Ziņas no biznesa

Zemnieki iekarst biogāzes biznesā

25. martā Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Mareks Savickis atklāja Latvijā pirmo viena megavata jaudīgo biogāzes ražotni un elektrostaciju zemnieku saimniecībā "Mežacīruļi", kas atrodas Zaļenieku pagastā, Jelgavas novadā.

Laikrakstā "Lietišķā Diena" z/s Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis stāsta par biogāzes ražotni savā saimniecībā.

Tas traktors ar man ies ar gāzi, sola saimnieks, atklājot vienu no pirmajām Latvijas biogāzes ražotnēm.

Divas iespaidīga izmēra rūgšanas tvertnes, 12 tūkstošu kvadrātmetru substrāta krātuve, trīs modernas koģenerācijas stacijas - tā ir tikai daļa no SIA MC bio realizētā projekta Zaļenieku pagastā. Zemgales līdzenumā pa gabalu redzamā ražotne, kura gadā varēs saražot ap trim miljoniem kubikmetru gāzes un kas dos lMW/h elektroenerģijas un 1,2 MW/h siltumenerģijas, izmanto lauksaimniecības produktus - govs mēslus un cukuru saturošus augkopības produktus - kukurūzu, graudus, pilngraudu skābbarību.

Patlaban saražotā elektroenerģija tiek realizēta Latvenergo, par maksu gan J. Cīrulis nerunā, sakot, ka tas notiek pēc speciālām formulām. Pagaidām vēl uzņēmums nedarbojas ar pilnu jaudu. Saimniecībā ir ap 600 liellopu liels ganāmpulks, tajā audzē graudus, rapšus un lopbarības kultūras, kopā tiek apsaimniekoti 700 hektāri zemes.

Paredz nākotni

«Elektrība ir tikai mirkļa vājums, tas, ko ražoju, ir gāze - metāns, kas četru gadu nākotnē būs sašķidrināta degviela balonā, ekoloģiskā automobilī, mājās pie plīts un galarezultātā vislabākā tehnoloģija, kā iegūt ūdeņradi. Tā ir nākotne, uz kuru jāiet, - ekoloģiski tīrs dzinējs,» ar pārliecību teic J. Cīrulis. Vācu kolēģi runājot, ka četru gadu laikā būs revolucionārs apvērsums un biogāzi varēs attīrīt līdz dabasgāzes līmenim. «Es viņiem ticu, jo viņi sēž uz tehnoloģijām,» piebilst Mežacīruļu saimnieks. Uzņēmumā sadarbībā ar vācu kolēģiem uzstādītas jaunas Cleangas iekārtas. Šīs tehnoloģijas darbojas Vācijā jau kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem.

Govs kuņģis

J. Cīrulis skaidro, ka viss rūgšanas process notiek 38 grādu temperatūrā: «Tā ir govs ķermeņa temperatūra un govs kuņģa modelis dzīvē, kas barojas tieši ar tām pašām baktērijām, kas ir govs kuņģī.» Kūtsmēslos ir maz gāzes, bet kā baktēriju nēsātāji tie ir ļoti nepieciešami. Izejvielu attiecības patlaban ir viens pret vienu, un dienas laikā rūgšanas iekārtas tiek papildinātas ar 13 t izejvielas - mērķis ir 501, kad tiks saražots 1 MW/h vai trīs miljoni kubikmetru gāzes.

J. Cīrulis uzsver - cilvēkiem jāzina, ka šī ir ekoloģiska būve. «Tā ir iekārta, kur var pārstrādāt ne tikai fermentus, ko ražo mana zeme un mana ferma, bet arī citus - jebkuru organisku vielu, kas paliek pāri tehnoloģiskajos procesos, - siera suliņas, putnu mēslus, kas piesārņo dabu. Savā reģionā mēs varētu strādāt kā sanācijas iekārta. Tas ir svarīgi un bija mans sākotnējais mērķis,» skaidro uzņēmīgais zemnieks, kurš projekta realizēšanā iesaistījis visu ģimeni. Viņš lepojas, ka izdevies sasniegt iecerēto, un paldies teic arī ceturtajai varai - presei, kas palīdzēja risināt biogāzes kvotu sarežģījumus.

Banka finansē

Celtniecības darbus veica SIA VDS, projektā ieguldīti 1,9 miljoni Ls, kas ir Hipotēku bankas kredīts, bet aptuveni 10% ir Mežacīruļu līdzfinansējums. Sadarbību ar banku J. Cīrulis sauc par veiksmes stāstu, jo citas kredītiestādes nav bijušas tik atsaucīgas. Uzņēmējs cer, ka projekts atmaksāsies 10 gadu laikā. «Tehnoloģijas attīstās ne vien citās valstīs, bet arī Latvijā. Kāpēc mums būtu jāknapinās? Tagad 30-40 saimnieku raujas uz šādiem projektiem. Ja viņiem ir ferma un augstas raudzes augkopības uzņēmums ar efektīvu saimniekošanu, kāpēc nevar būt biogāzes ražošana, kāpēc tas viss būtu jāatdod oligarhiem?» retoriski vaicā J. Cīrulis.

Uzņēmums projektu realizējis Lauku attīstības programmas ietvaros, tajā atmaksājamā summa ir 38%.

Viedoklis: Nozare ar skatu nākotnē

Jānis Vinters, z/s Līgo līdzīpašnieks (biogāzes ražotni testēs maijā)

Šī nozare ir ļoti perspektīva, ar skatu nākotnē, bez kuras mēs nekur nespruksim. Es negribu, lai būtu kā ar cukura nozari, kuru likvidēja, sakot, ka cukurs būs lētāks, bet tā nenotika. Galvenais ieguvums būs tas, ka nākotnē varēsim saražot lētāku elektroenerģiju. Ļoti svarīgs ir arī ekoloģiskais faktors.

Lietišķā Diena