Ziņas no biznesa

Zinātnieki: Ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana Latvijā būs dārgāka nekā konvencionāli un bioloģiski audzēta pārtika

Ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana Latvijā būs dārgāka nekā konvencionāli un bioloģiski audzēta pārtika, secināts pētījumā "Ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ekonomiskais novērtējums Latvijā", ko šodien seminārā "No ģenētiski modificētu organismu brīvu zonu izveide Latvijā" prezentēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Ināra Turka.

(Fragments) Ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana Latvijā būs dārgāka nekā konvencionāli un bioloģiski audzēta pārtika, secināts pētījumā "Ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ekonomiskais novērtējums Latvijā", ko šodien seminārā "No ģenētiski modificētu organismu brīvu zonu izveide Latvijā" prezentēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Ināra Turka.

Pētījumu, kurā izstrādāta zaudējumu aprēķināšanas metodika, ko var aprēķināt atbilstoši katra gada ražas un pakalpojumu izmaksām, veikuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Jānis Vanags un Turka.

Zinātnieki secinājuši, ka ģenētiski modificēto kultūraugu nekontrolētas izplatības rezultātā radītie potenciālie zaudējumi būs bioloģiskām saimniecībām, kurās tiek audzēti ģenētiski modificēto kultūraugu nekontrolētas izplatības apdraudētie kultūraugi. Zaudējumi iespējami Sēklkopības un zinātnes centriem, kas savā teritorijā pavairo augstākās klases sēklas materiālu un sadarbībā ar tuvējām zemnieku saimniecībām nodrošina nepieciešamās sēklas materiāla ieguvi krustziežu kultūraugiem.

Arī citām saimniecībām, kurās tiek audzēti ģenētiski modificēto kultūraugu nekontrolētas izplatības apdraudētie kultūraugi, ir iespējami zaudējumi. Zinātnieki potenciālus zaudējumus saskata biškopjiem, kā arī saimniecībām un uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauku tūrismu, kā arī sniedz veselības rehabilitācijas pakalpojumus.

Potenciālo zaudējumu apmēru zinātnieki noteikuši, ņemot vērā viņu rīcībā esošo informāciju par ģenētiski modificēto kultūraugu iegūtajām īpašībām un to ietekmi uz apkārtējo vidi, dzīvnieku un cilvēku veselību veģetācijas periodā un gatava produkta veidā. Viņi uzsver, ka potenciālo zaudējumu apmērs jākoriģē, ja sabiedrības rīcībā nonāk papildus un pilnīgāka informācija par ģenētiski modificēto kultūraugu īpašībām un ietekmi uz vidi. Tāpat jāņem vērā reālās iespējas saņemt jaunas ģenētiski modificēto kultūraugu līnijas, kurām var būt atšķirīga ietekme uz citiem kultūraugiem, vidi, dzīvnieku un cilvēku veselību.

Aprēķinātā potenciālo zaudējumu summa bioloģiskām saimniecībām nedaudz pārsniedz divus miljonus latu. Lielākā zaudējumu summa attiecināta uz Vidzemes reģionu - 0,49 miljoni latu jeb 24,3%, kur bioloģiski tiek apsaimniekotas lielākās platības.