NVO ziņas

ES dalībvalstu žurnālisti Baltijas lauksaimniekiem iesaka turpināt aktīvi aizstāvēt savas intereses

Lai klātienē iepazītos ar lauksaimnieku situāciju, Latvijā viesojās 11 žurnālisti no ES dalībvalstīm Lielbritānijas, Polijas, Dānijas, Nīderlandes, Luksemburgas, Slovēnijas, Ungārijas, Francijas un Vācijas un ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačiana Čološa galvenais runasvīrs Rodžers Vaits ( Roger Waite ), informēja Zemnieku saeimas pārstāve Ilona Kuzmiča.

Vizītes laikā viesi atzina, ka cīņa par tiešmaksājumiem nebūs viegla un ieteica Baltijas lauksaimniekiem turpināt aktīvi aizstāvēt savas intereses.

„Vizītes galvenais mērķis bija kliedēt mītus un parādīt patieso situāciju Latvijas laukos, skaidrojot un rādot žurnālistiem, ka daudzi stereotipi par lauksaimniecību jaunajās ES dalībvalstīs neatbilst patiesībai. Viens no tādiem ir mīts par lētajām izmaksām. Visas dienas garumā viņiem bija iespēja gan viesoties saimniecībās, klātienē tikties ar pašiem zemniekiem un uzzināt viņu viedokli, gan vērot degvielas un produktu cenas veikalos, pārliecinoties, ka tās daudz neatšķiras no citām ES valstīm. Ceru, ka realitātes sajūtu par Latvijā redzēto žurnālisti nodos tālāk arī savas valsts valdībai un iedzīvotājiem,“ stāsta Maira Dzelzkalēja, „Zemnieku saeimas“ priekšsēdētāja vietniece.

Vizītes laikā žurnālisti tikās ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu un uzklausīja ministres skaidrojumu un argumentus par Latvijas nostāju ES lauksaimniecības politikas jomā. Ministre skaidroja ārvalstu žurnālistiem atšķirību starp dažādu ES valstu lauksaimnieku saņemto tiešmaksājumu apmēru un šīs nevienlīdzības rašanās iemeslus. Straujuma uzsvēra, ka šāda, pat vairākkārtēja atšķirība lauksaimnieku platības maksājumos valstīs, kuras darbojas vienotā tirgū, ir konkurences kropļojums.

L.Straujuma teica, ka Latvija nepiekrīt Eiropas Komisijas priekšlikumam par platības maksājumu 54% no ES vidējā maksājuma apmēra no 2017. gada, bet uzskata, ka tiešmaksājumiem jau 2014.gadā jābūt aptuveni 80% no platībmaksājumu vidējā apmēra Eiropas Savienībā. Par to ir vienojušies un uz to pastāv visu trīs Baltijas valstu zemkopības ministri un lauksaimnieki.

L.Straujuma: „Es ļoti labi saprotu citu valstu lauksaimniecības ministrus, jo samazināt tiešmaksājumus ikkatrai valstij ir ļoti sāpīgi, bet cita ceļa, kā maksājumus ES līmenī izlīdzināt, nav. Es saprotu arī situāciju ES budžetā kopumā un to, ka situācija katrā no ES dalībvalstīm nav tā labākā. Bet, neskatoties uz visiem šiem apstākļiem, Latvija nevar samierināties ar tik lielu atšķirību tiešmaksājumos.”

ES valstu žurnālisti izrādīja interesi par Latvijai sāpīgo situāciju ar platības maksājumiem un aktīvi uzdeva jautājumus. Viņi rosināja Latvijas lauksaimniekiem nepieciešamo naudu meklēt citos atbalsta maksājumos, piemēram, no maksājumiem lauku attīstībai. Ministre teica, ka par to ir spriests. „Vienalga, kur, bet šī summa – 80% no ES vidējā tiešmaksājuma – mums ir vajadzīga,” teica L.Straujuma. „Turklāt, ja Latvijā un pārējās Baltijas valstīs lauksaimnieki saņem pat piecas reizes zemākus platības maksājumus, kā tad lai konkurē un progresē?”

Vaicāta par tā dēvēto vides maksājumu - „zaļo komponenti”, L.Straujuma uzsvēra, ka Latvija ar tās ieviešanu nevar būt apmierināta, jo no jau tā zemajiem tiešajiem maksājumiem vēl 30% jāatvēl tai. Bet, ļoti cerams, ka kompromiss starp dalībvalstīm tiks atrasts, uzskata ministre, jo Latvija nav vienīgā dalībvalsts, kas nav apmierināta ar šādu piedāvājumu.

Uz dāņu žurnālista jautājumu par to, vai Latvija atbalstītu pilnīgu atteikšanos no atbalsta maksājumiem visā ES, ministre teica: „Nedomāju, ka Eiropas Savienībā jebkad varētu tikt pieņemts šāds risinājums. To esam pārrunājuši ar mūsu zemniekiem. Jā, viņi šādu scenāriju varētu atbalstīt, jo arī šādā veidā mēs varētu izvairīties no konkurences kropļojumiem dalībvalstu starpā.”
ES valstu žurnālistus interesēja Krievijas lēmums par dzīvu dzīvnieku ievešanas pārtraukšanu no ES, tostarp dzīvu cūku imports Krievijā no Latvijas. Latvija cer, ka jau vistuvākajā laikā Eiropas Komisija šo jautājumu risinās politiskā līmenī.

Žurnālisti vizītes laikā viesojās z/s „Eimuri” Ādažu novadā, apmeklēja z/s „Vecvindas" Blomes pagastā, Smiltenes novadā un viesojās a/s „Trikātas siers”.

Armands Krauze, LOSP valdes loceklis: “Ja brauciena sākumā atsevišķiem žurnālistiem nebija kritisks viedoklis par lielāku platību maksājumu piešķiršanu Latvijai, tad uz dienas beigām jau viņiem šaubu nebija, ka Latvijā zemniekiem ir īpaši smaga situācija, ka Latvijas ceļi ir sliktā situācijā un mums ir nepieciešami līdzekļi lauksaimniecībai un lauku infrastruktūras uzlabošanai. Tieša situācijas izskaidrošana Eiropasžurnālistiem ir visefektīvākais līdzeklis, jo pēc viņu pārliecināšanas šī ziņa tiks aiznesta līdz daudziem simtiem tūkstošu Eiropas Savienības iedzīvotājiem.”

Pēc zemnieku saimniecību apmeklējuma ES žurnālisti atzina, ka izprot Latvijas un pārējo Baltijas valstu prasību pēc taisnīgiem tiešmaksājumiem, lai vietējie zemnieki spētu līdzvērtīgi konkurēt ar Dānijas, Vācijas, Nīderlandes, Francijas un citu ES lielvalstu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Vienlaikus, Eiropas mediju pārstāvji prognozēja, ka pārējās ES dalībvalstis nebūs gatavas tik viegli piekāpties un samazināt tiešmaksājumu apjomu par labu Baltijas zemniekiem, tāpēc ieteica Baltijas lauksaimniekiem turpināt aktīvi aizstāvēt savas intereses. Interesantu atziņu izteica žurnālists no Vācijas. Viņaprāt, Baltijas valstīm būtu jāsaņem augstāki tiešmaksājumi, jo klimatisko apstākļu ietekmē ieņēmumi ir mazāki. Arī zemās lauku reģionuapdzīvotības un sliktās infrastruktūras dēļ zemniekiem nav iespēju gūt papildu ieņēmumus, kā tas notiek Vācijā, kur būtiska ieņēmumu daļa lauksaimniekiem ir enerģijas ražošana un dažādi citi pakalpojumi.

Žurnālisti interesējās arī par to, vai Latvija un pārējās Baltijas valstis piekristu tiešmaksājumu atcelšanai. Gan Latvijas lauksaimnieku organizācijas, gan zemkopības ministre jau paudušas nostāju, ka ir gatavas šādam kompromisam, jo galvenā Baltijas prasība ir vienādi nosacījumi visiem ES lauksaimniekiem nevis tiešmaksājumu palielināšana.

22. martā ES dalībvalstu žurnālisti apmeklēja arī Igauniju.

Pasākums notiek sadarbībā ar Valsts Lauku Tīklu.