Ziņas no biznesa

"Rīgas dzirnavnieks" sāk ražot bioloģiskos kviešu miltus "Hercogs"

Graudu pārstrādes uzņēmums a/s "Rīgas dzirnavnieks" sācis ražot bioloģiskos kviešu miltus "Hercogs" viena kilograma iepakojumā, 22. septembrī preses konferencē žurnālistus informēja uzņēmuma ģenerāldirektors Sandis Jansons.

Viņš stāstīja, ka bioloģisko kviešu miltu ražošanai jaunas ražošanas līnijas nav iegādātas un milti tiks malti jau esošajās dzirnavās. Būtiskās investīcijas šo miltu ražošanas uzsākšanā ir tehnoloģiskā procesa precīza ievērošana un augsta iekšējās kvalitātes sistēmas nodrošināšana. Šo miltu ražošanā izmantojamie graudi jāglabā atsevišķos rezervuāros, tāpat jābūt izsekojamai miltu un graudu plūsmai, jo nedz miltus, nedz graudus nedrīkst jaukt kopā ar parastajiem miltiem vai graudiem.

Galvenais bioloģiskās pārtikas ražotāju ieguldījums ir detalizēta sekošana līdzi produktu plūsmai, jo šīs produkcijas ražošana tiek rūpīgi kontrolēta, akreditēta, sertificēta. "Rīgas dzirnavnieks" jau 2008. gadā ir saņēmis biedrības "Vides kvalitāte" sertifikātu par to, ka uzņēmuma darbība atbilst bioloģiskai ražošanai.

Patlaban graudi tiek iepirkti no vienas bioloģiskās zemnieku saimniecības "Kalnavoti" Kokneses novadā, taču uzņēmums ir apzinājis arī citus bioloģiskos zemniekus, no kuriem varētu iegādāties graudus. "Pašlaik mēs plānojam gadā saražot 80 tonnas bioloģisko miltu, kamēr no konvencionāli audzētajiem graudiem saražojam 20 reizes vairāk. Sākumā miltus piedāvāsim tikai Latvijas tirgū, realizējot tos 400 līdz 500 tirdzniecības vietās visā Latvijā. Vairāk orientējamies uz graudu noietu Rīgā un lielākajās pilsētās, jo bioloģiskie milti būs dārgāki nekā parastie," stāstīja uzņēmuma tirdzniecības un mārketinga direktors Kārlis Mišinskis.

Bioloģiskie milti ir dārgāki, jo zemniekam par bioloģiski audzētiem graudiem tiek samaksāts par 30% vairāk nekā par konvencionālajiem graudiem. Bioloģiski audzējot, zemnieki ievāc mazākas graudu ražas, piemēram, ja no konvencionāli audzēta viena hektāra iegūst astoņas tonnas kviešu, tad, bioloģiski audzējot, ražība vidēji ir tikai trīs tonnas kviešu, tāpēc bioloģiskie graudi ir dārgāki.

Zemnieku saimniecības "Kalnavoti" saimnieks Jānis Dzenis uzskata, ka "Rīgas dzirnavnieka" iniciatīva ražot bioloģiskos miltus dod iespēju realizēt Latvijā audzētos graudus tepat uz vietas, neeksportējot. "Taču patiesībā jāskatās valstiskā mērogā perspektīvā, jo mēs, audzētāji, kopīgi sadarbojoties ar lielajiem ražotājiem, varam domāt par plaša patēriņa produktu piedāvājumu ne tikai Latvijas tirgum, bet piedāvāt arī eksporta tirgiem, kur bioloģiskās lauksaimniecības produkti ir zināmi un pieprasīti," norāda Dzenis.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas padomes locekle, bioloģisko produktu veikala "Latvijas ekoprodukts" valdes priekšsēdētāja Irēna Danga ir priecīga, ka beidzot vismaz bioloģiski audzētiem graudiem būs pārstrādes iespējas lielā uzņēmumā. Viņa uzteica "Rīgas dzirnavnieka" iniciatīvu par bioloģisko miltu ražošanu, jo bioloģiskie produkti ir ne tikai veselīgi, bet arī dod labumu apkārtējai videi ilgtermiņā. "Tā kā šie milti ir ražoti tikai no Latvijā izaudzētiem graudiem, šis ir ļoti svarīgs solis valsts ilgtermiņa stratēģijai lauksaimniecības attīstībā, domājot arī par nākotni un Latvijas produkta eksportu," teica Danga.

Viņa arī atzina, ka Latvijas iedzīvotāji nav informēti par bioloģiskās pārtikas atšķirību no Latvijā ražotās pārtikas. "Līdz šim arī biedrība "Mārketinga padome" savās reklāmās ir uzsvērusi Latvijā ražotus produktus, bioloģiski ražotos produktus atstājot bez ievērības," sacīja Danga. Viņa uzskata, ka viedoklis par to, ka bioloģiski audzētie produkti ir dārgi un nepieejami pircējiem, ir mīts. Kā piemēru viņa minēja Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi "Priedīte", kas iegādājas bioloģiskos produktus un ir aprēķinājusi, ka šo produktu ir nepieciešams mazāk nekā konvencionālās pārtikas, turklāt ir drošība par bērnu veselību, stāstīja Danga.

Bioloģiskā pārtika tiek ražota atveseļotos laukos, pilnīgi brīvi no jebkādu ķīmisko preparātu un minerālmēslu lietošanas, tās pārstrādē nav atļauts izmantot mākslīgos aromatizētājus, garšas pastiprinātājus. Dažādās valstīs mēdz būt atšķirīgi pieņemtie apzīmējumi organiski audzētiem pārtikas produktiem, taču Eiropā pārsvarā tiek izmantoti divi - ekoprodukti un bioprodukti.

Lai noskaidrotu patērētāju attieksmi pret bioloģisko pārtiku un viņu ēšanas paradumus, "Rīgas dzirnavnieks" iniciējis aptauju, kuras rezultāti liecina par to, ka vairākumam Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi uzturā lietot bioloģisko pārtiku. Visvairāk cilvēku ēd bioloģiskos dārzeņus un augļus, 35% respondentu ēd bioloģiski tīro gaļu, un 33% aptaujāto atzīst, ka uzturā lieto bioloģiskos graudaugu produktus.

Lielākā daļa iedzīvotāju bioloģiskos produktus iegādājas tirgū un tikai 16% - lielveikalos. Interesanti, ka 38% uzskata - viņi vairāk pirktu bioloģisko pārtiku, ja tā būtu plašāk pieejama lielveikalos un tiktu skaidrots tās nozīmīgums veselībai.

Vairāk nekā puse respondentu uzskata bioloģisko pārtiku par veselīgāku, bet 32% aptaujāto ir svarīgi, ka šī pārtika ir ražota Latvijā.

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) šī gada 17. septembra datiem, Latvijā ir reģistrēti 4056 bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi. Salīdzinot ar 2008. gadu, saimniecību skaits samazinājies turpat par 125 saimniecībām. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, 161 000 hektāru tiek apsaimniekots, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes, kas veido aptuveni 8,5% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 14 000 hektāru uzsākts divu gadu pārejas periods uz bioloģisko lauksaimniecību. Ņemot vērā striktos Bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta noteikumus, bioloģisko lauksaimniecību skaits Latvijā samazinās, nespējot izpildīt valsts izvirzītos nosacījumus, kas neveicina bioloģiskās lauksaimniecības attīstību.

No 4056 bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumiem, aptuveni 200-300 saimniecību jeb 5% nodarbojas tikai ar graudkopību, ar graudaugu audzēšanu un realizēšanu, pārsvarā bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi nodarbojas ar vairākām lauksaimniecības nozarēm, piemēram, lopkopību un graudkopību.

2009. gadā reģistrēti 43 pārstrādes uzņēmumi, no kuriem 25 nodarbojās ar ražošanu un pārstrādi, - viens iegūst kaņepju staku, ir septiņas augu tējas ražotnes, astoņi piena pārstādes uzņēmumi, trīs medus iepakošanas uzņēmumi, viena maizes ceptuve, viena trušu kautuve, viena augļu sulas ražošana, trīs augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi, bet 18 nodarbojās ar pārstrādi.

Bioloģiskās produkcijas pārstrādē iesaistījušies tādi lieli uzņēmumi kā SIA "Aloja Starkelsen", AS "Talsu piensaimnieks", AS "Trikātas siers", SIA "Lāči" un AS "Rīgas dzirnavnieks".

Latvijas bioloģiski ražotos produktus un speciāli sertificētos atzīmē ar preču zīmi "Latvijas ekoprodukts". Zīmi drīkst lietot tikai bioloģisku un sertificētu produktu marķēšanai. Bioloģiskās saimniecības kontrolē divas sertifikācijas institūcijas - "Vides kvalitāte" un SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs". Atbilstības sertifikātu izsniedz uz vienu gadu, tādēļ sertifikācija jāatkārto katru gadu no jauna. Bez tam arī PVD saimniecībās veic vispārējās pārbaudes.

Par uzņēmumu "Rīgas dzirnavnieks"

"Rīgas dzirnavnieka" apgrozījums pērn sasniedzis 21,73 miljonus latu, kas ir par 33% vairāk nekā 2007. gadā, kad šis rādītājs bija 16,29 miljoni latu.

Uzņēmums pērn strādājis ar 451 314 latu zaudējumiem, 2007. gadā uzņēmums strādāja ar 2205 latu peļņu.

Uzņēmums ražo un pārdod graudu pārstrādes produktus - visu veidu kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem "Hercogs", "Herkuless" un "AXA". Uzņēmums ietilpst "Lantmännen" koncerna sastāvā.