Citas ziņas sadaļā
Vadošie Latvijas kooperatīvi Latraps un VAKS izveidojuši jaunu uzņēmumu ASNS Ingredient ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni
«Latraps» sadarbībā ar vācu «Pfeier & Langen» attīstīs zirņu proteīna ražotni Jelgavā
SCE E-Piim jaunā rūpnīca sākusi darbu. Un Orklas jaunā cepumu fabrika arī
LATRAPS spēks aug augumā
Lauksaimnieku kooperatīvi pērk ostas termināli
"Rīgas Dzirnavnieks" auzu audzēšanas programmā šogad piedalīsies 30 zemnieku saimniecības
Iecienītajam konditorejas zīmolam "Staburadze" jauna vizuālā identitāte
"Laima" piedalās lielākajā Krievijas pārtikas un dzērienu izstādē
"Maxima Latvija" par 50% samazina gurķu importu, dodot priekšroku vietējai produkcijai
Aldaru ieguldījums novērtēts
Ziņas no biznesaSviesta ražotāji nevar operatīvi aizpildīt deficītu Norvēģijas tirgūLeta
14.12.2011 Norvēģiju piemeklējis akūts sviesta deficīts, raisot norvēģos satraukumu, kā sarūpēt ierastos Ziemassvētku gardumus. Tiek prognozēts, ka sviesta pietiekamā daudzumā nebūs vēl janvārī. Kopumā trūkst ap 500 līdz 1000 tonnām sviesta. Tikmēr tīmekļa tirgotāji steidz izmantot šo situāciju, par 500 gramu sviesta paku prasot līdz pat 350 eiro (245,98 latus). Sviesta trūkums satraucis norvēģus, kuri uz Ziemassvētkiem parasti cep vismaz septiņus dažādus cepumu veidus. Sviesta deficīts tiek skaidrots ar lietaino vasaru, kā dēļ šogad ir mazāk lopbarības, kas savukārt ietekmējis arī saražotā piena apjomu. Turklāt pieprasījumu pēc sviesta vairo arī strauju popularitāti iemantojusī diēta, kurā ir mazs ogļhidrātu līmenis, bet augsts tauku saturs. "Salīdzinot ar 2010. gadu, sviesta pieprasījums pieaudzis pat par 30%," skaidro Norvēģijas lielākā piena pārstrādes uzņēmuma "Tine" pārstāvji. Tā kā Latvijas ražotājiem pašiem trūkst izejvielu sviesta ražošanai, pēkšņi radies deficīts Norvēģijas tirgū netiks aizpildīts, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks. "Nevaram neko iesākt, jo pašiem trūkst piena tauku, no kā ražot sviestu. Tik vien pietiek kā pašu vajadzībām. Pie vainas ir vairāki kooperatīvi, kuri joprojām turpina milzīgos daudzumos - līdz pat 700 tonnām dienā - pienu izvest uz Lietuvu, līdz ar to nav izejvielu papildu sviesta ražošanai," sacīja Šolks. Viņš arī akcentēja, ka Latvijā nav sviesta uzkrājumu: "Nav sviesta intervences krājumu. Pašu patēriņam un eksportam pietiek, bet pēkšņi aizpildīt norvēģu deficītu nevaram, tie ir pārāk lieli apjomi." Savukārt piena produktu ražošanas uzņēmuma "Trikātas siers" valdes priekšsēdētājs un SIA "Latvijas Piens" valdes loceklis Raimonds Freimanis norādīja, ka deficītu mazināt traucētu Norvēģijas tirgus iekšējā aizsardzība. "Jārēķinās, ka Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts un tā aizsargā savu iekšējo pārtikas tirgu ar dažādiem importa ierobežojumiem. Tādējādi brīžos, kad šajā valstī nelabvēlīgu apstākļu dēļ veidojas kādas konkrētas pārtikas grupas deficīts, to mazināt ir sarežģīti," sacīja Freimanis un piebilda: "Patlaban sviesta cenas Eiropas Savienībā samazinājušās un neizskatās, ka Eiropas tirgū varētu veidoties sviesta deficīts. Kas attiecas uz "Trikātas sieru", ražojam galvenokārt sieru, turklāt līdz jaunā piena pārstrādes uzņēmuma "Latvijas Piens" izbūvei Jelgavā saražotās produkcijas apjomi nav tik lieli, lai mēs varētu startēt Norvēģijas tirgū." |