi 2013.gadam un tad, izejot no šiem produkcijas ražošanas mērķiem, aprēķināt, kādām ir jābūt investīcijām ēkās un būvēs, tehnikā un iekārtās, kā arī ģenētiskajos resursos, lai šādu apjomu saražot. Jāatzīmē, ka investīcijas tika vērtētas darbības uzsākšanai no nulles, pieņemot, ka ražošanas aktīvu bāzes nav.

Tālāk bija nepieciešams savienot iepriekš noteikto esošo aktīvu vērtību 2005.gadā ar darbības uzsākšanai no nulles nepieciešamo investīciju apjomu. Šī uzdevuma veikšanai tika izstrādāts matemātiskais modelis.

Analizējamā perioda pirmajā gadā (2006.gads) investīcijām ir jābūt ap 184 milj. LVL, bet tālāk pakāpeniski pieaugot, 2013.gadā sasniegt 293 milj. LVL 2006.gada cenās.

Var atzīmēt, ka saskaņā ar sākotnējiem novērtējumiem, 2005.gadā kopējais investīciju apjoms lauksaimniecībā salīdzinājumā ar 2004.gadu dubultojies un bija ap 160 milj. LVL, kas jau ir tuvu investīciju mērķa apjomam 2006.gadā. Tomēr jāņem vērā, ka šie 160 milj. LVL ir visai lauksaimniecībai, bet mērķa apjoms 184 milj. LVL 2006.gadā ir tikai pieciem lauksaimniecības nozares sektoriem.

Apmēram 61% no analizējamām investīcijām 2006.gadā ir jābūt ieguldījumiem ēkās un būvēs (64%, ja neskaita ieguldījumus dzīvnieku iegādei liellopu gaļas sektorā). Sakarā ar atšķirīgo nolietojuma laiku, 2013.gadā investīciju daļai ēkās un būvēs ir jāsamazinās līdz 55%, bet kopumā paliekot svarīgākai investīciju pozīcijai. Šajā sakarā var atzīmēt, ka saskaņā ar LVAEI sākotnējo novērtējumu, 2005.gadā no kopējām investīcijām ēkās, būvēs, tehnikā un iekārtās, ēkās un būvēs bija investēti aptuveni 34% no summas, bet 2004.gadā tikai 22%.

Tomēr jāatzīmē, ka nepieciešamo investīciju novērtējums ir tikai indikatīvs, un investīciju nepieciešamība ir ļoti atkarīga no tā, kāda ir lauksaimniecības struktūras vīzija 2013.gadam. Šie aprēķini balstās uz pieņēmuma, ka 2013.gadā nozarē produkcijas ražošana notiek izmantojot vidēji intensīvās ražošanas metodes.