Citas ziņas sadaļā
Aicina parakstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu
Aldaru ieguldījums novērtēts
Reģistrēti jau 83 000 suņu - Latvijai Baltijā lielākais suņu reģistrs
LOSP: Lauksaimnieki satraukušies par nodokļu politikas, enerģētikas un KLP nākotni
LOSP: Vinjetes maksājumiem jānonāk Ceļu fondā un uz lauku ceļiem
2017.gada koks - parastā priede
"Gada dzīvotne 2017" - lauku sēta
LOSP atskats uz 2016.gada notikumiem lauksaimniecībā
Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis jeb biedrības "Zemnieku saeima" 2016.gada notikumu TOPS
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
NVO ziņasZemnieku saeimas biedri ziedojuši vēl gandrīz 4500 latus cīņai par taisnīgiem tiešmaksājumiemIlze Meržvinska, Zemnieku Saeima (ZSA)
03.05.2012 Zemnieku saeimas (ZSA) biedri investējuši vēl papildu 4476 latus kopīgai cīņai par taisnīgiem tiešmaksājumiem Baltijas lauksaimniekiem. Naudas summa ieskaitīta Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas (LLKA) kontā, kas tika izveidots šā gada sāumā, lai vāktu līdzekļus aktīvai lobēšanas kampaņai par taisnīgu kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada. Līdzekļus taisnīgai cīņai par Eiropas tiemaksājumiem ziedojušas Zemnieku saeimas biedru saimniecības: z/s Bļodāri, z/s Zariņi, z/s Dziras, SIA Vanči, z/s Dūzēni, z/s Līgo, z/s Ozolkrasti, z/s Laukaiņi, SIA Bēris, z/s Rubuļi, z/s Kraujas, SIA Nygaard international, SIA Labība un kvalitāte, SIA Lauku Agro, z/s Zīvāni, z/s Būkas, z/s Klāvi un z/s Mazklāvi. Budžeta veidošana aktīvai lobēšanas kampaņai tika sākta pēc Latvijas lielāko lauksaimnieku kooperatīvu - "LATRAPS", "Piena ceļš" un "Trikāta KS" valdes locekļu iniciatīvas. Lielākie lauksaimnieku kooperatīvi, kā arī LPKS LATRAPS biedri, vienojās investēt Ls 0,5 Ls no katra saimniecības rīcībā esošā hektāra. Zemnieku saeima aicina arī citus lauksaimniekus un kooperatīvu biedrus piedalīties, gan atbalstot cilvēkus, kas cīnās par lauksaimnieku interesēm, gan pašiem iesaistoties diskusijās un aktivitātēs, kas norisināsies visa 2012. gada garumā. Jau ziņots, ka Zemnieku saeima kopā ar citu Latvijas un Baltijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem jau pauduši savu noraidošo nostāju Eiropas Savienības sagatavotajiem priekšlikumiem par Kopējās Lauksaimniecības politikas reformu 2014. 2020. gadam, kas paredz, ka ES jauno dalībvalstu, tai skaitā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki 2020.gadā turpinātu saņemt viszemākos tiešmaksājumus. Baltijas lauksaimnieku organizācijas definējušas vienotu nostāju, ka tiešo maksājumu apjomam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jābūt līdzīgam - ne mazākam par 90% no ES vidējā atbalsta apjoma. |