NVO ziņas

"Zemnieku saeima" ar politiskajām partijām pārrunās ilgtspējīgu Latvijas lauksaimniecības attīstību

14. jūnijā Zemnieku Saeima tiksies ar politisko organizāciju (partiju) apvienības "Saskaņas Centrs" frakcijas vadību, partijas "Jaunais laiks" frakcijas vadību un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadību, 15. jūnijā ar Tautas partijas frakcijas vadību un 16. jūnijā partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas vadību, Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas vadību un partijas "Pilsoniskā Savienība" frakcijas vadību. Ar Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" frakcijas pārstāvjiem tikšanās jau ir notikusi. Jau tuvākajā laikā arī plānotas tikšanās ar pārējām politiskajām partijām.

Eiropā pēdējos gadus tiek uzsvērta lauksaimniecības daudzfunkcionālā loma. Lauksaimnieki mūsdienās kļuvuši par pasaulē lielāko dabas resursu pārvaldītāju grupu. Apkārtējās vides pakalpojumi, kuri rodas kā primārās zemes apsaimniekošanas sekas, tiek definēti kā "sabiedriskie labumi". Lauksaimnieku pārvaldītās un ietekmētās "sabiedriskā labuma" grupas ir būtisku klimata izmaiņu novēršana, samazinot lauksaimniecībā radīto izmešu daudzumu, ūdens resursu aizsardzība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un lauku ainavas estētiskā veidošana un saglabāšana.

Kamēr šodienas Latvijas lauksaimniecību raksturo būtiskas strukturālas problēmas, kas atspoguļojas zemā darba ražīgumā, nepietiekošā visu līmeņu lauksaimnieciskās izglītības kvalitātē un pieejamībā, ārkārtīgi lielajā administratīvi, regulējošo nosacījumu esamībā, nepietiekamā valsts protekcionismā un valsts nespējā efektīvi aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.

Zemnieku Saeimas biedru mērķis ir: Lauksaimniecība - sekmīga Latvijas tautsaimniecības nozare, kurā sasniegumu pamatā ir profesionālas zināšanas un iemaņas, nevis saņemto subsīdiju apjoms un politiski lēmumi.

Tādēļ lielākā lauksaimnieku organizācija Zemnieku Saeima uzsāks pārrunas ar politiskajām partijām, diskutējot par partiju programmu redzējumu lauksaimniecībai un reģionu attīstībai, kā arī lauku uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai.

"Latvijas laukos dzīvo 32% no valsts iedzīvotājiem. Ar lauksaimniecību gan profesionāli, gan mazu piemājas saimniecību līmenī nodarbojas 92 000 cilvēku, kas ir 8,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un šiem iedzīvotājiem ir būtiski kā attīstīsies lauksaimniecības sektors, kāda būs lauku nākotne. Mūsu uzdevums ir runāt ar politiskajām partijām, lai uzsāktu nopietnu darbu pie lauku dzīves kvalitātes paaugstināšanas, izlīdzinot to ilgtermiņā ar pilsētas dzīves kvalitāti un tam nepieciešama kompleksa pieeja. Zemnieku Saeima ir gatava kopīgi ar politiskajām partijām strādāt, lai Latvijas lauki būtu pievilcīga dzīves un darba vide", stāsta Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

14. jūnijā Zemnieku Saeima tiksies ar politisko organizāciju (partiju) apvienības "Saskaņas Centrs" frakcijas vadību, partijas "Jaunais laiks" frakcijas vadību un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadību, 15. jūnijā ar Tautas partijas frakcijas vadību un 16. jūnijā partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas vadību, Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas vadību un partijas "Pilsoniskā Savienība" frakcijas vadību. Ar Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" frakcijas pārstāvjiem tikšanās jau ir notikusi. Jau tuvākajā laikā arī plānotas tikšanās ar pārējām politiskajām partijām.

Vīzijai par Latvijas lauksaimniecības tālāku un ilgtspējīgu attīstību jāietver sekojoši būtiski faktori:

Lauksaimnieciskā izglītība - visu līmeņu lauksaimnieciskās izglītības attīstības plāns, kas atbilstu mūsdienīgas, efektīvas un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām.

Ražošanas efektivitāte un konkurētspēja - valsts politikas instrumentiem ir jābūt tādiem, kas veicinātu zemes un meža resursu efektīvu izmantošanu, lai apmierinātu pamat pieprasijumu pēc pārtikas, kā arī koksnes un lauku biomasas racionālu izmantošanu atjaunojamās enerģijas ražošanai.

Latvijas lauksaimniecība Eiropas Savienībā - visām valsts institūcijām, kuru kompetence ir pārstāvēt valsts intereses stingri un nelokāmi aizstāvēt tās pozīcijas Eiropas Savienībā, kuras ir būtiskas Latvijas lauksaimniekiem un no kuru īstenošanas ir atkarīga Latvijas lauku un lauksaimniecības tālāka attīstība un konkurētspēja, lai novērstu situāciju, ka Latvijas lauksaimniekiem ir jāstrādā nevienlīdzīgas konkurences apstākļos, attiecībā pret daudzu citu ES dalībvalstu zemniekiem.

Lauku dzīves kvalitātes paaugstināšana - nepieciešams izveidot efektīvu sadarbību ministriju līmenī (ZM, RAPLM un SM) reģionu infrastruktūras pilnveidošanai un sakārtošanai (komunikācijas un ceļi), kā arī ciešu sadarbību ar EM, jo lauksaimniecības sektors kalpo lauku rajonu vietējai sabiedrībai, atspoguļojot tās bagātās tradīcijas un daudzveidību, tās uzdevums ir ne tikai ražot pārtiku, bet arī nodrošināt, lai lauki turpinātu pastāvēt kā dzīves un darba vieta un kā ceļojumu mērķis tūristiem.