Citas ziņas sadaļā
Vadošie Latvijas kooperatīvi Latraps un VAKS izveidojuši jaunu uzņēmumu ASNS Ingredient ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni
«Latraps» sadarbībā ar vācu «Pfeier & Langen» attīstīs zirņu proteīna ražotni Jelgavā
SCE E-Piim jaunā rūpnīca sākusi darbu. Un Orklas jaunā cepumu fabrika arī
LATRAPS spēks aug augumā
Lauksaimnieku kooperatīvi pērk ostas termināli
"Rīgas Dzirnavnieks" auzu audzēšanas programmā šogad piedalīsies 30 zemnieku saimniecības
Iecienītajam konditorejas zīmolam "Staburadze" jauna vizuālā identitāte
"Laima" piedalās lielākajā Krievijas pārtikas un dzērienu izstādē
"Maxima Latvija" par 50% samazina gurķu importu, dodot priekšroku vietējai produkcijai
Aldaru ieguldījums novērtēts
Ziņas no biznesaVairāk pērk Latvijas saldējumuUldis Graudiņš, Latvijas Avīze (LA)
08.07.2010 Laikrakstā "Latvijas Avīze" vēstīts, ka pretēji kopējam mazumtirdzniecības kritumam saldējuma pārdošanas daudzums kāpj. Cilvēki arī krīzes laikā ēd to saldējumu, kas viņiem garšo, taču vairāk uzmanības pievērš akcijas produktiem, rūpīgāk nekā agrāk izvēlas pirkuma lielumu. Dažkārt vecāki saldējumu pērk vien bērniem, paši no pirkuma atturas. Salīdzinājumā ar ziemu saldējuma patēriņš saulainās un karstās vasaras dienās ir pat 12 reizes lielāks. Tā norāda aukstā našķa ražotāji. Veikalos pretēji kopējam mazumtirdzniecības kritumam saldējuma pārdošanas daudzums kāpj. "Rimi Latvija" mārketinga vadītāja Zane Eniņa norāda šajā gadā salīdzinājumā ar aizvadīto saldējumu pērk par 20% vairāk. "Saldējuma vidējā pārdošanas cena saistībā ar akcijām ir par aptuveni 10% zemāka nekā pērn. Ir pieaugusi Latvijā ražotā saldējuma pārdošana. Pērn tā veidoja vairāk nekā pusi, bet patlaban aptuveni 70% no pārdotā saldējuma daudzuma," stāsta Z. Eniņa. Latvijas ražotāju veikums Ražotāju sniegtā informācija rāda, ka Latvijas saldējuma ražotāju vieta vietējā tirgū pēdējos gados ir stabila tā veido aptuveni 55% lielu īpatsvaru, nerēķinot pasūtītos privāto zīmolu produktus. Ik gadu tiek veidotas jaunas saldējuma šķirnes, jauns, pircējam tīkamāks iepakojums. "Latvijas pircēji tomēr vairāk izvēlas vietējo nekā ievesto saldējumu. Kurzemes novadā populāra ir Saldus uzņēmuma "Druvas pārtika" prece, bet Vidzemes novadā Rūjienā ražotais saldējums. Mēs ar saviem produktiem cenšamies darboties visur," norāda a/s "Rīgas piena kombināts" (RPK) sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimševiča. RPK patlaban uzstāda iekārtas porciju saldējuma "Ekselence" ražošanai, bet SIA "Rūjienas saldējums" jau jūlijā sola jaunu produktu saldējumu uz kociņa. Tas būšot gatavots tikai no dabiskām izejvielām un, kā uzskata paši ražotāji, garšas ziņā galvas tiesu pārāks nekā citi līdzīgie produkti. "Rūjienas saldējuma" valdes priekšsēdētājs Igors Miezis norāda, ka pēdējos divos gados jaunajās iekārtās ieguldīti aptuveni Ls 180 000. Uzņēmums arī iecerējis paplašināt saldējuma toršu ražošanu, tostarp pēc pasūtījuma Rūjienā tās darina ar rokām. Naudu izaugsmē iegulda arī citi ražotāji. Abi lielākie Latvijas saldējuma ražotāji (RPK un "Rūjienas saldējums") ik gadu atjauno sortimentu cilvēki šajā gadā jau iecienījuši Rūjienā ražoto porciju saldējumu ar kondensēto pienu, rupjmaizes kārtojumu, kā arī dzērveņu ievārījumu (roku darbs) ģimenes iepakojumā. Savukārt RPK darbiniekus priecē, ka jaunais saldējums "Lemonade" ļoti garšo bērniem (vecāki varot neuztraukties par alerģiju, jo tam nav pievienotas mākslīgas krāsvielas, norāda uzņēmumā), kā arī negaidīti labie porciju saldējuma "Ekselence" pārdošanas rezultāti. A/s "Druvas pārtika" īpaši "Narvesen" veikalu tīklam izveidojusi "Latee" saldējumu. "Vispieprasītākais gan ir plombīra cigoriņu saldējums, kuru mēs Latvijā vienīgie ražojam jau 24 gadus un esam patentējuši. Iecienīts ir arī svētku Lieldienu saldējums," norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks. Attīstās mazie ražotāji. Pirms aptuveni diviem gadiem izveidotā SIA "Rozīne" Skrīveros piedāvā aptuveni 50 Mājas saldējuma šķirnes. Šo saldējumu gan var nopirkt nedaudzās vietās Rīgā un Skrīveros, kā arī gadatirgos un citos masu pasākumos. "Saldējumu paši gatavojam no tīra lauku piena, kuram pievienojam cukuru, olas, nedaudz kartupeļu cietes un sviesta. Tad masu iebiezinām ar aukstumu. Izveidojas baltais saldējums, un var sākt improvizāciju. Piemēram, pievienojam pašu audzētas svaigas ogas vai augļus, meža veltes, īstu rumu vai balzamu," stāsta "Rozīnes" saimniece Lelde Sotniece. Mājas saldējuma gatavošanā daudz izmantots roku darbs, tāpēc vienas porcijas cena jau kopš darbības sākuma viens lats. Diskutēs par nosaukumu Šodien [8. jūlijā] Zemkopības ministrijā notiks SIA "Rūjienas saldējums" rosinātā diskusija par cilvēku informēšanu par saldējuma izejvielu sastāvu. "Mēs vēlamies sabiedrībā sākt diskusiju par to, kas ir īsts saldējums un kas tā produkts. Jau panāktas izmaiņas nosacījumos, kas liek atšķirīgi marķēt krējumu un krējuma izstrādājumu, kā arī sviestu un sviesta produktu. Augu tauku pievienošana saldējumam ļauj samazināt tā pašizmaksu vismaz par 30%. Mēs nesakām, ka saldējums ar augu taukiem ir slikts, veselībai kaitīgs, tomēr tas ir atšķirīgs no tā saldējuma, kam šīs piedevas nepievieno," norāda I. Miezis. Igoru Miezi sliecas atbalstīt arī cits liels Latvijas tirgus dalībnieks Somijas "Ingman saldējuma" direktors Normunds Labrencis: "Aptuveni 80% no mūsu pārdotā saldējuma ir krējuma un sviesta saldējums. Ir cilvēki, kas uz saldējuma izejvielām neskatās, tomēr izcelt tās vajadzētu." I. Miezis uzsver "Rūjienas saldējums" arī turpmāk saldējumam pašizmaksas samazināšanas vārdā nepievienošot augu taukus. Gadā 4,8 kilogrami Tik daudz Latvijā pēdējos gados vidēji apēd viens cilvēks. Salīdzinājumam Somijā viens cilvēks apēd 8,4, bet Krievijā 2,8 kilogramus saldējuma. Latvijā izteikta ir sezonalitāte ziemā, kad ļoti maz pērk porciju saldējumu, ražotņu darbinieki dodas atvaļinājumā. Savukārt Skandināvijas valstīs visu gadu pieprasīts ir saldējums ģimenes iepakojumā. Citās valstīs pārdotā saldējuma daudzums nav liels. L. Rimševiča teic, ka iemesls ir lielie mārketinga izdevumi. RPK nelielu daļu no kopējā saldējuma daudzuma pārdod Vācijā. "Rūjienas saldējuma" vadītājs norāda, ka rudenī varētu sākt rupjmaizes kārtojuma pārdošanu Skandināvijas valstīs. Patlaban nelielu daudzumu Rūjienā ražotā porciju saldējuma pārdod Igaunijā, galvenokārt netālu no robežas, kur pazīst "Rūjienas saldējumu". Ļoti iepriecināts par aizvadītā mēneša eksporta rādītājiem ir A. Ošenieks: "No 200 000 latu lielā saldējuma apgrozījuma eksports uz kādu rietumvalsti, neteikšu, uz kuru, veidoja vienu ceturto daļu. Esam ļoti apmierināti, ka izdevās atrast labu sadarbības partneri. Ceram tāpat turpināt." I. Miezis norāda Latvijā saldējuma patērētāju kultūra ir jāmaina. "Saldējumu var baudīt daudz dažādos veidos, tostarp arī, piemēram, mājās gatavotos kokteiļos. Mūsu mērķis ir palielināt Latvijā tirgus daļu līdz 10%, bet eksportā no kopējā uzņēmuma apgrozījuma sasniegt 30 40% lielu īpatsvaru." Sezonas laikā "Rūjienas saldējums" nodarbina 45, bet visu gadu vien 15 darbiniekus. Patlaban darbs notiek trīs maiņās, ik dienu ražo vidēji sešas tonnas saldējuma. Ar iekārtām, kas uzņēmuma rīcībā ir patlaban, lielu ražošanas kāpumu nodrošināt neizdosies. A. Ošenieks norāda Latvijas tirgū importa saldējuma pārdošana ļoti lielā mērā ir atkarīga no reklāmas kampaņām. Latvijas ražotāji par savu vietu jūtas stabili un vērtē iespējas palielināt īpatsvaru tirgū. Ar eksportu pagaidām lielas cerības nesaista. Pērn Latvijā pārdeva aptuveni 9000 tonnas saldējuma, bet eksports uz citām valstīm bija vien 185 tonnas. |