Citas ziņas sadaļā
Vadošie Latvijas kooperatīvi Latraps un VAKS izveidojuši jaunu uzņēmumu ASNS Ingredient ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni
«Latraps» sadarbībā ar vācu «Pfeier & Langen» attīstīs zirņu proteīna ražotni Jelgavā
SCE E-Piim jaunā rūpnīca sākusi darbu. Un Orklas jaunā cepumu fabrika arī
LATRAPS spēks aug augumā
Lauksaimnieku kooperatīvi pērk ostas termināli
"Rīgas Dzirnavnieks" auzu audzēšanas programmā šogad piedalīsies 30 zemnieku saimniecības
Iecienītajam konditorejas zīmolam "Staburadze" jauna vizuālā identitāte
"Laima" piedalās lielākajā Krievijas pārtikas un dzērienu izstādē
"Maxima Latvija" par 50% samazina gurķu importu, dodot priekšroku vietējai produkcijai
Aldaru ieguldījums novērtēts
Ziņas no biznesaPurvā ieguldīta nauda atgriežasOlga Procevska, Diena
22.07.2009 (fragments) Kamēr piena un graudu cenas krīt, dzērveņu audzēšana joprojām perspektīva Kā izskatās Latvijas tuksnesis? Pēc plaša melna lauka, kurā nīkuļo vien daži bērzi. Tie ir purvi, kuros nesaudzīgas kūdras izvešanas dēļ dzīvība ir gandrīz iznīcināta. Bīriņu apkaimē ar šādu tuksnešu atdzīvināšanu nodarbojas zemnieku saimniecības Gundegas īpašnieks Andris Špats. Viņš pelna, atjaunotajos purvos audzējot, kā pats saka, ienesīgāko no legālajām lauksaimniecības kultūrām lielogu dzērvenes. Ģimenes bizness Viens no pirmajiem Latvijas dzērveņu audzētājiem lielā apjomā A.Špats uzsver, ka tā ir reāla iespēja lauksaimniekiem, kuru pamatbizness izrādījies nerentabls, piensaimniekiem, graudu vai dārzeņu audzētājiem. Latvijas Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte gan atzīst, ka sevišķu pārprofilēšanās interesi no zemniekiem nejūt, taču uzsver lielogu dzērvenes ir viena no perspektīvākajām kultūrām Latvijas lauksaimniecībā. Lielogu dzērvenes ir pieprasītas visā Eiropā, ir dārgas un prasa minimālus kopšanas izdevumus (pēc A.Špata aplēsēm, apkope laukam, kas ienes ap piecām tonnām ogu, gadā izmaksā ap 50 latiem). "Par tonnu ogu samaksā pusotru tūkstoti latu. Un cik par pienu? Pie labām cenām 200 latu," rēķina saimnieks. Tomēr lielogu dzērveņu audzēšana ir sarežģīts bizness tāpēc, ka "purvā ieliktā nauda" atmaksājas tikai apmēram pēc pieciem gadiem, kad augi sāk ienest stabilu ražu. Turklāt, kamēr tiek pie ražas, dzērveņu audzētājiem nereti jāsamierinās ar stādu iznīkšanu. A.Špats atceras, ka viņš iestādītās dzērvenes zaudējis divas reizes 1996. un 1998.gadā. Taču viņš uzsver kad kapitāla atdeve sākusies, tā ir ļoti ātra, jo, sākot ražot, katru gadu dzērveņu lauks ienes vismaz pusi no tā tapšanā ieguldītās summas. M.Rudzāte stāsta kapitāla lēnās atdeves dēļ un tāpēc, ka dzērveņu plantācijas ir ilgdzīvotājas (tās dod ražu 100150 gadu garumā), dzērveņu audzēšana tradicionāli ir ģimenes bizness vairākās paaudzēs. Tālāk no Černobiļas Pēc Augļkopības asociācijas aplēsēm, Latvijā ar dzērvenēm apstādīti apmēram 100 hektāru, kas vērā ņemamu ražu sākuši ienest tikai pēdējos gadus. A.Špata aprēķini liecina Latvija šogad saražos vairāk nekā 200 tonnas ogu, no tā apmēram 50 tonnas nāks no A.Špata apsaimniekotajiem purviem. No 35 hektāriem, kas atrodas viņa apsaimniekošanā, A.Špats ar dzērvenēm apstādījis 10, tajos aug 15 dažādu lielogu dzērveņu jeb dižbrūkleņu šķirņu. Saimnieks pārstrādei audzē arī rabarberus, upenes, smiltsērkšķus, cidonijas, pīlādžus un ķirbjus. |