Ziņas no biznesa

Līdz nākamā gada vasarai atliek "Latvijas piena" un "Preiļu siera" vadītāja strīda izskatīšanu par nepatiesu ziņu atsaukšanu

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa līdz 2014. gada 16. jūnijam 12. septembrī atlika strīda izskatīšanu starp SIA "Latvijas piens" un AS "Preiļu siers" vadītāju Jāzepu Šnepstu par nepatiesu ziņu atsaukšanu, vainojot zemnieku kooperatīvu naudas atmazgāšanā.

Kā aģentūrai LETA norādīja tiesā, lietas izskatīšana tika atlikta prasītāja pārstāvja lūguma dēļ. Šī nav pirmā reize, kad lietas izskatīšana atlikta uz vēlāku laiku.

Lieta bija jāskata jau marta beigās, tomēr tā tiesneses slimības dēļ toreiz tika noņemta no izskatīšanas. Pērn novembrī lietas izskatīšana atlikta pēc prasītāja pārstāves lūguma, savukārt pagājušā gada septembrī attaisnojošu iemeslu dēļ uz tiesas sēdi nebija ieradies atbildētājs.

Jau ziņots, ka prasība tiesā tika iesniegta saistībā par Latvijas piensaimnieku centrālās savienības pārstāvja "Preiļu siera" vadītāja Šnepsta publiskajiem izteikumiem, kad viņš apgalvoja, ka "Latvijas piena" jaunbūvējamā piena rūpnīca Jelgavā ir "naudas atmazgāšanas projekts, kam nav sasaistes ar reālo ražošanu un pienesumu piena industrijā".

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš - pēc pirmās tiesas sēdes atlikšanas - norādīja "Latvijas piena" pārstāve tiesā zvērināta advokāte Anete Bergmane, atceltā tiesas sēde apliecināja, ka atbildētājs mēģina novilcināt strīda izskatīšanu.

"Pret uzņēmumu izteiktie konkurentu apvainojumi ir neloģiski un nepamatoti. To apliecina šodien atliktā tiesas sēde. "Preiļu siera" pārstāvis neieradās uz tiesas sēdi, aizbildinoties, ka neesot paspējis sagatavoties un iesniegt pierādījumus. Argumentus, kāpēc pierādījumi nav iesniegti, kaut gan "Preiļu siers" tos solīja iesniegt jau 2011.gada 6.jūnijā, tiesa nesaņēma. Šāda rīcība ir raksturīga atbildētājiem, kas mēģina novilcināt strīda izskatīšanu tiesā," norādīja Bergmane.

LETA jau ziņoja, ka "Latvijas piena" dibinātāji ir piensaimnieku kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse" un "Piena partneri KS".

10,4 miljonus latu vērtās rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī Jelgavā. Kooperatīva 600 biedru līdzfinansējums ir viens miljons, kredīts - aptuveni 6,5 miljoni latu, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni trīs miljoni latu, savukārt valsts garantētais atbalsts ir pieci miljoni latu. Piena pieņemšanas un pasterizācijas jauda būs 250 tonnas vienā maiņā, sieru ražošanas jauda būs no 500 līdz 600 tonnām mēnesī.

Pret projektu asi protestēja Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, norādot uz projekta attīstītāju vēlmi vēl vairāk sadrumstalot Latvijas piena tirgu, kurā patlaban darbojas 38 pārstrādes uzņēmumi.