Citas ziņas sadaļā
Aicina parakstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu
Aldaru ieguldījums novērtēts
Reģistrēti jau 83 000 suņu - Latvijai Baltijā lielākais suņu reģistrs
LOSP: Lauksaimnieki satraukušies par nodokļu politikas, enerģētikas un KLP nākotni
LOSP: Vinjetes maksājumiem jānonāk Ceļu fondā un uz lauku ceļiem
2017.gada koks - parastā priede
"Gada dzīvotne 2017" - lauku sēta
LOSP atskats uz 2016.gada notikumiem lauksaimniecībā
Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis jeb biedrības "Zemnieku saeima" 2016.gada notikumu TOPS
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
NVO ziņasZSA: Vai tiešām saimniecībām vajadzēs jaunus reģistrācijas dokumentus?Lāsma Zuzāne, AgroPols
31.07.2009 Biedrības Zemnieku saeima (ZSA) biedri informē, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) dažviet zemniekiem par nederīgām atzīst uzņēmumu reģistrācijas apliecības, kurās norādīta uzņēmuma adrese vecajās administratīvi teritoriālajās vienībās, kas tagad pēc reformas ir mainītas. ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pauž savu viedokli: Valsts ieņēmumu dienests klaji ņirgājas par uzņēmējiem, pieprasot jaunas uzņēmuma reģistrācijas apliecības tādēļ vien, ka notikusi reforma, un nu ir novadu sistēma. Nevērtējot situāciju pēc būtības, radīts jauns birokrātisks apgrūtinājums. Kopš 1. jūlija visi neviļus esam padarīti par likumpārkāpējiem ar nederīgiem dokumentiem. Šķiet, ierēdņi iedomājušies, ka krīzes apstākļos uzņēmējiem joprojām nav nekā cita ko darīt, kā staigāt pa kabinetiem, tērēt savu laiku un naudu, lai kārtotu jaunus dokumentus. Kādu ļaunumu nodara uzņēmējs, uzrādot reģistrācijas apliecību, kurā jaunā novada vietā ir vecais rajona nosaukums? Jaunu dokumentu kārtošana šādā gadījumā būtu smieklīga un lieka. Juris Lazdiņš arī pauž bažas, ka šādā veidā institūcijas un ierēdņi mēģina attaisnot savu esamību, absurdi kalpojot burtam. Vēl aizvien valsts iestādēs turpinās formāla pieeja lietām, nespējot atšķirt nozīmīgo no mazsvarīgā. Uzskatu, ka valdības locekļiem būtu jātiekas ar viņu pakļautībā esošo iestāžu vadītājiem, lai izskaidrotu, ka uzņēmējdarbības veicināšana ir vienīgais veids, kā valstij iziet no krīzes. Katrs birokrātiskais apgrūtinājums uzņēmējiem samazina nodokļu samaksas apjomu valsts budžetā. Turklāt, ja ierēdņi kādu atrunu attiecībā uz dokumentāciju normatīvajos aktos nav paredzējuši reformas izstrādes laikā, tā steidzami jāiestrādā tagad un jāļauj uzņēmumiem mierīgi strādāt. Turpinot bezjēdzīgu birokrātiju, ārā no valsts ekonomiskās krīzes mēs netiksim, nešaubās J. Lazdiņš. Atgādinām, ka valstī kopš 2009. gada 1. jūlija, īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu, pagastu un rajonu teritoriālās vienības ir aizstātas ar novadiem. |