Citas ziņas sadaļā
Aicina parakstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu
Aldaru ieguldījums novērtēts
Reģistrēti jau 83 000 suņu - Latvijai Baltijā lielākais suņu reģistrs
LOSP: Lauksaimnieki satraukušies par nodokļu politikas, enerģētikas un KLP nākotni
LOSP: Vinjetes maksājumiem jānonāk Ceļu fondā un uz lauku ceļiem
2017.gada koks - parastā priede
"Gada dzīvotne 2017" - lauku sēta
LOSP atskats uz 2016.gada notikumiem lauksaimniecībā
Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis jeb biedrības "Zemnieku saeima" 2016.gada notikumu TOPS
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
NVO ziņasIndulis Jansons pauž bažas par Rietumeiropas kooperatīvu vēlmi ienākt Latvijas tirgūAina Odziņa, AgroPols
27.05.2010 Indulis Jansons pauž bažas par to, ka tiek radīti negodīgas konkurences apstākļi un Rietumeiropas kooperatīvi var iznīcināt Latvijas vēl nelielos un salīdzinoši jaunos kooperatīvus, jo atšķirībā no Latvijas lauksaimniecības kooperatīviem, kuri tikai nesen nokļuvuši ES vienotajā tirgū, ES veco dalībvalstu lauksaimniecības kooperatīviem ir sena attīstības vēsture, un tie saskaņā ar ES likumdošanu ir saņēmuši lielāku atbalstu savai attīstībai. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons biznesa portālam "Nozare.lv" stāsta, ka Latvijas lielākie graudu audzēšanas un piena ražotāju kooperatīvi ir satraukti par Eiropas Savienības (ES) valstu lielo kooperatīvu vēlmi peļņas nolūkos ienākt Latvijas tirgū, rezultātā konkurējot ar Latvijas zemnieku izveidotajiem kooperatīviem. Indulis Jansons akcentē, ka kopīgu uzņēmumu veidošanai lielie Rietumeiropas kooperatīvi nav gatavi un Latvijas zemniekus par biedriem neuzņem, jo uzskata, ka Latvijas kooperatīvi ir pārāk mazi un nespēj ieguldīt pietiekamus finansiālos resursus. LLKA vadītājs pauž bažas par to, ka tiek radīti negodīgas konkurences apstākļi un Rietumeiropas kooperatīvi var iznīcināt Latvijas vēl nelielos un salīdzinoši jaunos kooperatīvus, jo atšķirībā no Latvijas lauksaimniecības kooperatīviem, kuri tikai nesen nokļuvuši ES vienotajā tirgū, ES veco dalībvalstu lauksaimniecības kooperatīviem ir sena attīstības vēsture, un tie saskaņā ar ES likumdošanu ir saņēmuši lielāku atbalstu savai attīstībai. Viņš uzsver, ka lielākie graudu audzēšanas kooperatīvi Latvijā saražo vairāk nekā 40% no visiem Latvijā saražotajiem graudiem, savukārt piena nozares kooperatīvu daļa Latvijas tirgū ir 33,9%. Šie kooperatīvi pēdējo gadu laikā ir investējuši līdzekļus savas darbības attīstībai, tādējādi radot visas iespējas Latvijas lauku reģionu veiksmīgai attīstībai. Laikā no 2005. gada Latvijas graudu un piena produktu eksports uz ES valstīm un ārpus tām ir sasniedzis 25%, bet, "lai turpinātu šo attīstību, ir nepieciešama drošības sajūta tirgū un godīgi konkurences apstākļi, ko apdraud patlaban Latvijā jau strādājošie Skandināvijas graudu un piena pārstrādes kooperatīvi". Lai aktualizētu šos jautājumus ES līmenī, Jansons stāsta, ka LLKA ir sagatavojusi atbilstošu vēstuli Eiropas Komisijai ar aicinājumu "sniegt savu redzējumu un ierosinājumus, kādā veidā Latvijas kooperatīvi ar salīdzinoši īso darbības pieredzi nevienlīdzīgas konkurences apstākļos varēs strādāt līdzās spēcīgajiem Eiropas Savienības veco dalībvalstu kooperatīviem". |