Ziņas no biznesa

"Mārupes" gurķiem veikalā jābūt 8. martā

Sabiedrības "Mārupe" siltumnīcu kombināta vadītājs agronoms Jānis Bērziņš stāstīja, ka, neskatoties uz ekonomisko situāciju valstī, "Mārupes" siltumnīcas darbinieki strādā pēc jau ierastā plāna jeb, kā paši jokojot saka, "Mārupes" gurķiem veikalā jābūt Starptautiskajā sieviešu dienā - 8. martā.

"Janvāra sākumā gurķus iesējām, februāra sākumā pārstādīsim paliekošā vietā. Ceram, ka arī februārī būs tikpat jauka saulīte kā šomēnes un jau marta sākumā pirmo ražu varēsim piedāvāt saviem pircējiem," stāstīja Bērziņš.

Rīgas Centrāltirgū jau šomēnes varot nopirkt gurķus, par kuriem pārdevēji lētticīgiem pircējiem stāsta, ka tie ir audzēti "Mārupē". Kā jokoja agronoms, tas vieš optimismu, ka vismaz "Mārupes" gurķu vārdam ir vērtība.

Šoziem aukstā laika dēļ "Mārupes" siltumnīcu apkurei tiek tērēts divas reizes vairāk gāzes nekā iepriekšējos gados janvārī. Apkures izmaksas veido aptuveni 50% no kopējām izmaksām. Bērziņš atzīst, ka nāksies samazināt citas izmaksas, taču iespējas esot ļoti ierobežotas, ja nu vienīgi vēl samazināt darbinieku algas, kas jau tā ir mazas.

Šonedēļ Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ikmēneša sanāksmē Bērziņš jautāja Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktorei Dainai Robežniecei, vai arī lauksaimniecības uzņēmumiem būs jāmaksā akcīzes nodoklis par gāzi 15,60 lati par 1000 kubikmetriem gāzes. Robežniece apgalvoja, ka akcīzes nodokli samaksās gāzes pārdevējs, noklusējot, ka šī summa tiks ierēķināta pircēja gāzes tarifā.

Neskatoties uz šādu atbildi, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs skubināja dārzkopjus, kuri ražošanai izmanto gāzi, aprēķināt izdevumu palielinājumu un vērsties valdībā ar aicinājumu piemērot atlaides lauksaimnieciskajiem ražotājiem.

"Pagaidām mēs vēl neesam veikuši aprēķinus, bet prognozējam, ka ražošanas izmaksas akcīzes nodoklis gāzei palielinās par aptuveni 10%. Esam noskaidrojuši, ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs lauksaimniekiem valsts kompensē akcīzes nodokļa izmaksas gāzei. Mēs pašlaik nezinām, kāda būs gāzes cena pēc 1.maija, to uzzināsim tikai maija beigās. Varbūt "Latvijas Gāze" iedos orientējošo cenu, bet varbūt arī neiedos. Piemēram, Nīderlandē lauksaimnieki ar gāzes piegādātāju var noslēgt līgumu uz vairākiem gadiem par konstantu cenu," stāstīja Bērziņš.

Zemnieku saimniecības "Kliģēni" saimnieks Aleksandrs Raubiško stāsta, ka patlaban siltumnīcās sāk ziedēt pagājušā gada rudenī stādītās prīmulas, hiacintes, narcises, tulpes. Savukārt gurķu stādi ir pasūtīti Eiropas stādu audzētavā, un marta sākumā plānots tos atvest un iestādīt jaunajās siltumnīcās.

"Šoziem aukstā laika dēļ esam nolēmuši stādīt vienu nedēļu vēlāk kā iepriekšējos gados. Paši stādu audzēšanu esam pārtraukuši pirms diviem gadiem, lai samazinātu ražošanas izmaksas. Plānojam arī šogad gurķus un tomātus iestādīt tikpat lielā apjomā kā iepriekšējos gados, jo mums ir jāatdod kredīts, ko ņēmām jaunajām siltumnīcām, kur audzējam gurķus un tomātus. Es nevaru pārtraukt ražošanu, atslēgt apkuri un gaidīt labākus laikus, ir jāstrādā," sacīja Raubiško.

Siltumnīcas, kurās aug puķes, tiek kurinātas ar malku, bet gurķu un tomātu siltumnīcas - ar gāzi. Raubiško lēš, ka akcīzes nodokļa piemērošana gāzei, ko patērē saimniecības siltumnīcām triju hektāru platībā, izdevumus palielinās par aptuveni 20 000 latu.

"Tā ir liela nauda, saprotu, ka valsts budžets ir jāpapildina, taču valdības lēmumiem tomēr ir jābūt saprātīgiem. Domāju, ka Dārzeņu audzētāju asociācijā vēl lemsim, kā kopīgi rīkoties," sacīja Raubiško.

Uzņēmējs norāda, ka patlaban valdības pārstāvji runā tikai par produktu eksportu, taču būtu ļoti nopietni jādomā, kā piesātināt vietējo tirgu ar Latvijā audzētiem dārzeņiem, lai samazinātu importēto dārzeņu īpatsvaru. "Eksportam ir nepieciešamas ļoti lielas iestrādes, turklāt jāņem vērā, ka arī Eiropas Savienības tirgū ir pārprodukcija, un šādos apstākļos daudz nopietnāk jādomā, kā aizsargāt vietējo tirgu," piebilda Raubiško.

Raubiško stāstīja, ka provizoriskie aprēķini liecina, ka "Kliģēnu" saimniecībai pagājušā gadā apgrozījums varētu būt samazinājies aptuveni par 20%-23%. Turklāt vienlīdz slikti veicies visās darbības jomās - puķkopībā, dārzeņkopībā, tirdzniecībā un apzaļumošanas pakalpojumu sniegšanā. Uzņēmums rūpīgi izvērtējis savu darbību un pieņēmis lēmumu slēgt vienu veikalu, kas nesis zaudējumus.

2008. gadā "Kliģēnu" saimniecības apgrozījums bija 1,2 miljoni latu.