Ziņas no biznesa

Ziemāji daudzviet izsutuši

Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai"  vēsta par graudaudzētāju problēmām, kuras radījusi bargā ziema un pavasara plūdi.

Trūcīgākie zemnieki pa starpu zemes darbiem vāc pa žogmalēm metāllūžņus un ved uz iepirkumu punktiem – izsutušo ziemāju pārsēšanai vajadzīga nauda.

Savukārt turīgo lauksaimnieku vidū ir tādi, kas savus laukus pārsēj, taču vienlaikus domā par sava rūpala pārorientēšanu – labības audzēšana kļūst pārāk dārga. Viens no viņiem – Kuldīgas novada zemnieks Imants Prūsis – stāsta: "Jādomā, vai vispār ir vērts nodarboties ar lauksaimniecību, – minerālmēsli dārgi, degvielas cenas aug, vēl zemes nodoklis ceļas." Garastāvokli krietni sabojājuši šīs ziemas nodarītie zaudējumi. No kopumā apsaimniekotajiem 500 hektāriem ap 40 hektāru ziemas rudzu pagalam. Izsuta zem biezās sniega kārtas. Bet pavasarī 20 hektārus kviešu applūdināja Venta. Un vēl aptuveni 50 hektārus izcūkojuši meža zvēri. Šobrīd zemnieks apsver iespēju tradicionālajai graudkopībai mest mieru un uzsākt granulu ražošanu no salmiem. Tad viņš vairs nebūtu tik atkarīgs no laikapstākļiem un dzirnavnieku noteiktās iepirkuma cenas.

Paredzams, ka rudziem tā šogad celsies, jo, līdzīgi kā Prūša saimniecībā, arī citur labībai šoziem klājies slikti. Tas savukārt nozīmē, ka rupjmaizes cenas varētu celties.

Daudzviet turpinoties lietavām, lauksaimnieki nemaz netiek uz lauka, lai pārsētu iznīkušos sējumus. Ventspils novada lauku attīstības speciāliste Ruta Pastare stāsta, ka zemnieku noskaņojums šobrīd ir nelāgs. Ātri nepieciešama nauda, taču ne katram ir rezerves, kur pagrābties. Tāpēc neesot brīnums, ka uz metāla iepirkšanas punktiem ceļo savu mūžu nokalpojuši traktori un citi lūžņi, kas citādi būtu vēl gadiem mētājušies šķūņmalēs. "Katrs jau kaut kur to naudu atrod – lauki tukši nevar palikt."

Uzņēmuma Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons sarunās ar graudu audzētājiem secinājis, ka, neraugoties uz netipiski bargo ziemu un tai sekojušajiem pavasara paliem, ziemāji tomēr pārziemojuši labāk, nekā varēja gaidīt. "Vissmagāk cietusi labība Latgalē – tur kviešu stāvoklis vēl ir viduvējs, bet ar rudziem slikti."

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) veikusi nelielu aptauju zemnieku vidū un secinājumi ir šādi: Vidzemē jāpārsēj aptuveni trešā daļa ziemāju platību. Taču pavasaris ir auksts un slapjš. Traktori netiek uz lauka, un, iespējams, kaut ko nāksies atstāt papuvē. Savukārt Daugavpils pusē jāpārsēj gandrīz visa labība, LOSP lēš: 90–100%. Arī tur zeme vēl ir pārāk slapja, lai to apstrādātu, un, pat ja varēs pārsēt, tad vienīgi ar zālājiem. Nekas cits tur normāli neaugšot. Pavisam traumētās platības lēšamas 2000 hektāru apjomā.

Tomēr arī LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze Neatkarīgajai atzīst, ka kopumā situācija ir labāka, nekā varēja gaidīt. "Šogad ziemāji cietuši biezās sniega segas un plūdu dēļ, bet bojājumi ir novērojami ļoti lokāli. Ir atsevišķi lauki vai arī teritorijas, kur bija plūdi un ziemāji jāpārsēj, bet tajā pašā laikā ir novadi, kur ziemāji ziemu pārcietuši labi un būs laba raža. Kopumā situācija ir apmierinoša."

Nepatīkams un neprognozēts posts uzklupis Lubāna puses zemniekiem. Tur aizvakar ezera ūdens pārrāvis Kalnagala slūžas – bojāts slūžu aizvara mehānisms un ūdens applūdinājis aptuveni 100 hektārus pļavu un sējumu Ošupes un Barkavas pagastos. Zemkopības ministrijai, kas ir šo laikus neaprūpēto slūžu īpašniece, tagad būs jālemj, kā atpirkties no dusmīgajiem zemniekiem.